Trīs no četriem Latvijas iedzīvotājiem (78%) apzinīgi veic visu rēķinu apmaksu vēl pirms pakalpojuma sniedzēja noteiktā gala termiņa, un lielākajai daļai (90 %) šobrīd nav apmaksas kavējumu par kādu no saņemtajiem pakalpojumiem. No tiem aptaujātajiem, kuriem ir izveidojušās parādsaistības (10 %), teju puse (47 %) kaut reizi ir uzņēmusies kredītsaistības, lai parādu segtu, liecina “Kredītinformācijas Biroja” veiktā iedzīvotāju aptauja.*
Kamēr lielākā daļa par pakalpojumiem norēķinās pirms noteiktā termiņa, katrs desmitais iedzīvotājs (10 %) atzīst, ka norēķinus veic pakalpojuma sniedzēja pēdējā noteiktajā datumā, bet 4 % – pēc noteiktā termiņa, bet 8 % aptaujāto ir grūti uz šo jautājumu atbildēt. Biežāk rēķinus pirms termiņa apmaksā iedzīvotāji ar personīgajiem ienākumiem no 751 eiro līdz 1000 eiro (83 %), aptaujātie vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem (82 %), kvalificēti speciālisti un biroju darbinieki (81 %).
Ne vienmēr kavējumi rodas naudas trūkuma dēļ
Pēc rēķina apmaksas gala termiņa biežāk norēķinās iedzīvotāji ar sliktu ģimenes finansiālo stāvokli (12 %), aptaujātie ar pamatizglītību (11 %) un respondenti ar ienākumiem zem 400 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli.
Gandrīz pusei (47 %) kavējumi veidojas, jo darba algu saņem pēc noteiktā rēķina apmaksas termiņa, trešdaļai (32 %) pieraduma pēc, bet tikai katrs piektais kavētājs atzīst (21 %), ka pietrūkst līdzekļu rēķinu apmaksai.
“Dati liecina, ka salīdzinošai lielai daļai nav objektīvu iemeslu maksājumu kavējumiem, un tas vairāk saistīts ar paradumu rēķinu apmaksu atlikt uz vēlāku laiku un pēc tam par to aizmirst. Diemžēl šāda aizmāršība var nepatīkami atspēlēties, ja radīsies vajadzība saņemt citus pakalpojumus, bet informācija par kavējumiem būs jau nonākusi kredītinformācijas reģistros un ietekmējusi klienta kredītreitingu. Šī iemesla dēļ ir ieteicams izvēlēties kādu no šiem apmaksas variantiem – rēķinu apmaksāt uzreiz pēc saņemšanas, katru mēnesi kalendārā atvēlēt laiku, kad vienlaikus tiek veikta visu mēneša rēķinu apmaksa vai veikt automātiskos maksājumus,” iesaka Intars Miķelsons, “Kredītinformācijas Biroja” komercdirektors.
Katrs otrais aptaujātais (47 %) ar maksājumu kavējumiem atzīst, ka vismaz reizi ir uzņēmies kredītsaistības, lai samaksātu rēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem. Kā norāda I. Miķelsons, tā ir ļoti bīstama un nevēlama rīcība: “Parādu slogs var savelties kā milzīga sniega bumba līdz no tā patiešām vairs nevarēs atbrīvoties un pēc tam tikai sekos ceļš lejup no kalna. Šajā gadījumā daudz prātīgāk ir pārskatīt saņemtos pakalpojumus vai to apjomu un izvērtēt vai tiešām viss no tā ir nepieciešams.”
Vēlas garākus apmaksas termiņus
Vairāk nekā puse (55 %) maksājumu kavētāju norāda, ka pagarināts apmaksas periods palīdzētu apmaksāt rēķinus laicīgi, bet nedaudz vairāk kā ceturtdaļa (27 %) vēlējās regulārākus atgādinājumus par rēķinu apmaksas termiņa tuvošanos. 13 % aptaujāto atzīst, ka citu uzņēmuma pakalpojumu nepieejamība, kamēr netiek apmaksāts parāds, veicinātu savlaicīgāku norēķināšanos, bet katru desmito (11 %) motivētu brīdinājums, ka dati nonāks “Kredītinformācijas biroja” datu bāzē, bet 8 % – lielāki soda procenti par kavējumiem.
“Iespējams, garāki maksājumu termiņi vai regulārāki atgādinājumi par apmaksas termiņa tuvošanos ir metodes, ko uzņēmēji var apsvērt, lai samazinātu kavētāju skaitu. Vienlaikus nozīmīgs rīks uzņēmēju rokās ir arī kredītinformācijas reģistri, kuros var iesniegt ziņas par saviem parādniekiem, kā arī pirms līguma slēgšanas iepazīties ar potenciālā klienta kredītreitingu un izvērtēt riskus,” atgādina I. Miķelsons.
* Pētījumu 2024. gadā veicis uzņēmums “Norstat”, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.