Publicēti jaunākie “Eurostat” dati par Eiropas Savienības valstu tēriņiem savu iedzīvotāju pensijām. 27 valstu vidū Latvija atkal ierindojusies topa lejasgalā, jo pensiju izmaksām izdevumi no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir vieni no mazākajiem Eiropas Savienībā, vēsta TV3.
“Eurostat” dati par 2021. gadu liecina, ka kopumā pensijās izmaksātās naudas apmērs ir pieaudzis, ja salīdzina ar 2020. gadu, tomēr, rēķinot, cik tām tiek tērēts no valstu iekšzemes kopprodukta, tēriņi ir nedaudz sarukuši.
Šobrīd vidēji Eiropas Savienībā pensiju izmaksai saviem iedzīvotājiem valstis tērē 12,9% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt 2020. gadā tie bija 13,6% no iekšzemes kopprodukta.
2021. gadā Eiropas Savienības dalībvalstīs vecuma pensiju izmaksai tika tērēti apmēram 1 882 miljardi eiro, liecina “Eurostat” dati.
Visvairāk naudas pensiju izmaksām dalībvalstu vidū tērē Grieķija. Pensijas šai valstij 2021. gadā izmaksāja 16,4% no iekšzemes kopprodukta. Par nieka 0,1 procentpunktu atpaliek Itālija – tur 2021. gadā pensijām tērēti 16,3% no iekšzemes kopprodukta. Trešajā vietā pēc lielākajiem tēriņiem ierindojusies Austrija – tur pensijām tērēti 15% no iekšzemes kopprodukta.
Savukārt kā topa lejasgala līderes “Eurostat” datos izceltas Īrija, Malta, Ungārija, bet arī Lietuva. Īrijā tēriņi pensijām sasniedz 4,5% no iekšzemes kopprodukta, Maltā – 6,4%, Ungārijā – 7%, bet Lietuvā – 7,1%.
Arī Latvija daudz neiepaliek Lietuvai, rēķinot pēc atvēlētās naudas apjoma no iekšzemes kopprodukta pensiju izmaksai. Latvijā tēriņi pensijām 2021. gadā bija 7,9% no iekšzemes kopprodukta, kas ir mazāk, nekā, piemēram, Igaunijā, kur pensiju izmaksai atvēlēja 8,1% no IKP.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!