Latvijas uzņēmēju noskaņojumā atgriezies pesimisms

Latvijas kopējā uzņēmēju noskaņojumā atgriezies pesimisms, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un pētījumu kompānijas “SKDS” veiktā uzņēmēju vadītāju aptauja 2023.gada novembrī-decembrī.
LTRK indeksa vērtība pērnā gada noslēdzošajā ceturksnī bija 47,74 punkti, kas norāda uz uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2023.gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir samazinājusies par 2,7 punktiem. Indeksa vērtība ir pozitīva, ja tā pārsniedz 50 punktu atzīmi.
Aptaujā 93% uzņēmēju norādījuši, ka uzņēmējiem nodokļu politikas jomā visbūtiskākā ir darbaspēka nodokļu samazināšana vismaz līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim, savukārt 92% respondentu būtiska ir uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) 0% likmes saglabāšana uzņēmumā reinvestētajai peļņai.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka, vērtējot situāciju finanšu pieejamības jomā, 45% respondentu uzskata, ka pēdējo 3-5 gadu laikā finanšu pieejamības situācija ir pasliktinājusies, turklāt 94% aptaujāto norāda, ka attīstībai izmanto paša uzņēmuma līdzekļus, kamēr tikai 38% izmanto dažādu finanšu institūciju aizdevumus.
Vērtējot nākotnes prognozes tuvākajiem sešiem mēnešiem, 53% respondentu norādījuši, ka vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī samazināsies, bet 40% uzskata, ka samazināsies ekonomiskā aktivitāte pārstāvētajā nozarē.
Dati rāda, ka lielākā daļa uzņēmēju aizvien nemainīgu prognozē investīciju apjoma, konkurences, darbinieku skaita un uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu. Tāpat uzņēmēji nesagaida, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis varētu uzlaboties.
Uzņēmēju aptauju veica LTRK sadarbībā ar SKDS, aptaujājot 750 Latvijā strādājošo uzņēmumu vadītājus, laika posmā no 2023.gada 7.novembra līdz 5.decembrim.
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Ārvalstu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šogad audzis par vairāk nekā miljardu eiro 3
-
Jaunais Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – kas ir pērn vislielāko peļņu guvušie uzņēmēji 5
-
“Latvijas loto” pērn sasniedza vēsturiski augstākos pārdošanas rezultātus 8
-
Nutrameg publicē pirmo Caurspīdības ziņojumu 11
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (3)
Vajag maksāt normālas algas, tad nebūs pesimisms. Darbinieki atbilstoši motivētam atalgojumam motivēti strādās. Manējam darba devējam arī pesimisms. Naudu itkā aizsūtīja Ukrainai, pateica ka ir karš ka jāsavelkot jostas, ka par karu ir jāmaksā, tagad paši velk jostu. Algas nepalielina. Neskatoties uz to ka man labi apmaksāta profesija, finansiālas problēmas neizjūtu, iepērkoties uz cenām neskatos, bet principa jautājums, statistika un mediji stāsta kā algas palielinās. Domāju mainīt darbavietu, bet izdomāju, ka varu tikai 1-2 dienas nedēļā veltīt darbam, pārējās darbadienas veltīt sev, savām interesēm, hobijiem. Apgūt prasmes kurām iepriekš nav bijis laiks, lai nākošajā darbavietā (cerams attālināti ārzemju uzņēmumā) būtu… Lasīt vairāk
Algu lielums ir atkarīgs no uzņēmuma ienākumiem un uzņēmēja skopuma, protams, arī no darbinieka padarītā.
Valsts darbība, drīzāk bezdarbība, pašu kāpšana uz grābekļiem, zināma vienaldzība pret izglītību un nespēja pašiem nonākt pie konkrētiem saskaņotiem plāniem ko tad īsti darīt rada pietiekamu skepsi par nākotnes rožainām perspektīvām. Nav redzams uzņēmēju brēciens pret debesīm un valdību par matemātikas skolotāju vēstuli, kas ir tiešā saistībā ar uzņēmēju nākotnes problēmām. Tāpat uzņēmēji nevar vienoties par kopēju mehānismu eksporta marketēšanai. Protams visu jau ir paspējusi sagandēt valdība un uzņēmēji ir sen jau palikuši iedzinējos.