Veselības nozares organizācijas prasa nākamgad papildu vismaz 56,8 milj. eiro budžeta projektā paredzēto 34,5 milj. vietā

Nākamgad veselības nozarei paredzētie papildu 34,5 miljoni eiro nav pietiekami, lai nodrošinātu sistēmas pamatfunkcijas, vēstulē amatpersonām uzsver vairākas nozares organizācijas, aicinot piešķirt vismaz papildu 56,8 miljonus eiro pacientu būtiskāko vajadzību segšanai 2026. gadā.

Organizācijas uzsver, ka bez pienācīga finansējuma veselības aprūpē tiek iedragāta turpmāka primāro veselības aprūpes vajadzību nodrošināšana, kā arī sabiedrības noturībspēja krīzes un kara apstākļos.

Organizācijas uzsver, ka Latvijā valsts izdevumi veselībai svārstās ap 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Eiropas Savienībā (ES) vidēji tie pārsniedz 7%. “Šī strukturālā plaisa veicina cilvēkresursu trūkumu, reģionālo nevienlīdzību un augstu pacientu līdzmaksājumu slogu,” akcentē nozares pārstāvji.

Vēstules autori akcentē, ka ieguldījumi veselībā nav izmaksas, bet produktivitātes, inovāciju un sabiedrības noturības priekšnoteikums un Latvija katru gadu zaudē vairāk nekā 1,1 miljardu eiro no ekonomiskā potenciāla novēršamās un priekšlaicīgās mirstības dēļ, tāpat arī iedzīvotāji dzīvo par desmit līdz 12 gadiem mazāk veselīgi nekā valstīs ar atbilstošiem ieguldījumiem veselības sistēmā.

Organizācijas aicina valdību un Saeimu steidzami palielināt finansējumu veselības aprūpei, īpaši onkoloģijai, sirds un asinsvadu veselībai un retajām slimībām.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, Saeimas frakcijām, finanšu un veselības ministriem, aicinot nodrošināt sabalansētu pieeju valsts budžeta plānošanā un būtiski stiprināt veselības aprūpes finansējumu.

Vēstuli parakstījusi biedrība “Saknes”, biedrība “Sol Vere Vita”, fonds “Rozā vilciens”, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse”, Latvijas Pacientu tīkla organizācija, Latvijas Reto slimību alianse, Latvijas Reto slimību speciālistu asociācija un pacientu biedrība “Par sirdi.lv”.

Kā zināms, 2026. gada valsts budžeta projekts ir nonācis Saeimā, kura to sāks skatīt ceturtdien.

Nododot budžetu parlamenta priekšsēdētājai, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) izteicās, ka šis ir “drošākas nākotnes budžets”. Tā izveidē paveikts ievērojams darbs, lai rastu finansējumu drošībai un citiem svarīgiem jautājumiem, viņš uzsvēra.

“Sarunas bijušas komplicētas, bet es neredzu pamatu, lai nākamā gada budžetu nepieņemtu,” paziņoja ministrs.

2026. gada valsts budžetā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti papildu 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro Eiropas Savienības fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!