Piektā kolonna pret Latvijas tautsaimniecību

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi vēsts par kādu noslēpumainu 2023. gada 19. decembra Latvijas Ministru kabineta sēdes informatīvo ziņojumu “Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu”, pēc kā pieņemti attiecīgie lēmumi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) tirgojamo zāģbaļķu pārdošanas cenām. Valdības lēmums esot izrāvis robu valsts budžetā, palīdzējis tikt uz zaļa zara dažiem uzņēmējiem, šausmās no tolaik pieņemtā valdības lēmuma nulle kā atkāpies LVM valdes priekšsēdētājs Pēteris Putniņš – šāds priekšstats veidojas, caurlūkojot publiskajā telpā izskanējušo.

Kādēļ tieši tagad radusies milzu interese par divus gadus seniem valdības lēmumiem? Kādēļ šī valdības darba sadaļa netika ķidāta daudz agrāk uzreiz pēc to pieņemšanas? Kā šī ķidāšana varētu glābt valsts budžetu un arī papildināt LVM ienākumus?

Bet varbūt šī vecā lēmuma reanimēšanai ir pavisam citi politiski mērķi – proti, priekšvēlēšanu gaisotnē mest ēnu uz premjeri Eviku Siliņu, zemkopības ministru Armandu Krauzi, tā laika valdību kopumā? Varbūt tādējādi sodīti tagad tiek tie, kuri nepieļāva daudzu Latvijas kokrūpniecības uzņēmumu novešanu līdz iznīcībai?

Lai gūtu skaidrību, kādēļ 2023. gada decembrī īsi pirms Ziemassvētkiem valdība skatīja jautājumu par kokrūpniecības nozares konkurētspēju un negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu un šī jautājuma ietekmi uz LVM peļņu, kā arī par situāciju koksnes ieguves un apstrādes industrijā portāls nra.lv iztaujājis Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes locekli, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidentu Kristapu Klausu, kurš arī piedalījās iepriekšminētā jautājuma apspriešanā Ministru kabinetā.

Karš un banku pretinflācijas pasākumi

Skaidrojot šo valdības lēmumu, K. Klauss aicināja atminēties situāciju kokmateriālu tirgū 2021. gadā. Tolaik LVM ar uzņēmējiem, kuriem nepieciešami zāģbaļķi pārstrādei un eksportam, slēdza ar valsts akciju sabiedrību trīs gadu līgumus. Tajos tika ievērots princips: īsi pirms līguma termiņa sākuma notiek izsole, kurā uzņēmumi izsola cenu, par kādu tie gatavi iepirkt zāģbaļķus. Līguma termiņa laikā šī cena tika indeksēta atbilstoši sešu valstu vienotajam cenu grozam.

Viena no izsolēm notika 2021. gadā. To ir svarīgi pieminēt, jo tā notika īsu brīdi, pirms pasaulē viss pēkšņi mainījās. Sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, saruka tirgi, strauji mainījās Eiropas Centrālās bankas un citu pasaules banku politika. Izsoles brīdī nevienam pat prātā nevarēja ienākt, ka caur “pretinflācijas plānu” mākslīgi tiks dzīta lejā būvniecības aktivitāte. Neko nenojaušot par briestošo ļaunumu, uzņēmumi solīja sākuma cenu. Solīšana izvērtās ilga. Lai paātrinātu procesu, LVM izsoles laikā pat mainīja solīšanas kārtību. Līdz šai izsolei solījuma solis bija 15 centi.

Soli drīkstēja pārdomāt 40 minūtes. 15 centi varbūt izklausās maz un 40 minūtes daudz, bet, ja runa ir par 100 000 vai 130 000 m3 solīšanu, tad šiem 15 centiem ir, maigi izsakoties, milzu vērtība. Runa ir par gada piegāžu apjomu, nevis trim gadiem kopā. Lai paātrinātu šo procesu, LVM lēma, ka šai izsolē domāšanas laiks ir 20 minūtes un solis ir pieci eiro. Solīšana izvērtās diezgan haotiska. Taču lai vai kā, bet konkurss noslēdzās un uzvarētāji kļuva zināmi. Cenas bija nosolītas ļoti augstas. Visticamāk, maksājot šīs cenas LVM, uzņēmumi arī spētu tos trīs gadus izdzīvot, ja nebūtu iestājušās 2022. gada šausmas pasaulē un Eiropas un pārējo banku aktivitātes.

Zviedrijā lētāk

Kā skaidroja K. Klauss, rezultāts sanāca tāds, ka augsto cenu izsolījušie uzņēmumi bija nonākuši neapskaužamā situācijā. Tie bija spiesti iepirkt zāģbaļķus no LVM par tā brīža apstākļiem jau nesamērīgi augsto cenu. Līguma laušana izmaksātu dārgāk un nozīmētu ardievas dalībai turpmākajās izsolēs. Tobrīd uzņēmējiem būtu bijis krietni lētāk iepirkt zāģbaļķus Zviedrijā un no turienes vest šeit pārstrādei.

