2023. gada Latvijas krīžu TOP 10

Par aizvadītā gada nozīmīgāko krīzes situāciju organizāciju vadībā tiek uzskatīta Valsts policijas nepietiekamā reakcija uz draudiem, kas vēlāk noveda pie sievietes slepkavības Jēkabpilī. Par to liecina ikgadējie Latvijas Krīžu topa dati, kas tiek veidoti, analizējot iepriekšējā gada notikumus un aptaujājot ekspertus ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju pārvaldē.

2023. gada Latvijas Krīžu top 10 (vieta/notikums/vērtējums):

1. Pārmetumi Valsts policijai par nepietiekamu reakciju uz draudiem, kas vēlāk noveda pie sievietes slepkavības Jēkabpilī (8,83);
2. Aizsardzības ministrija slēdz līgumu par pārtikas iepirkumu 220 miljonu eiro apmērā ar maz pazīstamu uzņēmumu (8,24);
3. Maksātnespējas draudi Rēzeknes pašvaldībā (7,53);
4. Saeimas un vadošo banku publiskā un nepubliskā cīņa par atbalstu hipotekārajiem aizņēmējiem un virspeļņas nodokli (7,31);
5. PMLP nespēja nodrošināt ID karšu izsniegšanu pietiekamā skaitā, kā rezultātā Saeima veic grozījumus agrāk pieņemtā likumā (7,26);
6. Draudu vēstules skolām un bērnudārziem (7,24);
7. Konkurences padome piemēro sodu trim ceļu būves uzņēmumiem par dalību kartelī (7,06);
8. Sašutums sabiedrībā par ģenerālprokurora Stukāna izteikumiem saistībā ar Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātes profesionālo darbību (6,75);
9. Ogres dome vēršas pret pilsētas muzeju un uzsāk “reorganizāciju” pēc tam, kad tas iebildis pret Krievijas oligarha porcelāna izstādi (6,69);
10. Konkurences padome konstatē aizliegtu vienošanos trīs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju vidū (6,67).

“Aizvadītā gada notikumu izvērtējums liecina, ka organizāciju vadītājus satrauc valsts un pašvaldību pārvaldes kvalitāte, – seši no desmit notikumiem ir saistīti ar to.

Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka to vidū ir arī pozitīvi krīzes situāciju pārvarēšanas piemēri. Par tādu var uzskatīt drošības iestāžu reakciju uz Latvijas skolām un bērnudārziem nosūtītajām draudu vēstulēm.

Šajā gadījumā komunikācija ar sabiedrību kopumā bija vērtējama kā pārdomāta, vērsta uz notiekošā skaidrošanu un satraukuma mazināšanu,” komentējot rezultātus, saka krīžu vadības treneris un konsultants Ojārs Stūre.   

Latvijas Krīžu top 10 tiek veidots kopš 2019. gada, un šis ir jau piektais šāda veida pētījums. Tā mērķis ir konstatēt un izvērtēt iepriekšējā gada nozīmīgākās krīzes situācijas organizāciju pārvaldē.

Šoreiz ekspertu grupa* apkopoja un izanalizēja divdesmit divus publiski izskanējušus aizvadītā gada notikumus, kuriem bija vērojamas krīzes situācijas pazīmes. No tiem tika atlasīti 15 notikumi, kurus piedāvājām izvērtēšanai plašākam ekspertu lokam ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju pārvaldē.

Respondentiem lūdzām novērtēt katra notikuma sabiedrisko nozīmīgumu skalā no 1 līdz 10. Kopumā tika saņemtas 88 speciālistu atbildes. Topā ir iekļauti 10 notikumi, kuri saņēma visaugstāko novērtējumu.

*Topa izveidē piedalījās:

Ojārs Stūre, krīžu vadības treneris un konsultants

Daunis Auers, LU profesors

Anita Gaile, PhD, pārmaiņu arhitekte, vadības konsultante

Filips Rajevskis, Mediju Tilts Public Affairs direktors

Lita Grafa, KPMG mārketinga un komunikācijas vadītāja

Daiga Ērgle, PhD, RBS pasniedzēja, stratēģiskās personālvadības eksperte

Māris Mančinskis, finansists un investors

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!