Ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm, Aizsardzības ministrija rosina Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas kopā ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, liecina AM tīmekļvietnē publicētā informācija.
“Mēs nopietni izvērtējam visas iespējas, lai stiprinātu Latvijas atturēšanas un aizsardzības spējas. Esam panākuši reģionālu vienošanos kopā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministriem rekomendēt izstāšanos no Otavas konvencijas, tā stiprinot savas robežas. Mums ir jāgatavojas, ka Krievija turpinās radīt apdraudējumu reģionam, neatkarīgi no tā, kā attīstīsies karadarbība Ukrainā. Izstājoties no Otavas konvencijas, ir potenciāls nodrošināt pretkājnieku mīnu ražošanu. Vienlaikus turpināsim ievērot starptautiskās normas un humanitārās tiesības, un konsultēsimies ar sabiedrotajiem,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ir veikuši izvērtējumu par Latvijas dalību Otavas konvencijā, analizējot pretkājnieku mīnu militārā pielietojuma efektivitāti, politiskos aspektus, kas saistīti ar citu sabiedroto nostāju pret konvencijas saistībām. Tāpat tika vērtēti praktiskie apsvērumi par šādas munīcijas iegādi vai ražošanu. Izvērtēšanas procesā tika secināts, ka Latvijā un reģiona valstīs ir iespējams attīstīt pretkājnieku mīnu ražošanu. Latvijas industrijā ir novērojamas nepieciešamās spējas un ir attīstīta metālapstrāde. Savukārt, reģionālā pieeja ļaus mazināt atkarību no ārvalstu piegādēm, īpaši sprāgstvielu un kaujas lādiņu jomā.
Izvērtēšanas procesā nozīmīgas bija konsultācijas ar sabiedrotajiem, īpaši ar tām NATO dalībvalstīm, kuru karavīri dienesta pienākumus pilda Latvijā. Sabiedrotie ir pauduši izpratni par Latvijas iespējamu izstāšanos no Otavas konvencijas un apliecinājuši turpmāku sadarbību aizsardzības jomā. Aizsardzības ministrija atzīmē, ka arī izstāšanās procesa gaitā turpināsies informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem.
Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija cieši sadarbosies tālākajos procesa soļos, atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem un uzdevumiem. Likumprojektu skatīs Saeima, kas pieņems gala lēmumu par izstāšanos no konvencijas. Ja likums par izstāšanos Saeimā tiek pieņemts, par to tiks informētas visas pārējās dalībvalstis, depozitārijs jeb ANO ģenerālsekretārs un ANO Drošības padome. Izstāšanās stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu būs saņēmis depozitārijs.
Aizsardzības ministrija apliecina, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotu konfliktu laikā, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības. Jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un aizsardzības spēju attīstības prioritātēm. Daļa no munīcijas, ko bruņotie spēki jau ir iegādājušies un turpinās iegādāties, ir dažāda veida mīnas – gan prettanku, gan vadāmās pretkājnieku mīnas.
Otavas konvencija tika parakstīta 1997. gadā Aukstā kara noslēgumā. Otavas konvencijai ir pievienojušās 164 valstis, tostarp visas NATO dalībvalstis (izņemot ASV). Latvija pievienojās Otavas konvencijai, pieņemot 2005. gada 19. maija likumu “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”. Otavas konvencija paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas; neizstrādāt, neražot, neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot tālāk kājnieku mīnas; nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizliegtas saskaņā ar šo konvenciju.
