Aptuveni 50% Latvijas ārstu un māsu izjūt trauksmes vai depresijas pazīmes. Šādi dati ir publicēti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumā “Māsu un ārstu garīgā veselība”.
Saskaņā ar Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) datiem 16% ārstu Latvijā atzina, ka viņiem ir bijušas pasīvas domas par pašnāvību vai domas par paškaitējumu un 88% ziņoja, ka pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši kāda veida vardarbību darba vietā.
Latvijā situācija ir ievērojami sliktāka nekā vidēji Eiropā. Ārsti atzīmē, ka veselības aprūpes sistēma valstī galvenokārt balstās uz darbinieku profesionalitāti un personīgo noturību, nevis uz ilgtspējīgu institucionālo atbalstu.
Tiek ziņots, ka visaugstākais depresijas līmenis ir vērojams ārstu vidū Latvijā un Polijā – gandrīz puse aptaujas dalībnieku tuvojas smagas depresijas slieksnim. Dānijā un Islandē šis rādītājs ir aptuveni 15 %.
Trauksmes sajūta pārsniedz pieļaujamo slieksni gandrīz divām trešdaļām Latvijas ārstu un māsu – desmit reizes biežāk nekā Dānijā vai Nīderlandē.
Alkohola atkarība ārstu vidū visbiežāk tiek konstatēta Francijā, kam seko Latvija, Lietuva, Bulgārija un Igaunija.
Galvenie garīgās veselības pasliktināšanās iemesli ir pārslodze, personāla trūkums, zemas algas un nelabvēlīgi darba apstākļi. Daudzi Latvijas ārsti ir spiesti strādāt vairākos amatos, kas noved pie emocionālas izdegšanas. 7,3% Latvijas ārstu un 8% māsu apsver iespēju pamest profesiju. 8.2% ārstu un 10.2% medmāsu pagājušā gada laikā garīgās veselības problēmu dēļ ņēma slimības atvaļinājumu.
Jauno ārstu asociācija nosūtīja vēstuli Veselības ministrijai, aicinot pārskatīt valsts politiku medicīnas personāla labklājības jomā, integrēt psihoemocionālās veselības jautājumus darba un personāla politikā, kā arī izveidot valsts sistēmu medicīnas darbinieku garīgās veselības uzraudzībai.
LJĀA arī ierosina sniegt konfidenciālu psiholoģisko palīdzību visos Latvijas reģionos un risināt zemo algu un pārmērīgās darba slodzes problēmu, kas ir viens no galvenajiem psihoemocionālo traucējumu cēloņiem.
Aptauja tika veikta no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada aprīlim 29 valstīs. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 122 tūkstoši atbilžu, no kurām gandrīz 90 tūkstoši tika atzīti par derīgiem, tostarp ievērojams skaits respondentu no Latvijas.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ko tad lai saka par pārējām profesijām?
Bleķis. Mazāk strādāt kā ārsti Latvijā nav iespējams – oficiāli daudzās darba vietās, bet pa īstam ne vienā, atbildības nekādas, neprofesionalitāte katrā solī. Kad kāds ducis pasēdētu cietumā par afērām, tad izdegšana beigtos vienā mirklī