Valdības tēriņi ir bijuši pastāvīgi apspriežu temati šajā budžeta sezonā. Mūsu kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, kur parāda līmeņa rādītāji ir zemāki, šis temats nav tik aktuāls, vēsta “TV3 Ziņas”.
Rudens Latvijā ierasti ir budžeta laiks, un valsts galvenā politikas dokumenta zīmē arī pagāja šī nedēļa. Saeimā atbildīgā komisija pabeidza darbu pie attiecīgo likumprojektu sagatavošanas izšķirošajam balsojumam parlamenta plenārsēdē, Eiropas Komisija deva savu atzinumu, ka mūsu jaunais tēriņu plāns nepārkāpj Briseles tērēšanās fiskālos, savukārt Latvijas valdība aiz slēgtām durvīm iepazinās ar ikgadējo ziņojumu par valsts kredītreitingu.
Attiecīgo rādītāju, proti, kredītreitingu piešķir īpašas aģentūras, tā sauktais lielais trijnieks ir “Standard & Poor’s”, “Moody’s” un “Fitch”. Šo institūciju atzinumi ietekmē gan, piemēram, ārvalstu investoru vērtējumu par kādu iespējamu ieguldījumu vietu, gan procentlikmes, to cik dārgi vai lēti valdība var aizņemties, lai pārkreditētu pašreizējās saistībās, un cik ik gadu būs jāmaksā procentu maksājumos.
Vienkāršāk sakot, valsts kredītreitings ir svarīgs.
Jaunākais aģentūru ziņojums par Latviju pieejams no “Fitch”. Skalā, kur “AAA” ir augstākais vērtējums, bet D jau defolts, Latvijai šomēnes apstiprināts drošs “A-” reitings. Tomēr salīdzinājumam – gan Lietuvai, gan Igaunijai šis novērtējums ir nedaudz augstāks.
Sava veida atspulgs tam redzams arī Eiropas Komisijas jaunākajā novērtējumā. Latvija uzņēmusi kursu, lai parāds sasniegtu aptuveni 55% no iekšzemes kopprodukta, arī Lietuvā un Igaunijā saistību apmērs augs, bet kaimiņiem situācija labāka.
Te svarīgi piebilst – nākotnē, potenciāli pārsniedzot Māstrihtas kritērijos noteikto 60% robežšķirtni, iespēja iedzīvoties sankcijās no Briseles.
Svarīgi, lai Latvija parāda līmeni tiešām nostabilizētu ap šiem 55%, citādi tas jau sāks spiest ne tikai uz valsts finansiālajām iespējām, bet jau arī uz pašu reitingu, kas savukārt vēl vairāk var ietekmēt mūsu rocību, TV3 Ziņām norāda aģentūras “Fitch” pārstāve.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!