JĀNIS BRAZOVSKIS, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Esošais piedāvājums paredz, ka reāla nauda katra cilvēka pensiju 2.līmeņa kontā (šobrīd 6% bruto algas) tiks aizstāta ar solījumu šo starpību nākotnē samaksāt no pensiju 1.līmeņa, taču ar esošajām demogrāfiskajām tendencēm tas nav iespējams. Līdz ar to šādai idejai par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali” ir risks mazināt uzticēšanos pensiju sistēmai. Proti, šāda rīcība varētu kļūt par signālu, ka uz valsti pensiju jautājumā paļauties nevar un ka atliek savu pensiju krāt pašiem. Jāuzsver, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir viņu lielākais uzkrājums.
FNA uzskata, ka būtu jārīkojas tieši pretēji: pensiju 2. līmenī būtu jāveic proporcionāli lielāki atskaitījumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ļautu nākotnes pensiju kapitālu palielināt. Jāatgādina, ka vēsturiski bija iecere katrā pensiju līmenī – pirmajā un otrajā – veikt atskaitījumus 10% apmērā no algas (šobrīd 14% paliek pensiju 1. līmenī, bet 6% – otrajā).
Demogrāfijas tendenču jeb strādājošo skaita samazināšanās un pensionāru pieauguma ietekmē valstis visā pasaulē saskaras ar izaicinājumiem pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā. Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Tāpēc jo būtiskāk ir visiem kopīgi apzināties esošos riskus un atbilstoši rīkoties ne tikai šodienas, bet arī nākotnes pensionāru interesēs. Te svarīgi atzīmēt, ka pensiju 2. līmenis ir pamata elements pensiju sistēmā, jo ir neatkarīgs no demogrāfiskajām tendencēm. Tāpēc samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, būtu nepieļaujama rīcība attiecībā pret pensiju krājējiem, kuri šādam uzkrājumu modelim uzticas, jo rēķinās ar to kā saviem iztikas līdzekļiem pensijas vecumā.
Vidējie vecuma pensiju apmēri Latvijā ir zemi. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, valstij jau šobrīd ir augsts risks nespēt nodrošināt pietiekošu valsts pensijas apmēru. Par zemiem pensiju ienākumiem nākotnē brīdina arī Eiropas Komisija, kuras aprēķinos par pensijas atvietojuma līmeni Latvijā cilvēkam, kurš ir strādājis 40 gadus, plāno, ka ap 2050. gadu tas būs tikai pie 30% no iepriekšējiem ienākumiem. Pašlaik atvietojums ir 40,2%. Attiecīgi pensiju sistēmas 1. līmenis, kas balstās uz paaudžu solidaritātes principu, nākotnē piedzīvos arvien lielāku slodzi, jo arvien mazākam skaitam strādājošo būs jāuztur arvien lielāks skaits pensionāru. Tāpēc jo būtiskāka kļūst pensiju 2.līmeņa nozīme.
Pēc pašreizējā koalīcijas piedāvājuma reāla nauda katra cilvēka kontā pensiju 2.līmenī tiek aizstāta ar solījumu maksāt pensiju no pensiju 1.līmeņa. Četru gadu laikā vidējais darbinieks savā pensiju 2.līmeņa kontā saņems par 1000 eiro mazāk. Lai arī sākotnēji tā varētu šķist neliela summa, tomēr nākotnē iedzīvotāji šajā laikā nevarēs uzkrāt aptuveni 650 miljonus eiro. Jāuzsver, ka pensiju 2. līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda – uzkrājums vecumdienām. Savukārt valsts vēlas izmantot tūlītēju piekļuvi naudai, kas faktiski paredzēta nākotnei.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Iedomāsimies scenāriju, kurā 10 gadu laikā mākslīgais intelekts (MI) aizstāj jebkuru darbu Latvijā. Kāda būtu tava personīgā stratēģija? Nav obligāti jātic, ka tas notiks ar 100% varbūtību, bet daudzi par to jau domā, piemēram, Sems Altmans savā rakstā “Intelektuālā ēra” vai Deivids Šapiro savā aplādē par “Pēcdarba ekonomiku”. Šajā scenārijā iedomāsimies, ka pēc 10 gadiem parādīsies MI, kas spēj veikt jebkuru darbu – intelektuālu vai fizisku – labāk, ātrāk un lētāk nekā cilvēks. Kas ir pēcdarba ekonomika? Tā nav pasaule, kurā darbs zaudē nozīmi, bet gan pasaule, kurā par darbu vairs nemaksā. Cilvēki var turpināt radīt, palīdzēt viens otram, atrast… lasīt vēl »
Strādāju par santehniķi un katru gadu darba arvien vairāk un vairāk! Amatniekus neviens neaizvietos…
Nevajaga dzīvot iedomās, jo tās rada tika spekulatīvas prognozes.
p.s. Britu zinātnieki ir izpētījuši, ka kaķu smadzenes kopš senie Ēģiptieši tos domesticēja līdz mūsdienām, ir samazinājušās. Domāju, ka ja cilvēks pārstās strādāt un aiz sava laiskuma visu atdos MI, tad tas no sapiensa kļūs atkal par mērkaķi, jo galvā smadzeņu kļūs aizvien mazāk.
Vai tiešām kādam pirms šī ir bijusi jebkāda uzticība? Nu ja tiešām – jā, tad ļoti naivi un vientiesīgi. Loģiski spriest spējīgam cilvēkam, pat bez fundamentālas izpratnes makroekonomiskajos procesos, būtu bijis jāsaprot vēl 20 gadus atpakaļ – kāds “bleķis” tas ir.