Valsts šobrīd uzvedas kā “ātro kredītu” vergs – mēģina aizņemties visās iespējamās vietās, neapsverot kopējo bildi. Vai kāds vispār domā par spēju turēt parāda nastu?

ANDRIS KULBERGS

Valdība paziņo, ka Latvija aizņemsies līdz 8,4 miljardiem eiro (!) aizsardzībai. Aizsardzība, protams, ir super svarīga. Bet – vai kāds vispār domā un runā par valsts spēju turēt parāda nastu? Šī valsts parāda palielināšanas apkalpošana katram nodokļu maksātājam izmaksās ~100 €/mēnesī papildus.

Šis aizdevums tiek skatīts atrauti no kopējās parāda situācijas, tas tā, kā jūs izolēti vērtētu overdraftu savai jau trešajai kredītkartei.

Gan es minēju un arī Valsts kase to apstiprināja, ka valsts kopumā var vēl atļauties 5,5b € aizņēmuma līdz t.s. “point of no return” (2028./29. gads). Tas, ka piever acis papildus aizsardzības aizdevumam, nemaina faktu, ka tas būs jāapmaksā un jāatdod. Ir jāskatās kopīgais parāda apjoms, tā salāgošana ar ieņēmumiem un izdevumiem un iedzīvotāju/uzņēmumu spēju to iznest.

Šodienas situācija: valsts parāda apkalpošana jau tuvojas nepavelkamiem 600 miljoniem €/gadā. Ar jauniem budžeta tēriņiem un pārfinansējot lētos kredītus, šis skaitlis pavisam drīz kļūs par 1–1,2 miljardiem eiro gadā. Ja papildus aizņemsimies “aizsardzībai”: +3,8 miljardi eiro → +135 milj. eiro procentu maksājumos gadā papildus +8,4 miljardi eiro → +300 milj. eiro gadā papildus. Tas nozīmē –

lai tikai apmaksātu šī parāda procentus, katram strādājošajam Latvijā būs jāsedz 1 200 eiro gadā jeb 100 eiro mēnesī.

Situāciju vēl vairāk pasliktina ģeopolitika un ekonomikas stagnācija: ASV procentu likmju pieaugums un tarifu karš jau ietekmē arī Eiropas aizņēmuma izmaksas un ekonomiku. Vācija – mūsu galvenais eksporta partneris – būs lielākais cietējs.

Rezultātā eksportspēja samazināsies, uzņēmēju spēja ģenerēt nodokļus vājinās. Bet valsts aparāts turpina pieaugt. Aizņemamies pāri lūpai. Kāds ir plāns apmaksāt šos milzīgos procentu maksājumus? Kur ir ilgtermiņa fiskālā stratēģija?

Valsts šobrīd uzvedas kā “ātro kredītu” vergs – mēģina aizņemties visās iespējamās vietās, neapsverot kopējo parāda bildi.

Tāds modelis agri vai vēlu sabrūk. Tikai šai valstij nebūs iespēja “aizbraukt uz Īriju zemenes lasīt”.

Neviens nerunā par kopējo valsts parāda nastu:

• parāda segšanas grafiku;

• ilgtermiņa spēju apkalpot saistības;

• kā tiks ģenerēti ieņēmumi;

• vai kam atņems, lai segtu šo slogu?

Risinājumu ir tikai divi: 1. Celsim ekonomiku; 2. Celsim nodokļus. Šis jaunais aizņēmums ir nodokļu kāpums.

Katrs nodokļu maksātājs maksās ~100 eiro mēnesī vairāk. No kurienes šo naudu ņems pensionārs, skolotājs, policists, strādājošais students?

Vēl sliktāk – aizsardzības ministrs Andris Sprūds nespēj parādīt kopējo aizsardzības plānu, kur šo naudu tērēs – liksim stobros un šausim ar banknotēm?

Tāpat iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nekoordinē robežas izbūvi ar aizsardzības sektoru, katrs darbojas atsevišķi, kas sadārdzina procesu.

Tikmēr finanšu ministrs Ašeradens berzē rokas – jo caur “aizsardzības aizņēmumu” var turpināt finansēt valsts aparāta izšķērdību.

Kur paliek budžetā vēl neiekļautais:

• AirBaltic nākotnes injekcijas?

• RailBaltica ilgtermiņa saistības?

• Zaļā kursa īstenošanas izmaksas?

• Latvenergo, TET/LMT darījums?

• pašvaldību garantijas?

Es pieprasu atklātu diskusiju, kur valdība paskaidro:

• Valsts kopējo parādu;

• Spēju aizņemties;

• Spēju segt saistības;

• Reāliem ieņēmumu ģenerēšanas plāniem;

Un skaidrām atbildēm, kam līdzekļus nāksies atņemt, lai šo visu apmaksātu.

Ja Tev rūp – dalies. Par šo jārunā skaļi, pirms vēl nav par vēlu.

Saistīti:

Latvija no Briseles plāno aizņemties līdz 8,4 miljardiem eiro valsts aizsardzības izdevumiem – Puaro.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!