Uzņēmēju noskaņojums maijā turpināja pasliktināties

Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada maijā turpina pasliktināties apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā noskaņojums ir pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā, neraugoties uz konkurenci, uzņēmēju noskaņojums uzlabojas

2023. gada maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 8,1. Salīdzinot ar aprīli, tas pieauga par 1,8 procentpunktiem.

Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 17,6 procentpunktiem) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 30,2.

Uzņēmēju noskaņojums pārtikas mazumtirdzniecībā uzlabojies par 7,0 procentpunktiem, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Automobiļu pārdošanā uzņēmēju noskaņojums maijā uzlabojies par 4,6 procentpunktiem, bet to detaļu un piederumu pārdošanā, kā arī remontā – par 3,9 procentpunktiem.

26% mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā aprīlī.

Tuvojoties vasarai, katrs piektais jeb 21% mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja darbaspēka trūkumu, un šis rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 5 procentpunktiem.

Maijā īpaši augstu īpatsvaru (50%) sasniedzis to mazumtirgotāju skaits, kuri kā ierobežojošo faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā. Tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš 2019. gada aprīļa. 11% mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija, taču kopš gada sākuma šim rādītājam ir tendence samazināties.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums noslīd zem nulles

Pakalpojumu sektorā 2023.gada maijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija -1,5, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, ir pasliktinājies par 3,9 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes.

Optimistiskākie atbilstoši sniegto pakalpojumu raksturīgajai sezonalitātei tāpat kā pirms mēneša ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas (31,5), gaisa transporta (26,3) un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji (27,7).

Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji maijā ir uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē (-8,1), kā arī sauszemes un ūdens transporta pakalpojumos (attiecīgi -13,0 un -17,7). Kopumā maijā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 18 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 12 – negatīvs.

Maijā 37% pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

17% uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru atzīmē 33 %, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par diviem procentpunktiem.

15% pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas).

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinās

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā maijā bija -10,8, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 2,0 procentpunktiem zemāks.

Maijā, salīdzinot ar aprīli, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 1,7 procentpunktiem samazinājies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni un par 0,8 procentpunktiem gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs maijā, salīdzinot ar aprīli, ēku būvniecībā palielinājies par 3,9 procentpunktiem, specializētajos būvdarbos – par 3,0 procentpunktiem. Savukārt inženierbūvniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 9,4 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti maijā visvairāk ierobežoja nepietiekams pieprasījums un darbaspēka trūkums (norādīja attiecīgi 35,2% un 30,5% respondentu).

Finansiālas grūtības kā ierobežojošu faktoru norādīja 16,8%, bet laika apstākļu ietekmi norādīja 12,0% respondentu. Dažādu citu faktoru (galvenokārt būvmateriālu cenu kāpums) ietekmi atzīmēja 4,0% respondentu. Savukārt 28,4% uzņēmēju norādīja, ka neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums sasniedz zemāko līmeni pēdējos trīs gados

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs maijā bija -9,7. Salīdzinot ar aprīli, tas samazinājies par 2,5 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji samazinājās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 11,4 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 3,1 procentpunktu) un pārtikas produktu ražošanā (par 2,8 procentpunktiem). Uzņēmēju noskaņojums pieauga elektrisko iekārtu ražošanā (par 15,8 procentpunktiem), iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (par 3,1 procentpunktu) un mēbeļu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām maijā, salīdzinot ar aprīli, 18 nozarēs vērojams konfidences rādītāja kritums, 4 nozarēs – pieaugums, bet vienā nozarē uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru maijā minēja 49,5% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā.

Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 13,2% un 14,8% respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 11,6%. Citu faktoru ietekmi norādīja 8,7% uzņēmēju (joprojām galvenokārt tiek minēta inflācija un kara Ukrainā ietekme). 26,4% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā maijā neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 93,7 (iepriekšējā mēnesī tas bija 94,6). Šis rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Avots: CSP, sadaļa “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!