Vairāk kā pusmiljons eiro tiks izmaksāts atlaišanas pabalstos un kompensācijās bijušajiem valdības locekļiem un citām amatpersonām

Valdība plāno piešķirt 509 087 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus, liecina saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Līdzekļus Finanšu ministrijai plānots piešķirt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Tostarp Valsts kancelejai paredzēts piešķirt 219 066 eiro, Aizsardzības ministrijai – 81 230 eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai – 23 314 eiro, Zemkopības ministrijai – 47 389 eiro, Satiksmes ministrijai – 30 747 eiro, Labklājības ministrijai – 21 082 eiro, Tieslietu ministrijai – 55 601 eiro un Veselības ministrijai – 30 658 eiro.

Sakarā ar Ministru kabineta maiņu (atkāpšanos) un jaunās valdības izveidošanu 14.decembrī Valsts kancelejai, Aizsardzības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Zemkopības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Labklājības ministrijai, Tieslietu ministrijai un Veselības ministrijai saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu jānodrošina Ministru kabineta locekļiem un Ministru prezidenta un ministru konsultatīvajām amatpersonām un parlamentārajiem sekretāriem (pēc tam, kad tās beigs pildīt amata pienākumus) atlaišanas pabalstu izmaksa, kā arī kompensācijas izmaksa par neizmantoto atvaļinājumu.

Tādējādi Valsts kancelejas, Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Veselības ministrijas budžetā rodas neparedzēti papildu izdevumi, kas saistīti ar darba samaksu un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Darbu jaunajā valdībā neturpina līdzšinējie aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K), zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K), labklājības ministrs Gatis Eglītis (K), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Darbu jaunajā valdībā neturpina arī līdzšinējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). 

Kā zināms, Saeima trešdien, 14.decembrī, apstiprināja otro Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību. Par Kariņa valdību nobalsoja 54 deputāti, pret bija 37.

JV valdībā pārstāvēs premjers Kariņš, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un labklājības ministre Evika Siliņa.

NA pārziņā būs Ekonomikas ministrija, ko vadīs Ilze Indriksone, Aizsardzības ministrija, par ko būs atbildīga Ināra Mūrniece, Kultūras ministrija, ko vadīs Nauris Puntulis, un Satiksmes ministrija, par ko būs atbildīgs Jānis Vitenbergs.

Savukārt AS valdībā pārstāvēs veselības ministre Līga Meņģelsone, zemkopības ministrs Didzis Šmits, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.

Šajā valdībā izveidots jauns klimata un enerģētikas ministra postenis, kuru ieņems Čudars.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!