“Nelaime jau ir tāda, ka visas šīs indeksācijas ļoti labi strādā. Arī tagadējā trīsgadniekā ir indeksācija ar ļoti līdzīgu principu, kas labi strādā. Bet tā tas notiek, ja tirgi ir stabili un saprotami nevis ekstrēmi, kā tas bija tobrīd. Indeksācija, kas bija radīta miera laikam, nestrādāja milzīgo pārmaiņu laikā. Banku pēkšņās politikas maiņas un kara dēļ indeksācija kļuva neatbilstoša situācijai un mūsu LVM piegādes cena atšķīrās no Zviedrijas tirgotāju cenām par 30-40%. Proti, Zviedrijā zāģbaļķi maksāja lētāk. Visi skaidri zināja, ka šīs cenas neatbilst tirgus apstākļiem. Bija zināms, kādas cenas ir privātajā sektorā un kādas importā – tās bija krietni zemākas nekā LVM,” skaidro Klauss.

“Tās kļuva neadekvāti augstas, salīdzinot ar reālajām tirgus cenām. 2023. gadā mēs piedāvājām arī tādu risinājumu, ka uzņēmumi bez līgumsodiem un liegumiem startēt jaunos konkursos varētu izbeigt līgumattiecības un apjomus no jauna izsolīt konkursā, bet arī šo risinājumu LVM vadība noraidīja, sakot, ka tas nav viņu kompetencē.”

“Rezultātā vērsāmies pie īpašnieka, kurš izvērtēja situāciju un uzdeva cenošanas mehānismu uz gadu mainīt tā, lai tas atbilstu tirgus cenām,” turpina K. Klauss. “Kopš 2025. gada ir jauni konkursi/līgumi ar uzlabotu cenošanas mehānismu, kā rezultātā viss strādā. Principā tas, ko šobrīd pārmet, ir, ka valsts neizmantoja savu spēku un neizlauza rokas līgumpartneriem, turpinot izmantot neadekvāti augstas cenas.

Uzņēmumi jau kā parasti smago finansiālo situāciju velk līdz pēdējam. Ļoti viegli ir atlaist darbiniekus, bet grūti pēc tam viņus savākt atpakaļ. Kāpēc tieši Zemkopības ministrija gāja pie valdības – tur man zināmā mērā jāpiekrīt LVM vadībai, ka šis lēmums nav viņu kompetencē. Šis lēmums jāpieņem LVM īpašniekam valstij – to paredz likums. Lēmumu var pieņemt īpašnieks – šajā gadījumā tas ir Ministru kabinets.

Rezultātā tika izmainīta indeksācija, nosakot, ka uzņēmumi maksās tirgus cenu, kas rodas no tā, par cik LVM pārdod zāģbaļķus citās īstermiņa programmās. Īstermiņa programmas tobrīd ļoti labi raksturoja tirgus cenu. Tāpēc nevienu brīdi nevar pārmest, ka uzņēmumiem tika dota iespēja kaut ko nopirkt pa lēto vai zem tirgus cenas. Tas absolūti neatbilst patiesībai. Tie 2022. un 2023. gadā visu laiku maksāja krietni virs tirgus cenas.

Šobrīd publiski izskan pārmetumi, ka valdība neuzskatīja par vajadzīgu pilnībā izģērbt savus līgumpartnerus. Protams, ka ar šiem līgumiem par augstajām cenām uzņēmumiem rokas bija izlauztas. Līgumsodi par līgumu laušanu ir milzīgi. Piemēram, ja tu lauz līgumu, tiek ierobežotas tiesības piedalīties nākamajās izsolēs, kas, protams, ir izšķirošs jautājums zāģētavām. Faktiski tiek pārmests, ka valsts neturpināja ļaut savam uzņēmumam gūt virspeļņu,” stāsta Klauss.

Sit par to, ka neļāva izpostīt Latvijas uzņēmumus

Vaicāts, vai nav tā, ka šobrīd valdībai tiek pārmesta pretošanās daudzu Latvijas uzņēmumu izpostīšanai, K. Klauss teica: “Jā, tāds ir pārmetums. Taisnība, ka valsts LVM personā varēja izmantot līguma un tirgus spēku un arī 2024. gadā prasīt neadekvāti augstas cenas.

Bet tad mēs kā Latvija būtu zaudētāji ilgākā termiņā – 2023. gadā, kad Zviedrijā par līdzvērtīgiem baļķiem tika maksāti aptuveni 70 eiro, bet LVM no saviem ilgāka termiņa klientiem prasīja pat līdz 130 eiro, redzējām, ka investīcijas tiek piebremzētas, ražošanas apjomi kritās un kļuva apdraudētas darba vietas. Valdība neuzdeva sniegt atlaides ražotājiem, kā arī politiski nenoteica cenu līmeni – tika uzdots tirgot par tā brīža Latvijas tirgus cenām, kas tāpat bija augstākas nekā Zviedrijā.

