Ģenerālprokurors Stukāns likumu pārkāpj atkārtoti – tiesa informē par kārtējo nevainīguma prezumpcijas principa neievērošanu

Ģenerālprokurors Juris Stukāns nav ievērojis nevainīguma prezumpcijas principu tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga krimināllietā par sirmgalves apkrāpšanu, nospriedis Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Andris Vasiļevskis.

Kā informēja Tiesu administrācijā, Rīgas pilsētas tiesa saņēmusi Veinberga lūgumu publiski informēt par viņa nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu no valsts amatpersonas puses, iesnieguma kopiju nosūtot izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.

Veinbergs stāsta, ka 2022.gada 22.februāra intervijā raidījumā “1:1”, atbildot uz žurnālista Gundara Rēdera jautājumu par kriminālprocesu pret Veinbergu, kurā viņš apsūdzēts nekustamo īpašumu izkrāpšanā, no Stukāna izskanējušas tādas frāzes kā “es uzskatu, ka tiesu izpildītāji, kuri to visu redzēja, un kā mēs šobrīd redzam, iesaistījās shēmās, gan notāri, kuri apstiprina to visu, jau sen to pamanījuši”, “bija personas, kuras klusē, bija ieinteresēti un attiecīgi rīkojušies”, “izmantoja likuma regulējumu, lai noteiktos gadījumos iedzīvotos”.

Kriminālprocesa likuma 19.panta ceturtajā daļā noteikts, ja valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, procesa virzītājs, pamatojoties uz personas motivētu iesniegumu, publiski informē par šī principa pārkāpumu, bet iesnieguma kopiju nosūta izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.

Kriminālprocesa likuma 19.panta pirmajā daļā paredzētās nevainīguma prezumpcijas uzdevums ir atturēt personas no paziņojumiem un rīcības, kas var radīt priekšstatu par personas vainīgumu, pirms tas konstatēts likumā noteiktajā kārtībā.

Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Vasiļevskis secina, ka ģenerālprokurors, būdams valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteicies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju attiecībā uz Veinbergu, tādēļ tiesa kā procesa virzītājs publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.

Iepriekš jau vēstīts, ka Stukānam tika pārmesta nevainīguma prezumpcijas principa neievērošana arī lietā, kurā tika apsūdzēts bijušais Rīgas domes deputāts Igors Kuzmuks.

Šī gada 28. maijā portālā tiesas.lv tika publicēts Rīgas pilsētas tiesas tiesneša Mārtiņa Tupureina paziņojums, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns, būdams valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteicies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju attiecībā uz Igoru Kuzmuku, tādēļ tiesa kā procesa virzītājs publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.

Rīgas pilsētas tiesā šā gada 3. jūnijā tika iesniegts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurora protests, kurā prokurors lūdza tiesas priekšsēdētaju atzīt tiesneša M. Tupureina rīcību, publicējot paziņojumu par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, par nelikumīgu un atsaukt publicēto paziņojumu.

Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Kraukle, iepazīstoties ar prokurora protestu un pārbaudot krimināllietas materiālus, atzina, ka tiesnesis šajā situācijā ir pamatoti secinājis, ka I. Kuzmukam ir piemērojams kriminālprocesuālais aizsardzības līdzeklis, un tiesneša rīcība ir bijusi likumīga. Līdz ar to iesniegtais protests nebija pamatots un tika noraidīts.

Avots: tiesas.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!