Valsts kanceleja tērēs 400 tūkstošus eiro jaunas struktūrvienības – analītiskā dienesta – izveidei. Tā galvenais uzdevums būs atbalstīt ministrijas pirms svarīgu politikas dokumentu izstrādes, sniedzot datos balstītu analīzi.
Eksperti šādu centralizētu pieeju pētījumu veikšanai valsts pārvaldē atbalsta, jo šobrīd budžeta nauda šim mērķim nereti tiek tērēta bez jūtama ieguvuma.
Dati allaž bijusi liela vērtība, taču valsts pārvalde ne vienmēr ir spējusi tos izmantot izsvērti un tajos balstīt savus tālākos lēmumus. To atzīst arī Valsts kancelejā, kuras paspārnē top jauna centralizēta struktūrvienība – analītiskais dienests.
“Analītikas dienests Valsts kancelejā kalpos, kā atbalsta vienība visām valsts pārvaldes iestādēm, ministrijām, kurā varēs iegūt atbalstu dažādu datu jautājumu risināšanā,” stāsta Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas vadītāja Anna Deksne.
Dienesta izveidei plānots atvēlēt 400 tūkstošu eiro gadā. Pusi naudas iecerēts tērēt nelielu pētījumu, aptauju vai izvērtēšanu veikšanai, pārējo – četru augstas raudzes datu analītiķu algošanai. Viņi galvenokārt strādās ar ministrijām, palīdzot tām veikt jēgpilnu datu analīzi un to apstrādi tā, lai informācija būtu visiem viegli izprotama un tālāk arī izmantojama politisko lēmumu pieņemšanā vai dokumentu izstrādē.
“Pēc būtības šis dienests sniegtu pienesumu tur, kur šīs kapacitātes šobrīd trūkst. Doma ir, ka šie cilvēki pieslēgtos ministrijas datu projektam uz pusgadu vai gadu, tad nāktu atpakaļ un viņi tiktu sūtīti citos uzdevumos,” ieceri skaidro Deksne.
Plānu par centralizēta dienesta izveidi, kas būtu atbildīgs un kontrolētu ministriju darbu ar datiem, par apsveicamu sauc domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka. Viņa kritizē līdzšinējo valsts iestāžu pieeju pētījumu veikšanā – nereti ministriju apskatītas tēmas pārklājas, dati nav savienojami un beigu beigās valsts nauda tiek iztērēta nelietderīgi.
“Tas, ko valsts pārvalde saņem, bieži nepalīdz pēc tam lēmumu pieņemšanā. Tāpēc, pat ja mēs pieņemam, ka pie Valsts kancelejas taptu kāds mazs birojs, šāda analītiskā dienesta iespēja uzstādīt standartus arī visām ministrijām un rūpēties par valsts saņemto pētījumu kvalitāti, pat, ja autors ir kaut kur aiz pārvaldes, ir ļoti nozīmīgi,” pauž Kažoka.
Kažoka gan norāda, vienlaikus ar pētījumu kvalitāti svarīgi, lai paši lēmēji ieklausās tajā, ko viņiem sniedz kompetenti datu analītiķi. Diemžēl šobrīd politiķi mēdz ekspertus ignorēt.
“Jo vairāk politiķis ir pārliecināts, ka viņš pats vai viņa pati visu zina, jo grūtāk pat ar vislabāk izstrādātajiem pētījumiem viņu pārliecināt varbūt nedaudz piebremzēt un pieņemt šo lēmumu citādāk,” saka domnīcas “Providus” direktore.
Analītiskais dienests darbu varētu sākt tuvāko mēnešu laikā. Uzreiz, tiklīdz valdība apstiprinās budžetu šādas struktūrvienības izveidei, Valsts kanceleja sāks meklēt vajadzīgos speciālistus.
Avots: TV3 Ziņas
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Šo plikpaurano ķēmu patriekt ar sūdainu koku.
Bija kādreiz dzirdēts par tādu Hadsona institūtu, kas salasīja ekspertus katrai risināmai problēmai. Vai tad kaut ko līdzīgu šeit nevar uztaisīt? Cik atceros viņi neņēmās tik daudz ap skaitļiem, bet ņēmās ap problēmu izcelsmi un būtību, kā arī ar to risinājumu.
Valstij naudas būtu pietiekoši visam kam ja tā netiktu IZPĻEKARĒTA, piemēram kaut vai šādā veidā.
Plikpauri , Saeimā jau ir analītiskais dienests , nezināji ?
arī VID ir spēcīgs analītiskais dienests , tos 400 000 atdod nabagu zupas virtuvēm !
Piedāvāju šim darbiņam Spriņģites muļķītes, līdzi paķerot jevreju izstrādajumu kažoku! 💪😨😂
Priekš kam tad ir centrālais statistikas birojs? Tātad ar to grib teikt ka valsts oficiālā statistika der tikai medijiem priekš propagandas? Bet lai vadītu valsti vajadzīga cita statistika?
Tāpēc jau valstij parāds aug
un vēl miljoniņu klāt tāda dienesat padomei– vajag taču tā kartīgi. Analizēs Šlesera braucienu rentabilitāti, jo pēv Ķīnas vēl taču daudzas valstis jāapbraukā — lai taču ir ko izvēsties valstu nomelnošanai
Pirmkārt, tas pasākums momentāni apaugs ar papildus izdevumiem. Ne velti te minēta summa IZVEIDEI. Būs vēl, un ne mazums. Tie jau pat havajas papīru izmanīsies nopirkt par, teiksim, 66 € rullī. Pavļuta idejas dzīvo un uzvar. Bez tam…. Cik tad tā analīze būs objektīva, ko? Te saskatu nopietnus korupcijas riskus, lai neteiktu, ka noziedzīgu nolūku.
Ir 1 risinājums.
Nosist visus kas par šiem zaglēniem balso.
Sāciet ar savām ōmēm.
Šādu dienestu jau piedāvāja 90.to gadu vidū, bet nevienam to navajadzēja. Par pārlieku pieķeršanos datiem var teikt tikai to, ka tas tikai šo dienestu degradēs. Kažoka nekad nav zinājusi un izpratusi šāda dienesta uzdevumu un ar viņas domām var, piemēram, marinēt gurķīšus. Dienesta uzdevums ir atlasīt katras problēmas risināšanai viszinošākos nevis labi ieredzētos un apkopot viņu problēmas risinājuma versijas.
VK tagad noteikti izglītībss problēmu risināšanai piesaistīs Namsoni, Oliņu, Kalvānu un IZM darbiniekus, jo viņi ir zināmāki, valdošiem pietuvinātāki, darīs to pašu un nešūpos laivu.