Lietuvā gatavas jau 4368 patvertnes, atšķirībā no Latvijas, kur vēl nav pat likuma, kā tās izbūvēt

Latvijā joprojām nav likuma, kas regulētu patvertņu izveidošanu. Likumprojektu vajadzēja iesniegt valdībā līdz jūnijam, taču aizvien turpinās tā saskaņošana. Soli priekšā šajā ziņā ir Lietuva, kur ir sakārtota tiesiskā puse un pašvaldībām iedalīs finansējumu patvertņu izveidei.

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” analizē Latvijas kaimiņvalstu pieredzi, veidojot patveršanās vietu tīklu.

Apzināt vietas, kur iedzīvotāji varētu patverties no uzlidojumiem,  Lietuva sāka pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā.

Divu gadu laikā Lietuva ir izveidojusi tīklu ar 4368 patvertnēm, kas nodrošina aizsardzību 40% Lietuvas iedzīvotāju jeb 1,14 miljoniem cilvēku.

Lietuvas mērķis ir izveidot vietas 60% pilsētu iedzīvotāju un 40% cilvēku reģionos.

“Kopumā es domāju, ka mēs ieņemam vadošo lomu šajos procesos Baltijas valstīs – gan programmas līmenī, gan [patvertņu] identifikācijas līmenī. Bet tas nozīmē arī to, ka mums ir jāuzlabo mūsu sistēma,” raidījumam “De Facto” norādīja Lietuvas iekšlietu viceministrs Arnolds Abramavičs.

Programma, kuru piemin viceministrs, attiecas uz pasākumiem civilās aizsardzības jomā – arī sabiedrības informēšanu, veselības sistēmas noturības stiprināšanu vai gatavību kodoldraudiem.

Šo programmu Lietuvas Seims pieņēma šovasar un iezīmēja tam 285 milj. eiro, tostarp 77 milj. eiro, ko gada beigās novirzīs pašvaldībām patvertņu tīkla izvēršanai.

Patvertnes vai kolektīvās aizsardzības vietas Lietuvā var redzēt gan reālā vidē, uz to norāda īpašas zīmes uz ēkām, gan arī virtuāli – ārkārtas situācijām domātajā mājaslapā. Patlaban izstrādā mobilo lietotni ar interaktīvu patvertņu un evakuācijas punktu karti.

Viļņas 600 patvertnēs var tikt izvietota aptuveni puse no galvaspilsētas iedzīvotājiem, taču mērķis ir nodrošināt vietas visiem.

Viļņas pieeja: domājot par patvertnēm, nav jāveido bunkuri, galvenais – rast vietu, kur paslēpties ātri, droši un uz īsu laiku, kā šobrīd paredzēts – līdz 72 stundām.

Viļņas Civilās aizsardzības nodaļas vadītājs Žigimants Solovjovs raidījumam “de facto” pastāstīja:

“Mums ir daudz publisku vietu ar pagrabu vai kādu pazemes daļu. Šīs vietas ir piemērotas īstermiņa patvertnei, un mēs esam inventarizējuši galvenokārt šādas ēkas.

Kā mēs paplašināsim šo patvertņu sektoru? Mēs inventarizējam daudzdzīvokļu mājas un tos pagrabus.

Viļņā tās ir galvenokārt padomju laika ēkas. Kā mēs redzam Ukrainā, viņiem ir līdzīga tipa ēkas un, ja ir gaisa triecieni, tad šie pagrabi palīdz cilvēkiem izdzīvot.”

Sabiedrībā attiecībā uz patvertņu jautājumu vienprātības nav. Tāpēc valsts izvērš informatīvās un izglītojošās kampaņas.

Lai arī patvertnes pilsētās ir atzīmētas, tomēr vairāki Kauņas iedzīvotāji raidījumam uzsvēra, ka vēlētos, lai šo vietu būtu vairāk un tie būtu tuvāk dzīvesvietai.

Taču tieši Kauņā – vienīgajā no Lietuvas pašvaldībām – ir apstiprināta atbalsta programma, kas ļaus daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem par pašvaldības naudu ierīkot ēkā patvertni.

Kā “De Facto” informēja Kauņas pašvaldības pārstāvis Arnolds Bukelis, ar to varēs nosegt pat visas izmaksas, lai pielāgotu esošo pagrabu vai ierīkotu jaunu patvertni, izveidotu papildu avārijas izeju, apgādātu ar dzeramo ūdeni, novadītu notekūdeņus, kā arī nodrošinātu gaisa filtrēšanas sistēmas un avārijas gaismas.

