Valsts budžets: desmit gadu laikā ne reizi nav bijis pat plānots budžeta izdevumu samazinājums

KATRĪNA IĻJINSKA, Inc. Baltics

Pēdējo desmit gadu laikā valsts budžetā ne reizi nav bijis ieplānots izdevumu samazinājums, turklāt valdība ne reizi nav spējusi saplānot budžetu reālistiski. Ik gadu valsts ir tērējusi par 1,5 līdz 3,6 miljardiem eiro vairāk, nekā bijis plānots, gatavojot un pieņemot valsts budžetu, liecina Saeimas, Finanšu ministrijas un Valsts kases dati. 

Ministru kabinets nu jau atkal gatavojas nodot Saeimai Latvijas valsts budžetu 2026.gadam. Sociālie partneri jau burtiski kliedz par nepieciešamību samazināt izdevumus, bet netiek sadzirdēti. Valdība kā allaž sola atrast iespējas ietaupīt, taču pagaidām vien lielās, ka atrastas iespējas ietaupīt vidēji 150 miljonus eiro gadā nākamo trīs gadu laikā. Kāpēc tas neko nedos? Inc. ieskatījās desmit gadu vēsturē – kad ir bijušas gan krīzes, gan stabilāki periodi, kuros “naudas ir tik daudz kā nekad”. Secinājumi nav iepriecinoši – pie varas esošie politiķi joprojām vēlas turpināt dzīvot pāri saviem līdzekļiem.

Dati liecina, ka ne vienu reizi valdība nemaz nav plānojusi samazināt izdevumus – tie vienmēr ir plānoti ar palielinājumu vidēji par 200 līdz 700 miljoniem eiro gadā. Piemēram, 2015.gadā, attiecībā pret 2014.gadu valsts budžeta izdevumi ir bijuši 200 miljoni eiro, bet jau pēc gada ieplānotais pieaugums bijis 700 miljoni eiro. Vēl pēc gada – 600 miljonu pieaugums, bet kad 2018.gadā pienākušas vēlēšanas, tad iecerēto izdevumu pieauguma temps ir mazinājies un tie ieplānoti vien par 400 miljoniem lielāki, nekā pirms gada. Ņemot vērā inflāciju, nepieciešamību tērēt naudu infrastruktūrai, iecerētie izdevumu pieaugumi neizklausās nemaz tik lieli: no 2015. līdz 2019.gadam procentuāli tie pieauguši par 5 – 9 %. Tomēr nelaime ir kur citur – valdība ne reizi nav pieturējusies pie saviem plāniem un ik gadu ir pārtērējusi ieplānoto par vidēji 1.5 – 2 miljardiem eiro, spītīgi atturoties no plānošanas pārskatīšanas (skat.grafiku)

Pienākot 2020. gadam, kad pasaulē sāka plosīties Covid-19 pandēmija, izdevumi pieauguši vēl krietni vairāk. Piemēram, plānojot 2021.gadu valdība bija ieplānojusi, ka valsts izdevumi palielināsies par 2 miljardiem eiro vienā gadā, par 2,2 miljardiem eiro 2022.gadā un par 1,8 miljardiem eiro 2023.gadā. Tomēr plāni atkal neīstenojās. Jau tā lielie izdevumu pieauguma plāni rezultējās ar faktiskiem izdevumu pieaugumiem par attiecīgi 3,6, 3,3 un 2,2 miljardiem eiro gadā.

Pandēmijai noplokot, arī izdevumu pieaugumi it kā samazinājušies: 2024.gadā, plānojot 2025.gada budžetu, tika ieplānots “vien” 800 miljonu izdevumu pieaugums, kurš gan faktiski ir divkārt pārtērēts, izlietojot nevis par 800 miljoniem eiro vairāk, nekā pirms gada, bet gan par 1,68 miljardiem vairāk, nekā pirms gada. Kur valsts šo naudu ņem? Aizņemas, protams, kā mēs to redzam valsts parāda skaitļos. 

Tagad, piedāvājot budžetu nākamajam gadam, tajā iecerētie izdevumi (jau pēc valdības “ietaupījuma) tāpat ir iecerēti par 600 miljoniem lielāki nekā pirms gada. Ja finanšu ministrija norāda, ka katru gadu ietaupīs 150 miljonus eiro, tas nozīmē, ka plānos bija izdevumus palielināt par 750 miljoniem, bet nu palielinājums būšot tikai 600 miljoni eiro. Cik iztērēsim faktiski – redzēsim 2027.gadā, taču, ņemot vērā desmit gadu tendenci, visticamāk nekādi ietaupījumi nav gaidāmi.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!