Dalību konvencijā apturēt nevar – no tās ir iespējams tikai izstāties. Lēmumu par izstāšanos no konvencijas pieņem Saeima. Izstāšanās process ir noteikts Otavas konvencijas 20. pantā. Saskaņā ar to konvencijas dalībvalstij ir tiesības izstāties no konvencijas, paziņojot par to pārējām dalībvalstīm, depozitārijam (ANO ģenerālsekretāram) un ANO Drošības padomei. Izstāšanās dokumentā ir jāiekļauj paskaidrojumi par izstāšanās iemesliem. Dalībvalsts, kura ir izteikusi vēlmi izstāties no Otavas konvencijas, pārtrauc būt par tādu sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas depozitārijā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Igauņu “Postimees” ziņo, ka valdība mēģinās piedzīt no Ukrainas pilsoņiem 1,4 miljonus Euro, kuri iegūti, viltojot datus par bēgļu statusa pieprasīšanu. Mums cik tādu viltvāržu?
Latvijā daudz krievu civilokupantu un kolonistu. Vajadzētu no krievijas piedzīt miljardus. Paliks gan pašiem, gan palīdzēsim ukraiņiem.
Un ļoti labi, ka Latvija aizsardzībai varēs izmantot pretkājnieku mīnas. ja krievija samaksās par 50 okupācijas gadiem un 34 gadiem, ko civilokupanti pavadījuši neatkarīgajā Latvijā – varēsim nopirkt ļoti ļoti daudz mīnas.
Lai nu pie viena izstājas arī no kasešu munīcijas. Ukraiņiem tas krietni palīdzēja pāraudzinār atbrīvotājus
Viss būšot bumbās. Tikai jānoslepeno pat tualetes ruļļu iepirkumu NBS.
Skatoties uz Ukrainu, pilnīgi saprotams būtu par prettanku mīnām, tās tiešām darbojas. Bet kāda mūsdienās jēga no kājnieku mīnām? Ir ļoti daudz video kur kājnieku mīnu laukiem pārbrauc ar bruņumašīnām un desantu izsēdina mīnu lauka otrā pusē. Vairs nav Napoleona laiki vai pirmais pasaules karš, mūsdienās lieto dronus, raķetes, planējošās aviobumbas, tankus, bruņumašīnas. Kā te iedomājas, X stundā pretinieks ar kājām skries pāri robežai kā Napoleona laikā, vai tomēr papriekšu lidos droni, raķetes, tad ceļu izbrauks tanki un bruņumašīnas un pēc tam pa izbraukto ceļu brauks kravas mašīnas? Vienīgais kājnieku mīnu pielietojums, arī skatoties uz to pašu Ukrainu, kad vairs… lasīt vēl »
Ukrainā nogalināti un ievainoti gandrīz 900 000 krievu okupantu un nav zināms vai karš turpināsies. Tas nozīmē, ka krievijas uzbrukuma gadījumā un bez NATO palīdzības katrai no Baltijas valstīm jāiznīcina kā minimums 300 000 pretinieka karavīru. Vai Latvija spēs iznīcināt 300 000 krievu okupantu ar pašreizējo NBS un pieejamo bruņojumu? Katrā ziņā kājnieku mīnas, kurām nav jāmaksā algu un kuras nav jābaro, palīdzēs likvidēt kādu daļu no iebrucējiem.
Vari nestāstīt to vienas puses 900k skaitli. Tā ir kara laika propaganda, pēc kara parasti izrādās daudz mazāks skaitlis. Piemēram 2020 gadā notika Kalnu karabahas karš starp Azerbaidžānu un Armēniju. Kara laikā Rietumu ziņās ziņoja ka “Armēnijai jau 16 000 kritušo”. Pēc kara pagāja pusgads, abas puses saskaitīja kritušos un izrādījās ka abām pusēm līdzīgs kritušo skaits, 1500-1600 kritušie, tātad 10x mazāks nekā kara laikā oficiāli ziņoja. Ar citiem kariem līdzīgi ir bijis, un Ukrainā nebūs izņēmums atceroties visus tos melus kurus ir stāstījuši tie paši, kuri ziņo par tiem 900k. Kara laikā ziņot uzpūstu pretinieka kritušo skaitu un klusēt… lasīt vēl »
neaizmirstie par poļiem un somiem. Somi jau vienreiz ar milonu tika labi galā.Svarīgs ir frontes platums, dziļu,s un pārapgāde.