Vai miljonārs Ramoliņš tiks pats pie „savas” Konkurences padomes priekšsēdētājas?

Jau ilgāk nekā pusgadu Konkurences padomei nav oficiāli apstiprināta priekšsēdētāja, un neoficiāla informācija liecina, ka tagad, kad konkursā uz šo nozīmīgo amatu otrajā kārtā formāli tikuši četri no pieciem kandidātiem, šis postenis jau „apsolīts” Aizliegtu vienošanos departamenta direktorei Ievai Šmitei (bijušā vīra uzvārdā – Antoņenko), kura pašlaik pilda priekšsēdētāja pienākumus. Tas varētu nozīmēt, ka bēdīgi slavenais miljonārs Andris Ramoliņš varētu tikt pats pie „savas” Konkurences padomes priekšsēdētājas.

Kā zināms, tiesā nonākusi krimināllieta, kura apjomīgi aprakstīta Lato Lapsas grāmatā „Vēža ieņēmumu dienests” un kurā nu jau amatu zaudējušā Jura Stukāna prokuratūra apsūdzējusi trīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus par it kā notikušu kukuļa izspiešanu no mežu nozares miljonāra, Vienotībai un iepriekš prezidentam Egilam Levitam pietuvinātā uzņēmēja Andra Ramoliņa.

Šī tiesas prāva joprojām pa īstam nav sākusies, bet, kad tad beidzot notiks, viens no  skandalozākajiem jautājumiem būs – kādu tieši iemeslu dēļ savulaik netika un joprojām nav pievērsta nekāda uzmanība miljonāra sarunām, kas skaidri norāda uz iespējamu korupciju Konkurences padomē. Iestādē, kurā Ieva Šmite vienā no nozīmīgākajiem amatiem pavadījusi septiņpadsmit gadus…

Fragments no KNAB ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām:

A. Ramoliņš: – Bet, bet pa muguru es – pēdējā kratīšana man bija trīs mēneši atpakaļ, bļaģ. Nu, Konkurences padome mūs izkratīja.

– Nu, tu redzi, viņi iet no visādām pusēm.

A. Ramoliņš: – Jā, jā.

– Viņi iet no visādām pusēm.

A. Ramoliņš: – Es jau kursā.

– Jā.

A. Ramoliņš: – Bet tur mēs atsitāmies, tur viss labi. Tāpēc ka tur, tur man atradās dzirdīgas ausis.

Jautājums – kuras bija tās „dzirdīgās ausis”, kuras piemin miljonārs? Vai tā nevarēja būt kundze, kas tagad pretendē uz Konkurences padomes priekšsēdētāja posteni?

Otrs fragments no KNAB ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām:

– Nu, zini, kā ir? Par visu jau grib kratīt. Nu, kaut kādu tur … Biroju, … māju noteikti tavu kratīs. Bet tā jau nav tava. Turpat augšā tu dzīvo. Jā?

A. Ramoliņš: – Nē. Es pārdevu. Tā vairs nav mana māja.

– Nē, nē. Es saku – augšā tu dzīvo.

A. Ramoliņš: – Es augšā dzīvoju, jā.

– Nu, tur, jā. Nu tad tev arī dzīvesvietu kratīs noteikti.

A. Ramoliņš: – (iesmejas) Nu to, lai krata! Tur nekā nav.

– Ē.

A. Ramoliņš: – Apakšbikses, lai neizņem. Savādāk netīram būs jāstaigā.

– Nu, vot. Nē, nē. Tu saproties, tur jau ta kratīšana nebūs tāda. Formāla viņa būs. Pats saproti.

A. Ramoliņš: – Labi.

– Galvenais, ka saku, izdomā, varbūt, ka tajā dienā vienkārši, lai nav cilvēku. Nu, pieņemsim, iedod brīvu. Atstāj kaut kādus uzticamus. Pārējie – lai. Iedod vienkārši brīvdienu. Nu kaut kā tā. Nē?

A. Ramoliņš: – Mh.

– Nu kam tur vajag, tur liekas acis?

A. Ramoliņš: – Nē. Nu, man taču bija tikko kratīšana.

– A kas jūs kratīja?

A. Ramoliņš: – Konkurences padome.

– Ā. Tā Konkurences padome. Viss kārtībā. Jā.

A. Ramoliņš: – Trīs mēnešus. Nē, vai četri atpakaļ nu jau.

– Jā.

A. Ramoliņš: – Bet to es, tur viss kārtībā. Tur viss ir.

– Bet viņi.

A. Ramoliņš: – Nē, nē. Tur viss ir, man patīk. Viss ir kārtībā.

(runā vienlaicīgi)

– Labi. Bet viņi neko neizņēma ārā? Neko neizņēma ārā?

A. Ramoliņš: – Nē. Viņi sākumā bija agresīvi. Es saku: “Davai. Mēs uzreiz tad tūlīt”. Un.

– Nu arī pasūtījums.

A. Ramoliņš: – Un tā tālāk. Es jau pat, man jau… A, ka viss jau beidzās, tad jau man visu parādīja.

– Mh.

A. Ramoliņš: – Kas. No kurienes.

– Mh.

