Līdz ar vakar pieņemtu nepārsūdzamu Rīgas apgabaltiesas spriedumu “rezultāts” Lato Lapsas un Normunda Mežvieta (attēlā) vadītās Drošības policijas “attiecībās” ir 3:0.
Pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra nozieguma sastāva trūkuma dēļ izbeidza pret Lato Lapsu pēc politiska pasūtījuma sākto un divus gadus “izmeklēto” kriminālprocesu saistībā ar grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā “jumta” un tika izbeigta pirmā Drošības policijas safabricētā administratīvā pārkāpuma lieta pret Lato Lapsu, vakar Rīgas apgabaltiesa, neraugoties uz Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža sūdzību, atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru tika izbeigta otra administratīvā pārkāpuma lieta pret Lato Lapsu, kas tika sākta it kā par “ļaunprātīgu nepakļaušanos Drošības policijas darbinieku prasībām”.
Abas administratīvā pārkāpuma lietas pret Lato Lapsu pēc Drošības policijas iniciatīvas bija sākusi Valsts policija. Abās Lato Lapsa tika vainots policijas darbinieku likumīgu prasību nepildīšanā, un pēc tiesas spriedumu saņemšanas Valsts policijas vadība – kā zināms Pietiek, pēc uzstājīga Drošības policijas vadības lūguma – par abiem spriedumiem bija iesniegusi apelācijas sūdzības.
Vakar Rīgas apgabaltiesas noraidītajā Valsts policijas priekšnieka Ķuža parakstītajā apelācijas sūdzībā runa bija par pirmo no šīm aizturēšanām, kad Lato Lapsu Drošības policijas darbinieki 29. aprīlī aizturēja pēc tam, kad viņš bija ieradies, lai šai iestādei iesniegtu mutvārdu iesniegumu, līdzi ņemot diktofonu šī iesnieguma fiksēšanai.
Kā Pietiek jau informējis, Ķuzis viņa parakstītajā apelācijas sūdzībā saistībā ar notikumiem pirms aizturēšanas tiesai meloja, ka “L.Lapsam tika dots rīkojums pārtraukt audio dokumentēšanu, proti ieraksta veikšanu. Šāda rīkojuma došana fiksēta administratīvā pārkāpuma protokolā”.
Šos melus Valsts policijas priekšnieks savā apelācijas sūdzībā bija minējis, neraugoties uz to, ka vienlaikus tieši viņa vadītā Valsts policija lietas materiāliem bija pievienojusi Lato Lapsas veikto diktofona ierakstu, kurš apliecināja, ka šāds rīkojums par “audio dokumentēšanas pārtraukšanu” Lato Lapsam pirms aizturēšanas nemaz nebija ticis izteikts.
Neraugoties uz lietā esošo audioierakstu, Ķuzis apelācijas sūdzībā bija melīgi apgalvojis, ka Lato Lapsam “tika lūgts nekavējoties pārtraukt prettiesisku informācijas ieguvi, ar audio un, iespējams, citu ierakstošu tehniku fiksējot Drošības policijas caurlaides režīmu”.
Valsts policijas tiesai iesniegtais audioieraksts arī skaidri apliecināja, ka Lato Lapsa nav atteicies pildīt kādas Drošības policijas darbinieku prasības, lai cik nelikumīgas tās būtu, tā vietā uzdodot dažādus jautājumus par šo prasību pamatotību un uz izteikto prasību iziet pārbaudi atbildot ar vārdiem: “Labi, tūlīt nākšu, bet man ir jautājumi, kurus es vēlos jums uzdot.”
Taču šī audioieraksta esamība lietas materiālos nebija traucējusi Valsts policijas priekšniekam melot tiesai, apelācijas sūdzībā apgalvojot, ka “L.Lapsam tāpat tika lūgts iziet standarta drošības pārbaudi, kas jāiziet, lai varētu ieiet kritiskās infrastruktūras objektā, Drošības policijā, Rīgā, Kr.Barona ielā 99a, lai Drošības policijas amatpersonas varētu pārliecināties, ka L.Lapsa nerada apdraudējumu kritiskās infrastruktūras objektam. Minēto L.Lapsa atteicās izpildīt”.
Noklausoties audioierakstu un iepazīstoties ar Drošības policijas un policijas protokoliem, pirmās instances tiesa spriedumā bija norādījusi, ka “no lietas materiāliem nevar izsecināt, kādas ir šīs likumīgās prasības, ko policijas darbinieks ir izteicis Lato Lapsam Drošības policijas telpās, kuras Lato Lapsa ir attiecies izpildīt, jo lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka Lato Lapsam izteikta prasība pārtraukt audio ieraksta veikšanu, savukārt ziņojumos norādītās prasības, kas izteiktas L.Lapsam – izdot video audio ierakstus un veikt personas pārbaudi, nav norādītas administratīvā pārkāpuma protokolā”.
Savukārt Ķuzis to, kāpēc Valsts policijas darbinieku viedoklis esot nozīmīgāks par notikuma vietā veiktu audioierakstu, apelācijas sūdzībā skaidroja šādi: “Lai gan policijas darbinieka liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, Valsts policijas ieskatā policijas darbinieka liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.”
Ar pilnu Rīgas apgabaltiesas spriedumu šajā lietā, kura beigu daļā atrodamas arī norādes uz Ķuža apelācijas sūdzībā minēto “faktu” ticamību, var iepazīties vietnē Pietiek.com.
Avots: Pietiek.com
Vai tiesas sprieduma materiālā nebūtu jānosedz L.Lapsas p.k.?
“Lai gan policijas darbinieka liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, Valsts policijas ieskatā policijas darbinieka liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.”
– citāts no administratīvās apgabaltiesas sprieduma, uz kura pamata policijas darbinieki regulāri melo un nepamatoti administratīvi soda vairumu cilvēku. Pats vairākkārt esmu saskāries ar to, ka, lai arī tiesā policistu liecības reizēm ir pat klaji pretrunīgas, tās tāpat atzīst par pieļaujamiem un ticamiem pierādījumiem, uz kā pamata piemēro administratīvo sodu.
uz Grantiņu un Lapsu arī iziet visi DP resursi?