Bez lieliem pārsteigumiem politiķi šonedēļ pieņēma valsts galveno finanšu dokumentu. Šim parlamentam šis bija pēdējais balsojums par budžetu. Un tieši priekšvēlēšanu vēsmas bija tās, kas neļāva strādāt pie izdevumu mazināšanas un ieņēmumu celšanas ar nepieciešamo jaudu.Darbs pie būtiskām reformām valsts pārvaldē tika atstāts mantojumā nākamajai Saeimai. Ekonomisti kopumā budžetu raksturo kā ceļu uz nekurieni- uz parāda, un valsts uzņēmumu dividenžu rēķina. Valdība šogad arī nedeva pareizu signālu- vienlaikus runājot par taupīšanu un griešanu un vienlaikus dodot akceptu celt algas vairākās kapitālsabiedrībās virs atļautās robežas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pērn Ministru kabinets un Saeima atbalstīja šā gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6 % apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ierobežojums attiecas gan uz valsts pārvaldes, gan pašvaldību iestādēm, arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un ostu valdēm. Vienlaikus valdībai saglabātas tiesības lemt par izņēmumiem, lai, piemēram, Iekšlietu ministrijas darbinieku algas pielīdzinātu Aizsardzības ministrijas darbinieku atalgojumam.
Tomēr skaitļi rāda ko citu. Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermani, izpētot Valsts kases datus, aprēķinājis, ka atlīdzības kopējie izdevumi visās budžeta iestādēs šogad 10 mēnešos bija 3,46 miljardi eiro. Tie ir 6,7 % vairāk nekā pirms gada. Hermaņa skatījumā, ja visās iestādēs būtu pildīts politiķu solītais, tad atlīdzībām tērētā summa būtu par 133 trim miljoniem mazāka.
Budžeta likumā Saeima atstāja atrunu. Izņēmuma gadījumā varēs tomēr prasīt atļauju lielākam algu pieaugumam. Un par katru šādu lēmumu lems valdība. Šo iespēju izmantoja kapitālsabiedrības.
Jau vasarā valdībā vērsās vairākums slimnīcu un veselības aprūpes centru, prasot atļauju lielākajam algu kāpumam par 2,6 procentiem gan māsām viņu palīgiem, gan citiem medicīnas darbiniekiem, kuri iesaistīti vairākos ārvalstu finansētos projektos.
Atļauju izmaksāt lielākas algas saviem darbiniekiem prasīja arī satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības –”Latvijas radio un televīzijas centrs” un “Latvijas gaisa satiksme.” Gaisa satiksmes vadības dispečeru atalgojums esot padarījis viņus mazāk konkurētspējīgus un tiekot vājināta arī valsts drošība. Tāpēc viņiem šogad akceptēts 25% pieaugums atlīdzībās. Satiksmes nozares atbildīgais no Progresīvajiem Atis Švinka uzsver, ka ministrs uzņemoties atbildību, kādiem mērķiem šie līdzekļi tiekot izmantoti.
Individuālu pieeju prasīja arī nacionālais loteriju uzņēmums “Latvijas Loto”.
Jaunās vienotības vadītās finanšu ministrijas kapitālsabiedrība esot likvidējusi savu meitas uzņēmumu “Latloto nams”, esot jāpieņem darbā jauni darbinieki.
Šovasar lielāku algu kāpumu par atļauto prasīja arī kapitālsabiedrība “Augstprieguma tīkls”. Sīkāka informācija par summām un darbinieku skaitu gan nav atrodama.
Septembrī personāla izmaksas Evikas Siliņas valdība virs noteiktajā limita ļāva palielināt arī “Latvenergo” strādājošajiem Arī par šo valdības mājas lapā informāciju plašāk iegūt nevar.
Opozīcija kritizē arī to, kā nākamā gada budžetā ir atrisināts lielākais finansējuma iztrūkums. No solītās birokrātijas mazināšanas nekas neesot sanācis. Ikdienas tēriņi nav tikuši pārskatīti, un lēmums izmaksāt dividendēs 70% līdz pat 100%-tiem no lielo valsts uzņēmumu peļņas, tuvredzīgs.
Ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka savu lomu nospēlējis priekšvēlēšanu laiks, un koalīcija nav spējusi rast vērā ņemamus izdevumu ietaupījumus. Arī nodokļu izmaiņas kārtējo reizi pārvirzītas uz nākamo gadu. Fiskālā situācija draud vēl tikai pasliktināties, tāpēc iztukšot valsts uzņēmumu kabatas vairākus gadus pēc kārtas radīs ne tikai nopietnas sekas šo kapitālsabiedrību, bet arī ekonomikas attīstībai, uzskata Dainis Gašpuitis.
Pēc šo nesamērīgi augsto dividenžu izmaksas valsts uzņēmumi būs spiesti meklēt citus finansējuma avotus, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību. Ekonomisti uzskata, ka viens no variantiem būtu aizņemšanās, kas noteikti radīs papildu izmaksas un mazāku peļņu nākotnē.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Parastā tukšā valdības pļāpāšana un divkosība. Kladzināja par maksimāli 2,6%, ko ņēma galvā tikai gnīdas – pārējie visi ir cēluši algas valsts un pašvaldību sektorā 6-10% robēžas. Ar vai bez īpašām politatļaujām. Un izdevās, un jau birst visur prēmijas, dāvanas un piemaksas kas ir pašsaprotami pilnīgā Vienotībā, ne mirkli nepiemiirstot par Progresīvo neremdināmo kāri izpostīt valsti. Deputātiņii jau nakošā gada budžeta tieši to arī paredzēja un pareizi sabalsoja