Militārā padome piektdien Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku štābā Liepājā pārrunāja pretmobilitātes riskus un risinājumus, tostarp sliežu savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzklausīja NBS ziņojumu par pretmobilitātes pasākumu ieviešanu, iespējamiem riskiem nacionālajai drošībai un šādu risku mazināšanas un novēršanas risinājumiem.
Militārā padome pārrunāja nepieciešamību detalizēti izstrādāt plašu ziņojumu par laika grafiku, darbu apjomu un resursiem, lai īstenotu maksimāli efektīvu valsts austrumu robežas aizsardzību.
Tāpat Militārā padome uzsvēra militārās koordinācijas īstenošanu ar Igauniju, Lietuvu un NATO, kā arī institūciju savstarpējo sadarbību, sagatavojot plašāku diskusiju Ministru kabinetā un Nacionālās drošības padomē nākamajā gadā, vienlaikus akcentējot, ka būtiska ir arī sadarbība un komunikācija ar sabiedrību.
Militārā padome pārrunāja NATO spēju mērķu izpildes statusu, vajadzīgos resursus Latvijas saistību izpildei un valsts budžeta projektā 2026. gadam paredzēto aizsardzības izdevumu atbilstību šo mērķu īstenošanai noteiktajos apjomos un termiņos.
Militārā padome atzīmēja, ka patlaban prioritāri ir Saeimā apstiprināt nākamā gada budžetu un budžeta plānu 2026., 2027. un 2028. gadam, lai nodrošinātu finansējumu valsts drošības stiprināšanai.
Padome kopā ar NBS Jūras spēku komandieri flotiles admirāli Māri Polencu pārrunāja Jūras spēku attīstību ar fokusu uz drošības situāciju Baltijas jūrā.
Norisinājās arī atsevišķa Militārās padomes diskusija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu (Liepājas partija), īpašu uzmanību veltot Liepājas ostas militārās infrastruktūras attīstībai, ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi NBS un sabiedroto kuģu vajadzību nodrošināšanai.
Jau rakstīts, ka vairākām ministrijām un drošības iestādēm uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā.
Valsts prezidents iepriekš apliecināja, ka izmantos iespēju apspriest šo jautājumu ar Baltijas valstu prezidentiem decembra sākumā Rīgā.
Rinkēvičs norādīja, ka, ja valdība analīzi pabeigs līdz gada beigām un nākamā gada sākumā to apspriedīs, pēc tam jautājums tiks skatīts Nacionālās drošības padomē, kur pārstāvēta gan valdība, gan Saeima.
TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien vēstīja, ka Latvijā slēgtās sēdēs spriests par iespēju pārgriezt dzelzceļa sliedes Krievijas virzienā. Šī savienojuma pastāvēšana, pēc Latvijas un ārvalstu militāro analītiķu domām, ir vistiešākais risks drošībai. Intervijā “Nekā personīga” NBS pārstāvji nepārprotami liekuši saprast, ka sliežu ceļi un arī uzbērumi Krievijas pierobežā jālikvidē – jo ātrāk, jo labāk.
Aptaujātie militārie un ekonomikas analītiķi raidījumam norāda, ka, viņuprāt, esošie dzelzceļa savienojumi ar Krieviju ir drošības apdraudējums. Tāpēc nebūtu ilgi jākavējas ar šo sliežu ceļu demontēšanu.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) raidījumam norādīja, ka situācija esot jāvērtē, jo sliežu ceļu nojaukšana Krievijas virzienā pilnībā apturēs tranzītbiznesu Latvijā arī kravām no Āzijas.
Savukārt Aizsardzības ministrija raidījumam atzīmēja, ka NBS esot pretmobilitātes plāni, kas nosaka, ko darīt, ja iestājas militārs apdraudējums. Tie tiek trenēti kopā ar VAS “Latvijas dzelzceļš”. Vai, viņuprāt, sliežu likvidēšana jau tagad palīdzētu stiprināt drošību, teikt nevarot, jo tas viss esot noslēpums.
Arī starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits norādīja, ka, lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!