Svarīgi ir saprast, ka nevis tika sniegts valsts atbalsts, bet tieši otrādi – tika nodrošināta godīga konkurence gan starp Latvijas ražotājiem vietējā tirgū, gan Latvijas un ārvalstu konkurentiem eksporta tirgos. Ļoti iespējams, šo lēmumu vajadzēja pieņemt jau LVM vadības līmenī, bet viņi uzstāja, ka tas ir jālemj īpašniekiem.

Tādēļ arī valdībā par to tika lemts. Rezultātā LVM finanšu rādītāji tāpat bija būtiski labāki, nekā paši bija prognozējuši pat pirms šī lēmuma. Visi ieplānotie dividenžu apjomi valstij tika pārpildīti. Un nozare turpina attīstīties, būt konkurētspējīga eksporta tirgos un pārstrādāt zāģbaļķus Latvijā, maksājot par tiem reģionā atbilstošas cenas.

Ja raugāmies uz cipariem, 2023. gadā izveidojās situācija, ka visa šī ķēde kopā nopelnīja ap 380 miljoni eiro. No šīs summas 221 miljons bija LVM peļņa. Te ir acīmredzami, cik neadekvāti finanšu rezultāti veidojas nozarē. Caurlūkojot to uzņēmumu 2023. gada bilances, kuriem tika mainīts šis indeksācijas vai cenošanas mehānisms, atskaitot ienākumus, kas nav gūti no pamatdarbības, šie uzņēmumi gadā cieta aptuveni 38 miljonu eiro zaudējumus.

Pat LVM īstermiņa izsolēs bija krietni zemākas cenas nekā ilgāka termiņa izsolēs. Nevienam neradās šaubas par to, ka ilgtermiņa līgumā cenas nav adekvātas. Tās pilnīgi neatbilda tirgus apstākļiem. Aicinājums no mūsu puses bija atgriezties pie tirgus cenām. Maksājam tik, cik tam baļķim ir jāmaksā. Šīs sarunas notika 2023. gadā. Beigu beigās Zemkopības ministrija šo problēmu sāka analizēt un to izskatīja līdz galam.”

Uz iznīcības sliekšņa

Pēc K. Klausa teiktā, koksnes pārstrādes un eksporta uzņēmumiem sākās problēmas. Ja Zemkopības ministrija nebūtu pievērsusies jautājuma risināšanai, daudzi nozares uzņēmumi tiktu padarīti konkurētnespējīgi pasaules tirgos, kas nozīmētu darba vietu zaudēšanu daudziem tūkstošiem cilvēku: “Šie uzņēmumi nav “daži”, bet gan skujkoku zāģbaļķu pārstrādes kodols – kopā tie veido aptuveni 70 līdz 80% no Latvijā pārstrādātajiem skujkoku zāģbaļķiem.

Pamatproblēma ir LVM ilgāka termiņa pārdošanas programmas skujkoku zāģbaļķu cenas. Haosa dēļ pašā pārdošanas programmā, kur nomainījās spēles noteikumi izsoles laikā, iepriekš neparedzamas centrālo banku pretinflācijas programmas, kas sabremzēja noieta tirgus un nodzina lejā cenas, kā arī indeksācijas metodes, kas nespēja absorbēt tirgus straujās svārstības – kopš 2022. gada otrās puses uzdzina augšā līgumcenas.

VID dati par 2023. gada rezultātiem

Salīdzinājumam VID dati par 2024 gadu liecina, ka nozare kā ķēde ir nopelnījusi 366 milj., bet šoreiz peļņa ir sadalījusies vienmērīgāk peļņa/zaudējumi 2024. gadā miljonos eiro: LVM 150; pārējie meža īpašnieki – komersanti 9; mežizstrādes pakalpojumi 39; zāģētavas 51; finiera/saplākšņa rūpniecība 67; pārējā kokrūpniecība 50.

Tagad tiek pārmests, ka 2024. gadā neturpinājās situācija, kur LVM varētu pelnīt miljonus, bet klienti, Latvijas uzņēmumi, ciestu desmitiem miljonu lielus zaudējumus.”

“Latvijas valsts meži” zaudējumus necieta

Runājot par to vai valdības reakcijas dēļ cieta LVM, K. Klauss norādīja: “Publiski redzams kādas bija gaidas, cik LVM bija jānopelna 2024. gadā kas ir pat ierakstīts budžeta plānā. Visas šīs gaidas LVM izpildīja ar uzviju. Nebija tā, ka 2024. gadā viņi būtu nostrādājuši ļoti slikti. 2024. gadā LVM peļņa ir ap 150 miljoniem eiro.