Līdzfinansējumu pagrabu pielāgošanai daudzdzīvokļu mājās sola arī valdība. Taču šajā gadījumā būtu jāņem arī bankas kredīts.

“Ir veiktas izmaiņas tā sauktajā renovācijas programmā, kas ir paredzēta vecajiem padomju stila daudzstāvu dzīvokļiem.

Protams, Lietuvā renovācija norit diezgan veiksmīgi un dažās pašvaldībās ap 90% padomju stila ēku ir jau atjaunoti.

Bet diemžēl tās tika atjaunotas bez patvertņu iekārtošanas. Un tagad jaunais regulējums ļauj šo daudzstāvu māju pārvaldniekiem ne tikai uzlabot ēku energoefektivitāti, bet arī sakārtot patvertnes,” informēja Lietuvas iekšlietu viceministrs Arnolds Abramavičs.

Un vēl viena prasība, kas jau darbojas Lietuvā, attiecas uz jauno māju būvniekiem – ja topošai daudzdzīvokļu ēkai būs vairāk par pieciem stāviem, tad tajā obligāti būs jābūt arī patvertnei.

Kā saka nekustamo īpašumu attīstītāji, cenas par dzīvokļiem šī prasība sadārdzinās par aptuveni 5-10%, kas pircējus, protams, neiepriecina.

“Papildu prasības, protams, maksā. Un maksā daudz,” saka nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijas CITUS direktors Mants Galdiks.

Taču vienlaikus ir izpratne par drošības stiprināšanas nozīmi.

Par patvertni jaunceltnēs var kalpot nostiprināta un plašāka pazemes stāvvieta, kas izturētu, ja ēkā trāpītu trieciens.

Raidījums “De Facto” apskatījis būvlaukumu, kur objektam ir piecas kārtas ar vienotu stāvvietu. Tās daļas, kurām būvatļaujas ir izsniegtas pirms šī gada, varēs celt bez nostiprinātām sienām.

Savukārt blakus esošo ēku stāvvietas sienas vajadzēs būvēt ar lielāku cementa un tērauda daudzumu.

M.Galdiks šo savdabīgo situāciju sauc par “pelēko zonu” un izteica viedokli, ka tādu neskaidrību ir daudz. Piemēram, nav skaidrs, kam pieder šīs pazemes stāvvietu patvertnes un kam tās būtu jāuztur – valstij vai pilsoņiem.

Igaunijas un Latvijas pieredze ir līdzīga. Ar dažiem izņēmumiem.

Igaunijā šobrīd ir ierīkotas 235 patvertnes, kur glābiņu varētu rast 12% iedzīvotāju jeb 162 tūkstoši cilvēku.

Mērķis, salīdzinājumā ar Lietuvu, ir pieticīgāks – tuvākajos gados nodrošināt patvertņu vietas piektdaļai iedzīvotāju. Tāpat ziemeļu kaimiņi var redzēt virtuālo karti ar patveršanās vietu izvietojumu.

“Igaunija ir izvirzījusi mērķi, ka mums ir jāizveido patvertņu sistēma visā valstī. Tas ir tāpēc, ka Igaunijas teritorija ir ļoti šaura un ja ienaidnieks izšauj raķeti, tad cilvēkiem ir tikai dažas minūtes, lai paslēptos, un tāpēc patvertnes ir jāveido tuvu cilvēkiem,” tā raidījumam “de facto” ir atzinis Igaunijas glābšanas dienesta patvertņu eksperts Leho Lemsalu.

Arī šeit izvēlētais ceļš ir – pēc iespējas vairāk pielāgot esošo ēku pagrabus. Jo to var darīt lēti un ātri. Pērn Igaunija īstenoja pilotprojektu – piešķīra 1,2 milj. eiro patvertņu ierīkošanai 26 dzīvojamās mājās.

Nu vairs valsts budžetā līdzīgiem ieguldījumiem naudas nav. Taču arī te ar fondu naudu, renovējot mājas, var pieteikties atbalstam arī patvertņu veidošanai.

Arī prasība būvēt jaunās ēkas Igaunijā ar patvertnēm pagaidām ir tikai apspriešanas stadijā. Tāpat kā Latvijā.

Galvenais vēstījums Igaunijas sabiedrībai, pēc glābšanas dienesta patvertņu eksperta L. Lemsalu vārdiem, ir tāds:

“Draudi nesamazināsies. Tie ir ilgtermiņā. Un jūs varat sākt veidot patvertni paši. Negaidiet kaut kādu naudu. Es nezinu, vai mums nākotnē būs kaut kādi miljoni vai nē, bet patiesībā katram ir jāgatavojas pašam. Tāds ir mūsu vēstījums.”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!