ALVIS HERMANIS
Pieņemsim, ka šī ir Jaungada uzruna no kāda vidēji aritmētiskā Latvijas pilsoņa, kuram ar katru nākamo vecgada vakaru rodas arvien lielākas aizdomas, ka tie prezidenti un valdības vadītāji, kuri tur pie eglītes ikgadu no televizora runā, nemaz vairs nepārstāv mūsu intereses. Protams, ja mēs vienosimies un piekrītam, ka politiķi ir cilvēki, kuru vienīgais uzdevums ir pieņemt maksimāli labākos lēmumus tautas interesēs. Nekas cits no viņiem jau netiek arī prasīts.
Sāksim ar patiesu stāstu, kas ilustrē problēmu.
Kāds bijušais Latvijas deputāts aizgāja no politikas un meklēja darbu. Kas nebija viegli. Kaut arī viņš bija pabijis divu ministriju vadītāja amatā un viskautkur. Visbeidzot darbu atrada kādā privātā, turklāt starptautiskā biznesa kompānijā.
Taču diezgan ātri īpašnieki (viens no kuriem man šo stāstu arī izstāstīja) noskaidroja, ka cilvēks māk labi runāt, taču izmantot viņu var vienīgi tā saucamajai durvju atvēršanai, – pateicoties viņa plašajam paziņu lokam ierēdniecībā. Taču, kad jārunā lietas un jāpieņem lēmumi, pie galda sēdēt viņu nekad neaicināja. Vienkārši neaicināja, un viss. Nebija jēgas.
Tāds diezgan tipisks stāsts. Latvijas politiķi, – gan deputāti, gan ministri, kā man stāsta insaideri, – vispār ļoti baidās izkrist no politikas aprites. Vienkārša iemesla dēļ – ļoti grūti atrast darbu pēc tam.
Izskatās, ka Latvijas problēma Nr.1 ir tāda, ka esam netīšām uzradījuši tādu atlases sistēmu, kuras rezultātā lēmumu pieņemšanas pozīcijās nonāk īpaši selekcionēti cilvēki, kuri ir vismazāk tam atbilstoši un kuriem Dievs nav devis prasmes pieņemt pareizos lēmumus.
Tāpēc atgriežos pie sava gadu vecā priekšlikuma, kā nomainīt šo kļūdaino selekcijas sistēmu un radīt citu – labāku. Tādu, kurā tiktu tomēr izvēlēti maksimāli atbilstošākie cilvēki un no kuriem mēs varētu sagaidīt maksimāli kvalitatīvākos lēmumus. Un personīgu atbildību cita starpā.
Tātad es atgriežos pie sava priekšlikuma – uz nākamajām vēlēšanām radīt jaunu partiju, kuras mērķis ir tikai viens – nomainīt Saeimas vēlēšanu likumu:
“LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS VĒLĒŠANĀS TURPMĀK PIEDALĀS NEVIS PARTIJAS, BET TIKAI INDIVIDUĀLI PILSOŅI.”
Tiklīdz likums nomainīts, rīko jaunas vēlēšanas.
Tas nenozīmē, ka partijas tiktu aizliegtas. Uz veselību! Taču katrs vēlēšanu apgabals parlamentam izvirza konkrētu cilvēku, bet nevis partiju. Un arī atbildība tiek prasīta nevis no kaut kādām anonīmām partijām, bet no konkrēta deputāta (starp citu, Latvijas Satversmē sadaļā par Saeimu vārds “partija” pat nav minēts).
Stāsta, ka pirmskara Latvijā Saeimas deputātiem Kārtības rullī nebija nekādu profesionālu un citu ierobežojumu. Tur sēdēja viscienījamākie sabiedrības pārstāvji , turklāt sēdes notika pēc septiņiem vakarā, lai viņi varētu savienot to ar savu pamatnodarbošanos.
Mūsdienu ierobežojumus izdomāja mūslaiku nespējnieki, lai izvairītos no sāpīgās konkurences ar valstsvīriem un valstssievām – personībām, kuri sevi apliecinājuši jau citās jomās. Un šeit labs piemērs ir arī 1990.gada Augstākās padomes parlamenta sastāvs, kas pieņēma Neatkarības deklarāciju. Tās sastāvs bija sabiedrības zieds, un ievēlēts tas tika ne jau pēc partiju piederības.
Nav noslēpums, ka mūslaiku Latvijas partijās lēmumus pieņem maksimāli 5-6 cilvēku grupiņas (nevis partijas biedri), kuri tad no sava vidus paši izraugās prezidentu, kurš savukārt izvēlas valdību. Tā viņi paši sevi atražo un iepriecina bezgalīgi. Viņu apmaksātie mediji to visu atbalsta. Un tas viss, kā redzam, paliek arvien bezcerīgāk.
