Atlaists “Latvijas Dzelzceļa” finanšu direktors Razums un Tehniskās direkcijas vadītājs Šmuksts

Februārī no pienākuma pildīšanas atstādināts “Latvijas Dzelzceļa” (LDz) finanšu direktors Rems Razums (attēlā) un Tehniskās direkcijas vadītājs Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz.

“Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju,” skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem “Latvijas dzelzceļa” vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.

Kā atzīmē raidījums, LDz ir ievilkušies Eiropas līdzfinansētie būvprojekti, kas bija jāpabeidz pērn, bet tagad tajos dzelzceļam var nākties atmaksāt jau saņemtos 18 miljonus eiro. Līgumu par 48 vilciena pieturu modernizāciju LDz noslēdza 2021.gadā. No Eiropas naudas tam bija paredzēti 37 miljoni eiro. Projektu bija jāpabeidz divu gadu laikā, taču līdz pagājušā gada beigām pagaidu ekspluatācijā bija nodotas tikai divas pieturvietas. Vēl vairākās darbi tuvojas noslēgumam, bet citās vēl nemaz nav sākti. Pļavnieks cer, ka šogad līdz rudenim tiks pabeigti darbus visās līnijās.

Kavēšanās dēļ LDz jau zaudējis 20 miljonus eiro Eiropas fondu naudas. Projektu turpina šogad, kad sācies jauns plānošanas periods un var pretendēt uz naudu no jaunā Eiropas budžeta.

Būvdarbus projektā veic uzņēmumu apvienība, kur galvenais būvnieks ir BMGS. Tas paralēli strādā arī 71 miljonu eiro vērtā LDz projektā, kurā modernizē Jelgavas līniju vilcienu ātruma paaugstināšanai.

Šonedēļ fondu uzraugs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Satiksmes ministrijai un LDz uzdeva divu nedēļu laikā sniegt informāciju, vai esošais būvnieks ir spējīgs pabeigt abus projektus vai līgums jālauž un jāmeklē cits. “Gadījumā, ja tie netiek pabeigti, tad mēs nevaram attiecināt arī tās izmaksas, kas ir šinī plānošanas periodā veiktas, jo mērķi netiek sasniegti. Tas ir pietiekami liels risks, projekti ir jāpabeidz,” skaidrojusi CFLA Infrastruktūras attīstības departamenta direktore Solita Dombrovska. Tas nozīmē, ka LDz būtu jāatmaksā šajos projektos jau iztērētā Eiropas nauda. Peronu modernizācijā tie ir gandrīz 18 miljoni eiro.

BMGS valdes loceklis Rūdolfs Bubinduss atzinis, ka visos objektos ir mazāki vai lielāki kavējumi, kurus izraisot “trešo pušu prasījumi vai noteikumu izmaiņas”, bet “nekas tāds kritisks tur noteikti nav redzams”. Šobrīd būvniecību paredzēts pabeigt nepieciešamajos termiņos.

Problēmas projektā radījis atklājums par dubulto finansēšanu. LDz būvniekam iznomāja savu tehniku un ļāva algot savus darbiniekus. Fakts, ka dzelzceļa darbinieki nesaskaņoti strādā BMGS vai iznomā firmai savu tehniku, paša “Latvijas dzelzceļa” iekšienē tika novērtēts kā iespējama korupcija. LDz veicis iekšējas pārbaudes, kā šāda situācija radās, secināja, ka nekāda krāpšana vai korupcija nav notikusi, bet uzņēmumā nav skaidrības, kurš par ko ir atbildīgs.

LDz no Eiropas fondu naudas uzraugiem saņēmis instrukcijas, ko drīkst un nedrīkst darīt, taču atbildīgie norādes ignorējuši un atklājies, ka Razums Sliežu ceļu pārvaldes vadītājam pat ieteicis pielietot “jaunradi” noteikumu apiešanai.

Būvnieks BMGS darbu kavējumos vaino nekārtības ap LDz tehnikas iznomāšanu un novēlotus maksājumus. Valsts uzņēmums privātajam pārmet nespēju sakārtot papīrus un piesaistīt darbiniekus. Strīdu patiesais iemesls varētu būt tas, ka papildus jau esošajiem projektiem, būvnieks cīnās arī par līgumu dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizēšanai Bolderājas virzienā, vēsta raidījums. BMGS pagājušā gada izskaņā no iepirkuma tika izslēgts, bet uzvarēja būvnieku “Nordes būve” un “BCC” apvienība. 58 miljonus eiro vērtajā projektā būvkompānijas piesaistījušas apakšuzņēmumu “TEK Baltic”, kurā daļas pieder kādreizējam politiķim Emīlam Jakrinam.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!