A. Ramoliņš: – Es tak visu zinu. Bet tas bija, nu es tev sadirsīšu – vai tas bija februārī, vai martā sākumā.

– Nu labi. Tas sanāk, kaut.

A. Ramoliņš: – Nu, tur dažas nedēļas turpu-šurpu.

– Jā.

A. Ramoliņš: – Bet jā, ja Jā.

– Tur nebija nekas, nu presē arī nekas nebija.

A. Ramoliņš: Nu viss kārtībā.

– Jā.

A. Ramoliņš: – Viss horošo!

– Nu jā. Tāpēc es saku, ka noteikti cilvēkiem tas nepatīk.

A. Ramoliņš: – Nē, nu kā, tur nāca no augšas. Bet mēs to sakārtojām tajā, tajā līmenī, nu, kā saka, iestādes konkrētā.

– Mh.

A. Ramoliņš: – Šaurās.

– Es sapratu, jā.

A. Ramoliņš: – Specializācijas līmenī. Jo, nu, kā saka, tāpat kā, redzi, te ir kaut kādi draugi, tur ir kaut kādi draugi, ar ko. Un tad svarīgi jau ir cits, viens ir atnākt uz šovu uztais-, tas pohuj. Tanī brīdī svarīga jau ir cita lieta.

Jautājums – tad, kad miljonārs sarunas biedrei saistībā ar Konkurences padomes organizētām kratīšanām nepārprotami lielās ar to, kā “konkrētā iestādes līmenī” viss esot “sakārtots” un “draugi” palīdzējuši, kā arī ar to, ka ir “atradušās dzirdīgas ausis”, – kam piederēja šīs ausis? Vai ne kundzei, kas pretendē uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu?

Tršais fragments no KNAB ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām:

AR: – Ē, par Konkurences padomi es zināju iepriekš.

– Mh.

AR: – Bet par fiņām es neko nezināju.

– Mh.

AR: – Par Konkurences padomi, ka viņi nāks, es zināju.

– Mh.

AR: – Viņi, bļaģ, vienīgais, viņi atnāca ne tajā dienā. Tas gan tiesa. Nu.

– To tu pats saproti, ka nedrīkst jau arī tā visu, jā, nu, kaut kādai jau, uzticas, uzticas, bet.

AR: – Viņi atnāca ne, ne tajā dienā. Viņi man at- , viņiem vajadzēja citā dienā būt.

– Mh.

AR: – Bet nu labi. Nu, tajā nedēļā bija.

Jautājums – kurš no Konkurences padomes miljonāru jau laikus painformēja par gaidāmo „atnākšanu”? Jau atkal – vai tā nebija kundze, pretendē uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu?

Ceturtais fragments no KNAB ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām:

AR: – Nu, to es jau saprotu, kāpēc. Tu domā, ka viņi muļķi?

– Jā. Nu skaidrs. Jā. Un es viņam saku…

AR: – Un vienreiz pagarināja otrajā jūnijā uz otro jūliju. Pēc tam otrreiz pagarināja.

– (čukst) Jā, viņš man. (balsī) Šito viņš man teica. Jā.

AR: – Visticamāk tāpat tas pagarinājums notiekas diemžēl kontrolēti.

– (čukst) .. .(kāpēc? tāpēc?) viņš pateica par Konkurences padomi, ka tur ir iesaistīta? Vai kur tev?

AR: – Nē. Tur mēs tikām.

– Jā. Bet re kur… Un tad es teicu, nu, tad nav variantu.

AR: – Tos iesniegumus es redzēju.

– …

AR: – No kurienes tur vējš pūš, es zinu.

– (čukst) Es teicu, tad tev vienkārši jādara tā, lai…

AR: – Nē. Tur viņi mums neko nevar izdarīt. Tur ir viss.

– Nu tas ir labi.

AR: – Tur man ir dokuments, ka viss ir čiki- piki.

– Jā.

AR: – Tur viss. Div- nedēļ- atpakaļ piektdienā tur beidzām. Tur viss ir labi. Bet, nu, tur paveicās.

– Tas ir tas, ko tas ir tas, ko viņš tagad.

AR: – Jo tur, tur, jāatzīst, paldies dievam, tur ir vadītājs, kurš to iestādi kā- .

– Nu, normāli domājošs.

AR: – Nē, nevada.

– Nē?

AR: – Un viņam nav tāda, nu, koroče, ir tā, bija, ienāca (?) pasūtījums, un vadītājs nodeva tālāk, jā, un tālāk izpildītāji uzlika šito. Un.

– Mh. Nu, es, te nav tā. Te ir.

AR: – Tāpēc, ka mēs piekļuvām pie izpildītāja. Nu, mums ienācās, kā saka, informācija laicīgi, un tā. Nu, paldies dievam, ka tur tā sanāca.

Jautājums – no kā miljonāram „ienācās, kā saka, informācija laicīgi, un tā”? Un vēl jautājums – vai Konkurences padomes priekšsēdētāja izvēles gaitā valsts drošības iestādes ir devušas savu atzinumu? Jā, un vēl viens jautājums – vai Ieva Šmite tiks aicināta liecināt „Vēža ieņēmuma dienesta” prāvā?

Pārpublicēts no Pietiek.com

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!