GUNTARS VĪTOLS, ekonomikas, nodokļu un banku eksperts
Vai situācija ar budžetu ir tik ļoti “slikta”? Nu nē – situācija ar budžetu ir pat ļoti laba – ja skatās ekonomikas kontekstā, nevis mākoņos. Ja ekonomika mīņājas uz vietas, budžets dzīvo pat ļoti labi.
2022. gadā mūsu ekonomikas kopapjoms bija 39.2 miljardi eiro. 2023. gadā tas bija 40.3 miljardi. Pieaugums par aptuveni vienu miljardu. Ziniet, kurš ieguva visvairāk? Budžets! 2023. gadā budžeta ieņēmumu pieaugums pamatīgi apsteidza ekonomikas izaugsmi, ienāca papildus 1.2 miljardi. Praktiski visa ekonomikas “izaugsme” bija uz to, valsts pagrāba vairāk (arī kredītus) un vairāk arī iztērēja. Vairums pārējo zelēja apsūkāto ledeni – jau pagājušogad bija vērojams kritums ekonomikas mugurkaulā – ražošanā, nedaudz kritās arī pirkumi rimīšos.
Ekonomika stāv uz vietas, vairāk tērēt visi kopumā nevar, uzdzīvoja tikai ierēdņi.
Nu, un kas notiek tagad? Ak, šausmas, briesmas. Lielais uzdzīvotājs saņemšot bišķi mazāk par plānoto. Bet! Tas nenozīmē, ka mazāk kā iepriekš!
7 mēnešos saņemts par 500 miljoniem vairāk nekā pērn. Bet mazāk par 200 miljoniem, nekā viņi plānoja. Bija plānots šogad iekasēt papildus miljards+ pļekarēšanai (valsts pamatā tērē, ne iegulda). Bija plānots no stagnējošas ekonomikas pārdalīt uz savu kabatu vairāk, nekā aug ekonomika un vairāk par inflāciju.
Tikmēr no pārdalīšanas noliesējusī govs (mēs pārējie) bēdīgi nopūšas. Sāk taupīt, mazāk iepērkoties veikalā (būtiski nepildās PVN prognoze), mazāk pērk degvielu (būtiski nepildās akcīze). Ierēdņus priecē tikai socnodoklis – tur pieaugums pamatā tāpēc, ka pacēla algas – uzminējāt – visvairāk ministriem, protams.
Kopbudžets ir pieaudzis pusgada laikā, vienkārši mazāk, nekā ierēdņi bija sasapņojušies.
Tā ir “traģēdija” tikai no viena aspekta – narkomāns varēs nopirkt mazāk dozu.
Vai tas nozīmē, ka tagad jāceļ nodokļi, piemēram, PVN? Stulbeņiem tā varētu likties un liekas. Nē, draugi mīļie. Nevar turpināt dzīvot ilūzijās, audzēt nodokļus uz stagnējošas ekonomikas fona. Pat tad, ja pacels PVN, neko daudz tas nedos, ja vispār dos.
Kritumi patēriņā norāda, ka tauta tāpat savelk jostas – ko tu taisies no tās vēl paņemt papildus?
Noliesējušu govi nav vērts sist vēl vairāk – tā nedos vairāk piena. Vienkārši jārēķinās, ka balle beigusies. Jāpriecājas, ka budžets turas – var pienākt brīdis, ka saņems mazāk arī absolūtā izteiksmē, ne tikai mazāk par plānoto.
Un tas ir normāli, lai arī ne patīkami šūpoļu ražotājiem, rupjmaizes pētniekiem, klimata vājprātekļiem un Rail Baltica būvniekiem. RB vien vajag atrast simtiem miljonus papildus tēriņiem – špricēt iekšā, bet to nav no kurienes paņemt. Izņemot bankas. Tās pelna vairāk ne jau tāpēc, ka labi strādā, bet tāpēc, ka valstis ECB personā pacēla % likmi un iedeva bankām miljardus papildus peļņā. Pilnīgi godīgi ir paprasīt padalīties – tu man, es tev. Citādi tā ir dāvana, nevis tirgus likumi. Sliktākais ar to banku peļņu ir tas, ka tā tiek izņemta no ekonomikas un samazina IKP potenciālu.
Ja tu naudu pārdali nodokļu veidā no strādājošā uz ierēdņu algām, tā nauda tāpat nonāk atpakaļ rimīšos un uztur PVN.
Banku superpeļņa gan netiek iztērēta šeit, bet nonāk ārvalstu koferos. Pusmiljards eiro, kas ir pietiekoši būtisks lielums uz mūsu ekonomikas kopapjoma fona.
Avots: platforma “X”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Jauna tradīcija. Finanšu ministru iebāž budžeta portfelī un nodod opozīcijai iztaujāšanai.
Varēja ar tām pašām sekmēm paprasīt vēl smalkākus datus, bet ko ar tiem darīs? Kārs kā svētbildes pie sienas?
JV par šo ierēdņu uzdzīvi “pērk” sev balsis vēlēšanās.
bankām arī tika iedots bezriska ienākums – kontu apkalpošana.
Jāizliedz gadatirgi – tur daudz sakaidrās naudas un maz netradicionāli orientēto!
Noliesējušu govi vēl var slānīt, sliktāk nebūs. Bet šitā JAU IR NOSPRĀGUSI, pie kam jau uzpūtusies, kas dažam labam paviršam vērotājam varētu liecināt par dzīvsvara pieaugumu. Ja sitīs, var pārsprāgt, un tad būs SLIKT SMAK!
Labi, un kā autors piedāvā šos narkomānus ārstēt? Pat ja kāds parādītos ar mugurkaulu – kā viņus atlaist neiznīcinot sociālo budžetu? Jo skaidrs, ka privātajā sektorā viņi nav gatavi cīnīties.
Sava taisnība jau te ir, ja nu vienīgi banku aplikšanu ar nodokļiem atspēlēsies vēl dārgakos jau tā maz pieejamos kredītos. To vajadzētu saprast pat šteinbukai un bērziņam. Varbūt vēlreiz pārlasot. Lai kaut drusku mazinātu atpalicības tempu no kaimiņvalstīm un savilktu galus būs jāatļaiž līdz gada beigām vismaz katrs trešais valsts un pašvaldību darbinieks, kurš varēs savu radošumu izpaust privātaja sektorā. Tomer bez padomju varas un at bilstošās bezatbildības kultūras demontāžas tālāk par Moldovu un Albāniju mums netikt. Bet vai vajag, ja jau tagad tik smukas fotosesijas, jaunas kleitiņas un tukšas runiņas ir visiem laikus pieejamas. Dzīve taču ir tik skaista!
Visa tā afēra, ko realizēja ārvalstu banku parazīti sākās ar hipotēku un zemes bankas likvidāciju. Visi privātpersonu noguldījumi tagad nonāk parazītu rokās. Kādas tur investīcijas, ja peļņu bez riska var gūt ar karšu uzspiešanu patērētājiem.