Pilsēta cilvēkiem, SIF un politika

JĀNIS VOINS

Rīgā jau kādu laiku ir parādība, kuru sauc par pilsētdzīves aktīvismu, un kuru iezīmē trīs lietas:

• tā rosina “uzlabojumus”, kas ir visaptveroši pilsētai, bet ne konkrēti pašiem ierosinātājiem;

• rosinātāji piedalās priekšvēlēšanu aktivitātēs ar problēmām, kas nevienam nešķita saistošas, pēc būtības gatavojot kandidātus kreisā spārna partijām;

• tagad tie ir iemācījušies paņemt vai kā pateicību saņēmuši arī SIF finansējumu.

Iepazīstieties – apvienība “Pilsēta cilvēkiem”

SIF dod naudu

Sāksim no saraksta beigām – SIF finansējums.

Būtu dīvaini, ja biedrība, kuras vidū ir kandidāti no valdošām partijām, dzīvotu tikai no saviem finanšu līdzekļiem. Šī gada aprīlī kā nelāgu joku viņi saņēma finansējumu 79 100,00 EUR. Līguma īstenošanas periods: 01.04.2025 – 31.10.2026. Naudu tiem piešķīra no programmas “NVO fonds” – un šīs programmas mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju Latvijā.

“Projekta mērķis ir, nodrošinot juridisku atbalstu un palīdzību gājējiem un velosipēdu un e-skrejriteņu braucējiem, kuri bīstamas infrastruktūras dēļ cietuši ceļu satiksmes negadījumos, panākt ceļu pārvaldītāju atbildību par bīstamu infrastruktūru.”

Citiem vārdiem – viņi konstatēs bīstamu infrastruktūru Rīgā un tad sniegs konsultācijas, kā cietušajiem vērsties pret Rīgas pašvaldību.

Pieņemu, ka ar mērķi piedzīt kompensācijas. Rīgu, kuru vada viņu līdzšinējie sabiedrotie – Marta Kotello un mērs Kleinbergs. Iespējams, ka par “cietušo” var kļūt mākslīgi un vienoties ar pašvaldību, bet to mēs uzzināsim pēc projekta noslēguma.

Galvenās projekta aktivitātes, ko īstenos “Pilsēta cilvēkiem”:

• Biedrības sociālo mediju kontos publicēs piemērus ar bīstamajām vietām, iespējamajiem risinājumiem infrastruktūras uzlabošanai, kā arī rīkos publiskus pasākumus, piemēram, zibakciju, piketu vai informatīvo telti – kas lieliski iederas priekšvēlēšanu laikā;

• Juridiskā palīdzība ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Tiks izsludināta pieteikšanās, lai cietušie gājēji un velosipēdu vai e-skrejriteņu braucēji varētu vērsties pēc juridiskās palīdzības pie apvienības “Pilsēta cilvēkiem”. Jurists nodrošinās konsultācijas cietušajiem, pirmstiesas lietu risināšanu, lietu sagatavošanu tiesvedībai un cietušo pārstāvību tiesvedībās;

• Juridiskais atbalsts biedrības interešu aizstāvības darbā ar lēmumpieņēmējiem valsts un Rīgas valstspilsētas pašvaldības līmenī. Tiks analizēta pašvaldības un valsts budžeta atbilstība iepriekš pieņemto plānošanas dokumentu prioritātēm, sagatavotas prasības tās ievērot, kā arī iesniegti priekšlikumi normatīvā regulējuma uzlabošanai, lai nodrošinātu mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku tiesības un iespējas droši pārvietoties.

Projekta rezultātā: vismaz 20 publikācijas sociālajos medijos redzēs apmēram 15 000 lietotāju; vismaz 30 ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem gājējiem, velosipēdistiem vai e-skrejriteņu braucējiem tiks sniegtas juridiskās konsultācijas un uzsāktas vismaz 10 tiesvedības; iespējams, uzsākta arī tiesvedība pret ceļu pārvaldītājiem, kā arī sagatavoti divi atzinumi par valsts un/vai Rīgas valstspilsētas budžeta atbilstību plānošanas dokumentiem.

Tātad – par 80 tūkstošiem eiro biedrība dzīvos zaļi. Vai daudz zināt biedrību, kas var atļauties regulāri un masveidīgi reklamēties Rīgas ielās? Vai spējat nosaukt kaut vienu? Šie var – ar visnotaļ neveiksmīgu kampaņu, kas notiek regulāri, bet rezultātus nedod. Bet, kā zināms, svarīgs ir process, nevis rezultāts.

Savu darbu viņi jau ir uzsākuši. Galvenais uzsvars – meklēt problēmas tur, kur to nav. Kā izrādās praksē, tas nemaz nav tik vienkārši.

Idejas, apzinoties, ka paši nav spējīgi izdomāt, ģenerē ar aptauju palīdzību. Arī cietušos meklē ar X starpniecību. Kopumā ir interesants mērķis – paredzēt gan cietušo skaitu, gan tiesvedību skaitu. Ja “Pilsēta cilvēkiem” ir pareģu spējas – varbūt nepieciešams tās izmantot labo spēku vārdā un novērst starpgadījumus, pirms tie notiek?

Izdomāto problēmu risināšana – ar SIF svētību

Mēs visi esam par kokiem, par pilsētu ar mazākiem sastrēgumiem, bet ir jāskatās uz lietderīgo un samērīgo. Lietderīgais – vai tiešām konkrētais mērķis ir tas, kas nepieciešams konkrētajā vietā? Samērīgais – vai izdevumi, kas saistīti ar ne pirmās nepieciešamības vajadzību, ir akceptējami?

