NBS atbilde par pretkājnieku (PK) mīnām un LV dalības Otavas līgumā lietderību mani pārsteidza tikai daļēji.
Nepārsteidza saturs, jo tas bija nolasāms no [aizsardzības] ministra [Andra Sprūda] uzdotā jautājuma toņa. Pārsteidza, ka par izvērtējuma nesēju pieteicās pats NBS komandieris [Leonīds Kalniņš]. Tas ļauj saglabāt cerību, ka ir vēl mūsu NBS virsnieki, kurus nevar pielauzt runāt pretī viņu profesionālai pārliecībai.
Savukārt PD, mobilizētiem rezerves karavīriem un zs ir tas labums, ka nu ir skaidrs, kam tieši pateikties par savu pozīciju nepiesegšanu ar PK mīnām, ko nāksies kompensēt ar citiem, mazāk efektīviem un bieži vien nepieejamiem līdzekļiem.
Šķendēties varētu vēl ilgi, bet labāk pievērsīšos NBS komandiera argumentu preparēšanai citējot pēc LETA ziņas:
[..] Nacionālie bruņotie spēki (NBS) veikuši izvērtējumu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas un aicina izstāšanos neatbalstīt[..]Vara Bungas: Nezinu, kā tieši NBS ekspertiem tika formulēts jautājums, bet tam nevajadzētu būt “vai jūs atbalstāt izstāšanos….”. KĀ IZSTĀTIES UN VAI IZSTĀTIES, tas nav NBS ekspertīzes lauciņš. Jautājumam BIJA JĀBŪT “vai pretkājnieku mīnas ir efektīvs un NBS nepieciešams aizsardzības līdzeklis”.
[..]Leonīds Kalniņš vērš uzmanību, ka šķēršļu veidošanai un izbūvei valsts aizsardzībā ir ļoti svarīga loma, tomēr koncentrēšanās tikai uz kājnieku mīnām – kā taktiskā panākuma galveno faktoru, ir vienkāršota pieeja.[..]VB: Sekoju diskusijai par PK mīnām ļoti cieši jau 11 gadus, bet neesmu redzējis nevienu nopietnu viedokli, kur kāds aicinātu “koncentrēties tikai uz PK mīnām”. Tieši otrādi – tiek uzsvērts, ka PK mīnas papildus pastiprina jebkāda veida aizsardzības inženiertehniskos šķēršļus un kājnieku stacionārās pozīcijas, kas šobrīd ir uzmanības centrā kontekstā ar kara laika aizsardzības līnijām un rajoniem. Kalniņš šeit pārkāpj labas retorikas un loģikas principus (sk.zemāk).
[..] “Pirmkārt, kājnieku mīnas ir tikai neliels pretmobilitātes šķēršļu pastiprinošs elements.[..]VB: Tātad, ja atmetam uz brīdi epitetu “neliels”, Kalniņš atzīst, ka PK mīnas ir pretmobilitātes šķēršļus pastiprinošs elements. Ja tā, tad kā vārdā NBS ir gatava atteikties no šī elementa? Humānie apsvērumi? Spēka pielietošanas samērīgums ar apdraudējumu? Īpašības vārds “neliels” zaudē nozīmi, ja uz problēmu skatās karavīra nevis ģenerāļa acīm. Karavīram aizsardzībā ir liela un svarīga pat viena PK mīna, kurai uzkāps pretinieks ejot uzbrukumā. Ģenerālis to atmet kā maznozīmīgu faktoru.
[..] Otrkārt, kājnieku mīnas nav efektīvas pret mehanizētajiem kājniekiem un smagāk bruņotām vienībām.[..]VB: Šeit Kalniņš acīmredzot domāja kājnieku desantu, kas pārvietojās kājnieku kaujas mašīnā vai bruņutransportierī, kuriem PK mīnas tiešām (gandrīz) nav šķērslis. Bet, ja kāds nezināja, tad atkarībā no apvidus dažus simtus metru pirms aizsardzības pozīcijām kājnieki pamet bruņumašīnas un izvēršas uzbrukumam – kājām. Tieši šo joslu, kā arī neaizsargātus flangus parasti mīnē ar PK mīnām un tas ir efektīvi.
