“Jaunā Vienotība” pašvaldību vēlēšanu kampaņā iztērējusi gandrīz miljons eiro; “Progresīvo” mandāts – visdārgākais

Apkopojot aizvadītajās vēlēšanās startējušo partiju deklarācijas, secināms, ka visdārgāk viens mandāts izmaksājis partiju apvienībai “Progresīvie” – 26 000 eiro. Ar krietnu atrāvienu lielākie tēriņi ir “Jaunajai Vienotībai” – vēlēšanu kampaņā iztērēts gandrīz miljons eiro un pašvaldībās iegūti 63 mandāti, vēsta sabiedriskie mediji.

Pusmiljonu iztērēja “Latvijas attīstībai”, kas ieguva 24 mandātus.

Tad seko “Progresīvie” – 445 tūkstoši un 17 iegūti mandāti. No šī saraksta visvairāk mandātu ir Nacionālajai apvienībai – 85, bet iztērēts mazāk nekā iepriekš minētām partijām – 379 tūkstoši eiro.

Partijas lielāku daļu naudas pārsvarā atvēlējušas vides reklāmām. Redzams, ka “Latvija pirmajā vietā” iztērējusi aptuveni 200 tūkstošus eiro. 

Politologs, “Mediju tilts” direktors Filips Rajevskis, komentējot apkopoto informāciju, norādīja – viņu pārsteidzis, ka dārgākais mandāts šajās vēlēšanās bijis “Progresīvajiem”, jo tradicionāli tas ir “Latvijas attīstībai”.

“Progresīvajiem ir dārgākais mandāts – 26 tūkstoši. Tradicionāli “Latvijas attīstībai” ir dārgākais mandāts. Mani

pārsteidza, ka “Jaunās Vienotības” mandāta cena ir par 14,5 tūkstošiem dārgāka nekā “Latvijai pirmajā vietā”, jo man intuitīvi šķita, ka “Latvijai pirmajā vietā” vienmēr ir dārgi mandāti,

bet viņi nav nemaz topā – vairāk nekā uz pusi lētāk nekā dārgākais mandāts,” vērtēja Rajevskis.

Lētākais mandāts izmaksāja 238 eiro un to ieguva Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Olainē, rēķināja Rajevskis. “Zinot šo situāciju, viņi varēja arī netērēt, viņiem vienalga būtu šie mandāti. Tieša korelācija starp naudu un mandātiem [šajā gadījumā] nav,” viņš atzina.  

Tātad ne vienmēr lieli tēriņi nozīmē attiecīgi lielāku skaitu mandātu. Jāņem vērā, ka reģionālās partijas startē noteiktos vēlēšanu apgabalos, nevis visā valstī, tāpēc arī tēriņi mazāki. Piemēram, partija “Sarauj, Latgale!” ieguvusi 21 mandātu, bet kampaņā iztērēti 53 tūkstoši eiro. Vidzemes partija ieguva 17 mandātus ar 23 tūkstošiem eiro, bet partija “Valmierai un Vidzemei” 13 mandātus, iztērēdama 24 tūkstošus eiro. Savukārt Liepājas partija iztērēja 89 tūkstošus, bet ieguva deviņus mandātus.

Reģionālās partijas kopumā bijušas finansiāli atbildīgākas nekā nacionālā mēroga politiskie spēki – pārsvarā tēriņi atbilst ieņēmumiem, nevis kā “Jaunajai Vienotībai”, kas iztērējusi 5,4 reižu vairāk nekā uzrādītie ieņēmumi.

“Šīm partijām ir diezgan labs valsts finansējums. Viņi bieži arī uzkrāj un iztērē vēlēšanu kampaņās uzkrātos līdzekļus. Reģionālās partijas ir atkarīgas no tā, vai tās ir kopā ar kādu no lielajām [partijām], kam ir valsts finansējums. Tas parāda nevienlīdzību starp lielajām partijām un reģionālajām, kur vieniem ir valsts finansējums un otriem nav. Šī nevienlīdzība ir momentāni redzama,” norādīja Rajeviskis.

Ko partiju tēriņu uzraugošā iestāde secinājusi, pagaidām nav zināms. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) savu komentāru sola ne ātrāk kā nākamā gada sākumā, kad būs pabeigtas pārbaudes.

Grafikos nav iekļautas partiju apvienības, tajā skaitā, “Suverēnā vara” un apvienība “Jaunlatvieši”, jo, kamēr savu analīzi nav pabeidzis KNAB, nav zināms, cik daudz kura partija ieguldījusi.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!