Kāpēc Latvijas politikā nejūt 400 000 trūcīgāko iedzīvotāju pārstāvniecību? Nevienlīdzība pieaug, arī skolās. Vai ir vajadzīgi centralizētie eksāmeni – tēmas Jurģa Liepnieka un Nila Saksa Konstantinova diskusijai “Puaro.lv sarunu” jaunākajā epizodē.
Arī audio:
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lūdzu mīļie Tautieši attopamies – nebalsojiet par Vienotību, par Progresīvajiem, kas mūs ir ieveduši šādu komunālo maksājumu gūzmā! Mēs Eiropā maksājam augstākos komunālos maksājumus, gāze sadārdzināta, elektrība kosmoss, vai tiešām mēs neredzam, ka mūs katru dienu drāž mūsu valdība….
Man skumji, ka esam tik stulbi un ticam visam, ko mums pasniedz valdības sponorētās ziņas!
Katrs solis nevienlīdzības virzienā, konkurences ierobežošana, valsts pārvaldes izmaksu pieaugums, metodiski mazinot spējas, padarot LV par EU grūtgalvīšiem, izglītības sistēmas attālināšana no pasaules līmeņa un politiskās konkurences likvidēšana lietojot administratīvo resursu (arī korumpēšana), milzu soļiem tuvina nacionālās valsts zudību . Te nelīdzēs ne stingra valodas politika, ne Dziesmusvētki, arī amatpersonu dalība starptautiskos saietos un sveicināšanās ar pasaules varenajiem – jo nav izpildīti “pamatskolas līmeņa mājasdarbi”. Tikai vēlētāji var mainīt notiekošo uz labu, vai spēj?
Kamēr LU nelikvidēs pedagoģijas fakultāti, kur ražo skolotāju izstrādājumus, tikmēr Latvijā izglītība būs zem grīdlīstes.
Sen vajadzēja pārskatīt STEM mācību saturu un atlikt vietā no tā izņemto un pielikt klāt vēl vajadzīgo. Visiem skolā dot vienu un to pašu informāciju, palīdzēt iegūt izpratni un veikt prasmju treniņus, bet izlaiduma un centralizētos eksāmenus var likt arī vājākā versijā atkarībā no turpmākas izvēles. Jāatjauno iestājeksāmeni, kas noteiks to ko vajadzēs īpaši pamācīties. Sen bija jāatjauno specializētās skolas ar būtiski paplašinātu mācību saturu. Tikai tā Latvija varēs konkurēt ar savu resursu – izglītotiem cilvēkiem.
Katrs var būt tik radošs cik laba ir viņa izglītotība.
Lūdzu nejaukt izglītību, kas ir papīrs ar izglītotību, kas ir lietu izpratne.