Jo valsts lēnām iet uz beigām, gan demogrāfiski, gan ekonomiski, gan idejiski.
Un pašreizējai kārtībai ar demokrātiju jau sen vairs nav nekāda sakara.
Tātad. Aicinu sabiedrību apspriest vienreiz lietojamas partijas dibināšanu, kuras vēstījums ir: “Pret visām partijām! Un par personīgo atbildību!”
Pēdējais brīdis reģistrēt šādu partiju būtu 2025.gada septembrī. Tā ka ir laiks vēl saprast, vai šim vispār ir atbalsts sabiedrībā, – jo tikai tad tam būs jēga. Tas savā ziņā būs referendums par partiju atbildību, par to, kas sadarīts.
Manuprāt, šis ir vienīgais veids, kā beidzot atgriezt enerģiju Latvijai un iesaistīt tajā katru!
P.S. Protams, būs jautājumi, ko šāda partija iesāks, ja to ievēlēs, bet negūs vairākumu? Gan jau arī to varētu visi kopā izdomāt. Arī nosaukumu varam apspriest.
P.P.S. Šo vēstuli esmu spiests publicēt soctīklos, jo valsts (lasi – partiju) finansētie mediji tādu iespēju man nedod.
***
Spilgti uzskatāms piemērs manam vakardienas priekšlikumam notika balsojumā par Latvijas bankas prezidentu. Partijas atkal shēmo, un nevienam pat prātā nenāk ievēlēt labāko. 100 bezpartejiski deputāti tā vietā būtu uztaisījuši listi ar cienīgākajiem konkurentiem un uzvarētu tas, kuram vairāk balsu, – proti, labākais. Jo 100 cilvēku atsevišķās intereses nav iespējams sashēmot. Tas pats būtu ar ministru, prezidentu un visām pārējām izvēlēm.
Bet nu, ja cilvēkiem patīk – tad neko.
Titānika pasažieriem tika piedāvāts glābšanās plāns, taču viņi atbildēja – nē, paldies, mums tāpat labi.
Avots: Facebook
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Anāls Fabēts. Vairājk par 2-3 teikumiem nespēju to murgu lasīt.
Manuprāt, nav vērts ieklausīties tipā, kurš vienā rakstā vēkš kaut ko par latviešu valodu, kurpretim citā – izmanto kulturālam cilvēkam nepieņemamus izteicienus, piemēram, INSAIDERI un SOCTĪKLI. Laikam nāks vēl GlavRiba un MinPromSeļHoz… Tas ir nožēlojami.
Viņs bij arī tas kurš te legāli ieveda putjina apordeņoto čulpanu
Partijas nekur nepazudīs tikām, kamēr būs demokrātiska vēlēšanu sistēma. Demokrātija un partijas ir nesaraujami saistītas lietas.
Ja negribam partijas jāskatās uz nemaināmu pārvaldi – despotiju, absolūtu monarhiju vai tirāniju.
Un stāsts par Čerčila frāzi par to, ka viņs neko labāku par demokrātiju nezina, liecina tikai par viņa zināšanu ierobežoto horizontu, jo demokrātiskā vēlēšanu sistēma, kas nekalpo pilsoņu vajadzībām ir sliktāka par republiku, kas kalpo saviem pilsoņiem.
Varbūt, apgūt valsts pārvaldes teoriju, ko LV politiķi (un viņu selekcionētie ierēdņi) vienkārši nezin, aizbildinoties, ka esam bezgala īpaši un spējam tikai paši partiju mītiņos izdomāt kā vajag? Varbūt nevajag taisīt Einārs Briesmīgais 2.0, kurš pirmajā piegājienā iznīcināja mūsu stratēģisko partneru apmaksātās iestrādes valsts pārvaldē, kurus Jaunatrauga sodīja par politiķu “jauki nozagto valsti”, pašiem bez mazākās kautrēšanās iebraucot populsmā un korupcijā. Redzam, ka šodien jau 2. gadu desmitu Eināra politiskie pēcnācīji rauj mūs vēstures vircas bedrē. Kādēļ jāiet slavena režisora pasakveidīgos izgudrojumos, kas pretrunā ar pasaules politisko pieredzi un zināšanām – vienu stulbumu un aizstājot ar dzejisku absurdu? Varbūt tomēr… lasīt vēl »
Ideja laba , bet Vienotības vēmekļi to nekad nepieļaus !
Šitas būs kārtējais latvāņu appisiens