Bijušā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga nesen klajā laistie memuāri izgaismo epizodi, kas Baltijas valstīs un Polijā raisījusi īpašu sašutumu un satraukumu. Memuāros bijušais NATO ģenerālsekretārs atzīst, ka 2021. gadā, neraugoties uz reģiona valstu kategoriskajiem iebildumiem, bijis gatavs apspriest Krievijas ierosināto ideju par tā dēvēto “buferzonu” Baltijas valstīs un NATO spēku atvilkšanu līdz 1997. gada pozīcijām.
Slepenas sarunas ar Lavrovu un gatavība piekāpties
Memuāros Stoltenbergs apraksta tikšanos ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu 2021. gada rudenī. Tieši šajā sarunā viņš piedāvājis apspriest Maskavas priekšlikumu par Baltijas valstīm kā “buferzonu” starp NATO un Krieviju, kas faktiski nozīmētu būtisku alianses austrumu flanga vājināšanu.
Polija un Baltijas valstis šādu ideju toreiz kategoriski noraidīja, brīdinot, ka jebkura atkāpšanās no NATO klātbūtnes reģionā tikai iedrošinātu Krieviju. Tomēr memuāri atklāj, ka Stoltenbergs bija gatavs vismaz diskutēt par atgriešanos pie 1997. gada drošības arhitektūras – laika, kad Baltijas valstis vēl nebija NATO dalībnieces.
Kāpēc Krievija tomēr neīstenoja Stoltenberga ideju
Paradoksāli, bet Maskava šo ideju noraidīja. Krievija nebija ieinteresēta kompromisos – tā pieprasīja pilnīgu sava 2021. gada ultimāta izpildi, tostarp NATO spēku izvešanu no visām valstīm, kas pievienojušās aliansei pēc 1997. gada, vēsta newsukraine.rbc.ua.
Stoltenberga motivācija un ģimenes ietekme
Memuāros Stoltenbergs skaidro, ka viņa pieeju attiecībām ar Krieviju ietekmējis tēvs – Norvēģijas bijušais ārlietu ministrs Torvalds Stoltenbergs, kurš Aukstā kara laikā aktīvi iestājās par dialogu ar Maskavu. Jens Stoltenbergs uzsver, ka centies saglabāt sarunu kanālus ar Krieviju pat pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, kā ziņo ua.news.
Baltijas valstu un Polijas neinformēšana
Īpaši satraucošs ir fakts, ka Stoltenbergs šīs sarunas ar Krieviju nav saskaņojis ar visneaizsargātākajiem sabiedrotajiem – Baltijas valstīm un Poliju. Avoti norāda, ka viņš rīkojies “aiz sabiedroto muguras”, kas radījis nopietnas šaubas par alianses vienotību un uzticēšanos, vēsta portāls newsukraine.rbc.ua.
Tramps un NATO nākotne
Liela daļa grāmatas veltīta arī NATO attiecībām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Stoltenbergs apstiprina, ka Trampa draudi izstāties no NATO bijuši reāli un varējuši iznīcināt aliansi dažu dienu laikā. Vienlaikus viņš atzīst, ka tieši Trampa laikā ASV militārā klātbūtne Eiropā pieauga, un sabiedrotie sāka vairāk investēt aizsardzībā.
Vai par to bija informēta tagadējā ārlietu ministre Braže?
2021. gadā šī brīža Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže NATO ieņēma amatu, kas bija viens no augstākajiem, kādu jebkad sasnieguši Latvijas diplomāti – viņa bija NATO ģenerālsekretāra asistente sabiedriskās diplomātijas jautājumos.
Puaro.lv neizdevās atrast nekādus Baiba Braže, kas 2021. gadā ieņēma NATO ģenerālsekretāra asistentes sabiedriskajai diplomātijai amatu, būtu publiski paudusi jebkādu informāciju par Stoltenberga ideju veidot Baltijas valstis kā “buferzonu” vai NATO atkāpšanās iespēju no Baltijas valstīm.
Baibas Bražes amats NATO nozīmēja:
- NATO komunikācijas un sabiedriskās diplomātijas vadību,
- NATO vēstījumu koordināciju,
- dezinformācijas apkarošanu,
- sabiedroto vienotības stiprināšanu.
Jāatzīst, ka Bražes amata pienākumi neprasīja viņas piedalīšanos militāro sarunu vai drošības garantiju apspriešanā, kas bija citu NATO struktūru kompetence.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!