Rinkēvičs: Maz ticams, ka Krievija šobrīd izmantotu taktiskos kodolieročus, bet kādas citas provokācijas, arī “netīrās bumbas”, izslēgt nevar

Diemžēl no Krievijas var gaidīt jebkādus rīcības scenārijus, zinot, ka situācija Ukrainā, Hersonas apkārtnē, attīstās Krievijai nelabvēlīgi, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”). Viņaprāt, nav izslēgts, ka Krievija gatavo kādas provokācijas, tostarp “netīrās bumbas” pielietošanu Ukrainā.

Vērtējot Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu aizdomīgos telefona zvanus vairāku valstu aizsardzības ministriem, ka Ukraina varot pielietot “netīro bumbu”, Latvijas politiķis pieļāva, ka Krievija gatavojas provokācijām vai arī mēģina novērst uzmanību no Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civilajai un kritiskajai infrastruktūrai.

Rinkēvičs atzina, ka Krievijas aizsardzības ministrs, kurš saistībā ar Krievijas neveiksmēm karā Ukrainā pēdējo mēnešu laikā nebija ne redzams, ne dzirdams, “pēkšņi kļuvis par galveno Krievijas diplomātu”. “Domāju, ka šeit versijas ir dažādas, bet jebkurā gadījumā es nevaru izslēgt arī, ka tiek gatavota kāda provokācija no Krievijas puses.” 

Jautāts, vai Krievija varētu izmantot “netīro bumbu”, ministrs sacīja, ka runa ir par jebkāda veida scenārijiem, īpaši, ja situācija Hersonā attīstās Krievijai nelabvēlīgā virzienā.

 “Būtu maz ticams, ka Krievija atklāti šobrīd izmantotu taktiskos kodolieročus, bet, teiksim, kāda veida citas provokācijas, arī tā sauktās “netīrās bumbas”… Izslēgt šobrīd nevar neko.

To, kas ir padomā Krievijai, – tas lielā mērā ir izlūkdienestu, analītiķu uzdevums mēģināt ne tikai izanalizēt, bet dažreiz arī vienkārši uzminēt,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

“Netīrās bumbas” pamatā ir parastās sprāgstvielas un radioaktīvas vielas, kas eksplozijas gadījumā piesārņo teritoriju. 

Ministrs norādīja arī, ka Krievijas resursi ir pietiekami, lai Ukrainā vestu ilgu karu, tāpēc ir svarīgi, lai Rietumi neatslābtu palīdzības sniegšanā. Rietumu vienotība par palīdzību Ukrainai ir diezgan spēcīga, bet problēmas mēdz būt ar lēmumu izpildes tempu, piemēram, ieroču piegādes nereti notiek lēnāk nekā izmaiņas frontē. 

Pēc Rinkēviča sacītā, daudz lielākas bažas patlaban raisa ne tik daudz situācija frontē, kā Krievijas uzbrukumi civilajiem objektiem un kritiskajai infrastruktūrai. Tāpēc Latvija Eiropas Savienības Ārlietu padomē un citos formātos izteikusi aicinājumu paredzēt papildu finansējumu Ukrainas atbalstam, lai palīdzētu atjaunot infrastruktūru un “palīdzētu pārziemot”.

Kā zināms, 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Šoigu svētdien telefonsarunās ar Lielbritānijas, Francijas un Turcijas aizsardzības ministriem izteica “bažas par iespējamām Ukrainas provokācijām, izmantojot “netīro bumbu””, pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidījis Krievijas aizsardzības ministra teikto.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: LTV