Latvija šobrīd ir nonākusi starptautiskā izolācijā

Papildu bēgļu uzņemšanai piekritušas Lietuva un Igaunija, kā arī Višegradas grupas valstis, kurām iepriekš bija iebildumi pret papildu bēgļu uzņemšanu. Tas nozīmē, ka ES šobrīd lēmumu par papildu bēgļu uzņemšanu var pieņemt gan juridiski, gan politiski, neievērojot Latvijas iebildumus.

Tādējādi Latvijai var nākties uzņemt papildu bēgļus tik un tā, taču perspektīvā tiks samazinātas valsts iespējas cīnīties par savām interesēm, vai tas būtu atbalsts Āfrikas cūku mēra apkarošanā, vai arī drošības jautājumos, norāda Rinkēvičs un atgādina, ka, piemēram, iesaistīšanās NATO gaisa telpas patrulēšanā Baltijas valstīs ir brīvprātīga.

“[Kontekstā ar] to situāciju, kāda ir mums austrumos, nonākšana politiskā un drošības izolācijā Latvijas interesēm ir pilnīgi neatbilstoša. Es gribu cerēt, ka gan koalīcijas sēdē, gan arī Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē veselais saprāts gūs virsroku. Manuprāt, esam nonākuši situācijā, kurā, lai cik gribētos būt ar viedokli, kas atbilst ļoti populistiskam noskaņojumam, ir jāsaprot, ka valsts ilgtermiņa, īstermiņa un vidēja termiņa intereses ir ļoti apdraudētas,” brīdina ārlietu ministrs.

Rinkēvičs uzsver – viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka patlaban Latvija, nespējot panākt vienošanos par papildu bēgļu uzņemšanu, ir nonākusi gandrīz pilnīgā izolācijā.

“Es uzskatu, ka mums ir [jārīkojas] atbildīgi un jālemj par to, ka šis cilvēku skaits, par kuru tiek runāts, nav Latviju apdraudošs. Protams, mums arī ir jāsaprot, ka mēs līdz galam nespēsim noteikt, ka viņi vienmēr paliks Latvijā. Ja viņi izlems doties kaut kur citur, tad tā būs viņu izvēle. Jebkurā gadījumā, valsts pienākums šobrīd ir maksimāli ātri sagatavoties gan 250 cilvēku, gan, iespējams, lielāka skaita cilvēku uzņemšanai,” sacīja ministrs.

Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera trešdienas uzrunā minēts, ka šāda shēma būtu attiecināma arī uz potenciālu situācijas pasliktināšanos Ukrainā. “[Tādējādi] ja kādreiz, hipotētiski, mums varētu būt noteikts cilvēku skaits no austrumiem, kurus mēs uzņemam un mēs vairs netiktu galā, mēs ļoti ātri saņemtu tieši tādu pašu atbildi no ES, kādu esam šobrīd dzirdējuši no daudzu Latvijas politiķu mutēm. Tāpēc, manuprāt, ņemot vērā to, ka šeit nav runa par pastāvīgo, obligāto bēgļu sadales sistēmu, bet gan par ārkārtas situācijas risinājumu, tomēr ir jāpieiet šai problēmai atbildīgi un jāsaprot, ka mēs neesam izolēta sala kaut kur izplatījumā, kas var ignorēt pilnīgi visus,” uzsver ministrs.

“Mums ir jāsaprot, ka šis vairs nav stāsts par valdību vai kādām koalīcijas spēlēm, bet par to, kas ir Latvija. Vai Latvija ir Eiropā, vai mēs rūpējamies par savas valsts drošību, vai [arī] kaut kāda mirkļa emocionāli uzplūdi ņem virsroku,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Tostarp valdību veidojošo partiju koalīcija piektdien nespēja panākt vienošanos par papildus bēgļu uzņemšanu. Kā skaidro Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

Avots: BNS