Divi piemēri, kurus ierosina “Pilsēta cilvēkiem”:

1. Dzirnavu un Ganu ielas krustojums. Mērķis – padarīt zaļāku un drošāku. Bet: Dzirnavu iela ir vienvirziena iela, 100 metrus iepriekš ir aplis, kas samazina ātrumu. Tā ir bruģēta iela, kas nozīmē – neviens pārlieku neskries, turklāt braucošos auto var lieliski sadzirdēt jau pa gabalu. Krustojums ir plašs un pārskatāms no visām pusēm. Vai ir samērīgi un lietderīgi ieguldīties krustojumā ar zemu gājēju intensitāti, gan pašā pārbūvē, gan stādot kokus?

2. Kronvalda bulvāra un Muitas ielas krustojums. Te apgalvo, ka tas esot bīstams – skujiņu tipa autostāvvietas aizsedz redzamību, padarot krustojumu nepārredzamu. Bet iela ir vienvirziena, bruģēta, kas nozīmē, ka jebkurš braucējs ir dzirdams jau pa gabalu. Pa šo ielu var aizbraukt tikai līdz Valdemāra ielai. Nogriezties no Muitas ielas uz Kronvalda bulvāri gribēs tikai tie, kas brauc uz Nacionālo teātri – visi pārējie uz Valdemāra ielu nogriezīsies ātrāk. Šis nav ne bīstams, ne noslogots krustojums. Vai ir vērts ieguldīt šeit vairākus simtus tūkstošus? Jautājums ir retorisks.

Kas ir “Pilsēta cilvēkiem”? Politiskā platforma

Tā nav konkrētas apkaimes vai pilsētas daļas biedrība, līdz ar to tai nav patiesu problēmu, ko risināt. Tā risina izdomātas problēmas, kurām ar realitāti ir maz sakara. Bārstīt idejas nav grūti – arī vizualizācijas veidot. Bet atrast finansējumu un saskaņot tās ar rīdzinieku citām, nesakārtotām problēmām ir daudz sarežģītāk.

“Pilsēta cilvēkiem” uzstājas par visu Rīgu, bet nepārstāv nevienu konkrētu vietu. Atšķirībā no ievēlētiem Rīgas domes deputātiem viņiem nav nekādas atbildības par pašu ierosināto ideju īstenošanu. Vai esat pamanījuši, cik ātri Martai Kotello beidzās ideju ģenerēšana, kad bija jāsaskaras ar skarbo domes darba ikdienu? Tas tāpēc, ka viena lieta ir domāt divu kvartālu ietvaros, pavisam cita – visas pilsētas griezumā, iekļaujot apkaimes, kurās nekad neesi bijis. Tāpēc ar dzelžainu pārliecību viņi var piedāvāt atstāt Valdemāra vai Brīvības ielā pa vienai braukšanas joslai. Uz jautājumu – kur tad visi brauks? Atbilde: lai meklē apkārtceļus, tas viņus neinteresē.

Viņi jau aizmirsuši lielisko Čaka ielas eksperimentu un Skanstes ielas slaveno veloceliņu. Kā sociālais taisnīguma process – visas stāvvietas padarīt par maksas, pat ja tās vairs nav centrā. “Tā ir tava problēma,” atbild aktīvisti, ja kāds sūdzas par liekiem izdevumiem.

Iebraukšana Rīgā – 50 eiro diennaktī, jo tas taču kā Jūrmalā, bet galvaspilsētā jābūt dārgāk. Par to, kā būs Rīgā, lems tie, kam Rīgā pieder īpašums. Visi pārējie Latvijas iedzīvotāji kļūs par retiem tūristiem galvaspilsētā. Tā ir nākotnes vīzija – “Pilsēta cilvēkiem”.

“Pilsēta cilvēkiem” pirmkārt palīdz Progresīvo kandidātiem pozicionēties. Slavenākais izgājiens bija Marsa parka aizstāvība – daudzi kandidāti tika ievēlēti Rīgas domē. Lai aktualizētu problēmu, apvienības video cilvēks pat krita ceļos. Parku izzāģēja nākamajā dienā pēc vēlēšanām, un nevienu no ievēlētajiem šis jautājums kopš tā brīža vairs neinteresē.

Uz nesenajām Rīgas domes vēlēšanām apvienībai bija kandidāts. Kurš piedalīsies gaidāmajās Saeimas vēlēšanās un kādas aktivitātes redzēsim, “risinot problēmas” vai “aktualizējot jautājumus” – to redzēsim. Vai nešķiet neloģiski un nedaudz liekulīgi, ka “Pilsēta cilvēkiem” savus jautājumus nerisina pa tiešo ar saviem pārstāvjiem Rīgas domē ar iesniegumu palīdzību, bet dara to publiski?

Savukārt tie, kas netiek ievēlēti, tiek iekārtoti ministrijā par padomniekiem.

Mēs varam pieņemt, ka apkaimes biedrības virza savas intereses. Bet šī nav apkaimju biedrība – daudzi aktīvisti nemaz nav rīdzinieki. Viņu motivācija un mērķis nav salāgot savas ieceres ar to, kas vajadzīgs pilsētai un iedzīvotājiem, bet gan realizēt savu redzējumu – par spīti kritikai. Viņi taču saprot labāk: kurās ielās jāuzliek maksas stāvvietas, kurus krustojumus jāpārveido, kur un par cik jāiestāda koki vai jāaiztaisa krastmala, lai tur sarīkotu pikniku.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!