Ja paraugāmies uz iepriekšējiem periodiem, nerunājot par ekstrēmajiem, kas ir 2022. un 2023. gads – gados pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, LVM peļņa labos gados tikai nedaudz pārsniedza 100 miljonus. 2021. gadā bija 112 miljoni, 2019. gadā – 105 miljoni un tamlīdzīgi.

Faktiski 2024. gadā LVM tāpat nostrādāja ļoti labi. Viņi par saviem produktiem saņēma labas tirgus cenas. Es neuzskatu, ka valstij bija pienākums iznīcināt savu tautsaimniecību. Es domāju, ka valdības lēmums bija pareizs un izsvērts. Tajā netika nekādā veidā iedotas atlaides vai ļoti zemas cenas. Valdība pat nenoteica cenas. Valdība noteica cenošanas mehānismu, bet cenas pēc tam noteica tirgus.

Politiķi neiejaucās kompetencēs, kuras viņiem nav. Faktiski mēs 2024. gadā atguvām konkurētspēju. Šie nesaprotamie un sarežģītie gadi, kuros redzams, ka var atrisināt jautājumus, bet tie kaut kādu iemeslu dēļ netiek risināti, iedragā investoru uzticību.

Neteikšu, ka tā ir tieša korelācija, jo man nav pamata tā apgalvot, bet es redzu, ka Latvijas kapitāla uzņēmumi zaudē ticību. Pārdošanā ir izlikti vairāk uzņēmumi nekā iepriekš. Ir arī pārtraukti investīciju plāni, kas būtu devuši lielākus ienākumus Latvijas tautsaimniecībai, gan arī LVM pastarpināti nākotnē. Uz šiem jautājumiem nav jāskatās īstermiņā. Bija vairāk kā viens ārkārtīgi slikts gads, kad faktiski uzņēmumi dotēja visas piegādes no LVM – es runāju par konkrēto pārdošanas programmu. Bet pareizais lēmums tika pieņemts un es nesaprotu kāpēc šis jautājums atkal ir nonācis dienaskārtībā”.

Lēmums bija pareizs

Vaicāts vai iemels tam, ka sens valdības lēmums tiek celts gaismā un publiski kratīts, nav zviedru lobijs Latvijā, K. Klauss atbildēja: “Nē, es nedomāju, ka tas ir tā. Tādas stratēģijas nesaliekas kopā”.

Runājot par to, vai patiesi Pēteris Putniņš atkāpās no LVM valdes priekšsēdētāja amata šī senā valdības lēmuma dēļ, K.Klauss norādīja: “Pirmkārt, ne viņš pieņēma šo lēmumu. Otrkārt, lēmums bija pareizs. Nezinu, kāpēc viņš atkāpās. Nav dzirdēts arī par skandāliem uzņēmumā. Katrā ziņā, nav pamata domāt, ka viņš būtu bijis slikts vadītājs vai LVM būtu iekūlušies kādās lielās nepatikšanās”.

Taisnība, ka valsts LVM personā varēja izmantot līguma un tirgus spēku un arī 2024.gadā prasīt neadekvāti augstas cenas. Bet tad mēs kā Latvija būtu zaudētāji ilgākā termiņā – 2023.gadā, kad Zviedrijā par līdzvērtīgiem baļķiem tika maksāts aptuveni 70 eiro, bet LVM no saviem ilgāka termiņa klientiem prasīja pat līdz 130 eiro, redzējām, ka investīcijas tiek piebremzētas, ražošanas apjomi kritās un kļuva apdraudētas darba vietas.

Valdība neuzdeva pielietot atlaides ražotājiem, kā arī politiski nenoteica cenu līmeni – tika uzdots tirgot par tā brīža Latvijas tirgus cenām, kas tāpat bija augstākas nekā Zviedrijā. Svarīgi ir saprast, ka nevis tika sniegts valsts atbalsts, bet tieši otrādi – nodrošināta godīga konkurence gan starp Latvijas ražotājiem vietējā tirgū, gan Latvijas un ārvalstu konkurentiem eksporta tirgos. Ļoti iespējams, šo lēmumu vajadzēja jau pieņemt LVM vadības līmenī, bet viņi uzstāja, ka tas jālemj īpašniekiem.

Tādēļ arī valdībā par to tika lemts. Rezultātā LVM finanšu rezultāti tāpat bija būtiski labāki, nekā paši tos bija prognozējuši pat pirms šī lēmuma. Visi ieplānotie dividenžu apjomi valstij tika pārpildīti. Un nozare turpina attīstīties, būt konkurētspējīga eksporta tirgos un pārstrādāt zāģbaļķus Latvijā, maksājot par tiem reģionā atbilstošas cenas.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!