Tiesa ierosinājusi lietu saistībā ar FKTK lēmumiem apturēt “Baltic International Bank” darbību

Administratīvā apgabaltiesa pieņēmusi “Baltic International Bank” pieteikumu un ierosinājusi lietu saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas no šā gada pievienota Latvijas Bankai, lēmumiem apturēt bankas darbību.

Banka lūgusi atcelt divus FKTK 2022.gada 12.decembra lēmumus – par “Baltic International Bank” darbības apturēšanu un noregulējuma neveikšanu, komisijas 13.decembra lēmumu par noguldījumu nepieejamību, kā arī 21.decembra lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksām.

Vienlaikus bez virzības atstāts “Baltic International Bank” lūgums par FKTK 12.decembra lēmumu apturēšanu, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2023.gada 17.februārim. Pēc tiesā skaidrotā, attiecīgais lūgums ir atstāts bez virzības, jo banka nav samaksājusi noteikto drošības naudu.

Latvijas Bankā norāda, ka FKTK ir iesniegusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB) priekšlikumu par “Baltic International Bank” licences anulēšanu.

“Ja ECB pieņems lēmumu par kredītiestādes licences anulēšanu, tad atbilstoši likumam Latvijas Banka iesniegs tiesā pieteikumu par kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu,” skaidroja Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Bankā atzīmēja, ka pašlaik ir iespējami vairāki tālākie scenāriji attiecībā uz “Baltic International Bank” nākotni, kas ir atkarīgi gan no bankas un tās akcionāru tālākajām darbībām, gan arī no ECB lēmuma.

Savukārt ECB pārstāvji komentāru par licences anulēšanas procesu “Baltic International Bank” nesniedza.

Kā zināms, FKTK pērn 12.decembrī ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu “Baltic International Bank”. FKTK atzina “Baltic International Bank” par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un nolēma neveikt “Baltic International Bank” noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēma, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bija nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Savukārt 13.decembrī tika pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus “Baltic International Bank” akcionāri paziņoja, ka nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, jo “Baltic International Bank” pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

“Baltic International Bank” 2021.gada deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad “Baltic International Bank” aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra “Baltic International Bank” 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: apollo.lv