[..] “Treškārt, mīnu lauku pastāvīgai uzraudzībai 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā arī miera laikā būtu nepieciešami lieli cilvēku resursi,” skaidro Kalniņš. [..]
VB: Sekoju diskusijai par PK mīnām ļoti cieši jau 11 gadus, bet neesmu redzējis nevienu nopietnu viedokli, kur kāds aicinātu izvietot PK mīnas miera laikā. Robežas mīnēšana būtu IeM nevis NBS izvēle. Mums ir jābūt PK mīnu spējai, un miera laikā tai ir jābūt noliktavās. Kārtējo reizi Kalniņš pārkāpj labas retorikas un loģikas principus (sk.zemāk).
[..] jau vairākus gadus bruņotie spēki koncentrējas uz prioritārajiem virzieniem efektīvi stiprinot pretmobilitātes spēju, piemērām, uguns jaudas palielināšana, pretkājnieku sensoru ieviešana plašā apjomā, vienlaikus veicinot arī no distances vadāmo kājnieku mīnu plašāku pielietojumu.[..]VB: Ar ko ”vairākus gadus” nodarbojās Kalniņš, mēs nojaušam, jo ziņojums par Militārās mobilitātes plānu tapis tikai pērn. Katrā gadījumā, “uguns jaudas palielinājums” nav sasniedzis tādus apmērus, kas nodrošinātu izšķirošu pārsvaru par pretinieku un ļautu NBS atteikties no citām svarīgām spējām. Vadāmas virzienmīnas nav konkurents PK mīnām un otrādi. Nav korekti salīdzināt gurķus ar āboliem vai PK mīnas ar prettanku vai virzienmīnām. Kārtējo reizi Kalniņš pārkāpj labas retorikas un loģikas principus (sk.zemāk).
[..] no likumiskā aspekta Otavas konvencija neaizliedz prettanku mīnas un no distances vadāmas kājnieku mīnas, kā arī citu pretmobilitātes pasākumu veikšanu, lai apturētu mehanizētu vienību uzbrukumu, vienlaikus samazinot civilo cilvēku un dzīvnieku bojāeju ne tikai konflikta laikā, bet arī miera laikā.[..]VB: Likumiskie aspekti acīmredzot nav NBS stiprā puse, jo nav strīda par to, ka Otavas līgums NEaizliedz nedz rokas granātas, nedz masu iznīcināšanas līdzekļus, nedz tabakas smēķēšanu. Otavas līgums aizliedz PK mīnas, bet šim aizliegumam nav jēgas, ja līguma nosacījumi nav vienādi saistoši abām karojošajām pusēm, bet tikai vienai, turklāt tādai, kas neuzbrūk un nebauda izšķirošu pārsvaru citās bruņojuma jomās. Civilo cilvēku ciešanas no pašu PK mīnām varētu būtiski samazināt, vienkārši uzlabojot to konstrukciju atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju spējām. Savukārt Krievijas agresora XX gs. ražojuma PK mīnas radīs “cilvēku un dzīvnieku bojāeju” jebkurā gadījumā, būsim mēs ievērojuši Otavas līgumu vai nē.
[..] Ir daudz efektīvākas un mūsdienīgākas ieroču sistēmas nekā kājnieku mīnas – ar tiešo vai netiešo uguns jaudu, kas ļauj sasniegt tādu pašu vai pat vēl jaudīgāku efektu.[..]VB: Iespējams, tādas kaut kur ir, bet noteikti ne NBS rīcībā. ASV armija nevar sūdzēties par mūsdienīgu ieroču sistēmu klāstu, bet arī Pentagons atzīst PK mīnas par efektīvām un nepieciešamām aizsardzībai. [..] Landmines, including APL, remain a vital tool in conventional warfare that the United States military cannot responsibly forgo, particularly when faced with substantial and potentially overwhelming enemy forces in the early stages of combat. Withholding a capability that would give our ground forces the ability to deny terrain temporarily and therefore shape an enemy’s movement to our benefit irresponsibly risks American lives. [..] avots
Komentāri lieki.
[..] Otavas konvencijā ir 164 valstis, tāpēc šādu kājnieku mīnu iegāde, ņemot vērā to pieejamību un iespējamo izcelsmi ārpus konvencijas esošajās valstīs, būtu neracionāla, neparedzama un ļoti sarežģīta.[..]VB: Atvieglošu uzdevumu. Izstājoties no Otavas līguma, mēs varam paši ražot PK mīnas, jo tas atbilst mūsu nacionālās aizsardzības interesēm un mums ir jābūt vienalga, ko par to domā pārējās 163 valstis. Tomēr šis ir atzīstams par vienīgo derīgo NBS argumentu. Tomēr ASV dzīvo bez Otavas līguma, tāpat Izraēla un arī Ukrainai nepārmet Otavas līguma ignorēšanu. Bet atkārtošu: tā nav NBS problēma.
Mans secinājums: NBS vārdu un autoritāti kārtējo reizi rupji izmantoja, lai pamatotu politiķu uzstādījumus, to politiķu, kurus mēs paši esam ievēlējuši. Tātad mēs to vēlējāmies un par to maksāsim ar savām asinīm.
Avots: blogs “Vara Bungas”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Sen kaut kad bija salīdzinājuns par tēmu: kāpēc cilvēks baidās no suņa, ja viņam ir primātu kaltveidīgie zobi, kas spēj miesu gabaliem izkost no rumpja(suņi var tik plēst miesu no atbalsta), cilvēkam ir plauksta ar īkšķi satveršanai un vēl tur kas. Respektīvi tuvcīņā cilvēks visos iespējamos parametros pārāks. Bet suns tāpat vinnē – ar mežonīgu agresiju. Cilvēks zaudē, jo visādi drīkst/ nedrīkst/ noteikumi. Tas kas karo pēc drīkst/nedrīkst/noteikumi/konvecijas blablabla, tas karo pa jokam un zaudēs lupatās.
Es kaut kā nesapratu…. Vai tad kāds taisās uzbrukt? Stulbais raksts tāds, it kā jau rīt te taisītos gāzties iekšā Čingizhana ordas. Tā tas NAV, kungi, beidziet tak dzert un no savas ēnas baidīties. Uz pohām tā gadās….
Loģiska atbilde (no cilvēka, kura nebūs pirmajās aizstāvju rindās)
Nu re, atkal tas pats…. NO KĀ te visi taisās kaut kādās rindās aizstāvēties? Var jau gadīties, ja igauņi uzbrūk, lai to dzelzceļa būves pasākumu paātrinātu, var jau būt. ;-)
Jau iepriekšējās paaudzes empīriskā veidā nonāca pie atziņas ka kājinieku mīnas jāaizliedz. Tā radās tā konvencija. Bet Latvija – valsts kas visos ekonomiskas, statistikas rādītājos, izņemot alkohola patēriņā, ir pēdējās vietās, protams ka grib atkārtot iepriekšējo paaudžu kļūdas, jo no kļūdām neprot mācīties. Galvenais ka ne jau lielo bļāvēju bērni uzkāps uz nesprāgušām mīnām, tie būs ārzemēs, bet parasto cilvēku.
Tāda tā izvēle – velkomisti vinnēja. Nu nevar pār žogu pārlīdušie zināt kur te mīnas, bet kur- taisnākā taka uz točku… Gan jau pēc gadiem 10, kad žogs varbūt būs kaut kur kaut kā… nu tad redzēs, kurā dīķī tās karūsas tvarstīt