NATO Ātrās reaģēšanas spēki tiks palielināti krietni virs 300 000

NATO Ātrās reaģēšanas spēki (NRF) tiks palielināti līdz vairāk nekā 300 000 karavīru, pirmdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

“Mēs stiprināsim savu priekšējo aizsardzību. Pastiprināsim savas kaujas grupas alianses austrumu daļā līdz pat brigāžu līmenim. Mēs pārveidosim NATO Ātrās reaģēšanas spēkus un palielināsim mūsu augstas gatavības spēkus līdz krietni virs 300 000,” paziņoja Stoltenbergs.

NRF pašreiz apvieno aptuveni 40 000 karavīru.

NATO jaunie plāni alianses austrumu flanga aizsardzībai paredz galveno uzmanību koncentrēt uz pilnvērtīgu sabiedroto teritoriju aizsardzību, nevis iebrukuma savaldīšanu, intervijā laikrakstam “Financial Times” (FT) teicis NATO ģenerālsekretārs.

Kā ziņo “Financial Times”, NATO ir vienojusies grozīt savus kaujas plānus, lai labāk aizsargātu alianses austrumu flangu, atsakoties no modeļa, kas Krievijas iebrukuma gadījumā nozīmētu atkāpšanos un tad mēģinājumu atkarot Baltijas valstis.

Stoltenbergs FT sacījis, ka alianses amatpersonas ir secinājušas, ka karavīru skaits austrumu flangā nav pietiekams, tādēļ jaunajā militārajā plānā, kuru šonedēļ izskatīs alianses līderi samitā Madridē, krasi pastiprināta austrumu aizsardzība, uzmanību no jebkāda iebrukuma savaldīšanas novirzot uz pilnīgu sabiedroto teritorijas aizsardzību.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa ir apgalvojusi, ka pašreizējā doktrīna paredz, ka Baltijas valstis Krievijas iebrukuma gadījumā “tiks noslaucītas no kartes”, bet pēc tam NATO ar pretuzbrukumu pēc 180 dienām mēģinātu tās atbrīvot.

“Mēs nekad nepubliskojam operacionālo plānu detaļas,” uzsvēra Stoltenbergs, piebilstot, ka “varu apliecināt, ka gadu desmitiem esam spējuši aizsargāt Krievijas pierobežā esošas valstis, pielāgojot savu klātbūtni atbilstoši draudu novērtējam. Mēs esam to darījuši iepriekš un darīsim atkal”.

Kā klāstīja NATO ģenerālsekretārs, alianse “būtiski pastiprinās” aizsardzības spējas Austrumeiropā. Stoltenbergs solījis, ka Krievija nespēs ieņemt Igaunijas galvaspilsētu “tieši tāpat, kā viņi nespēja ieņemt Kirkenesu Norvēģijas ziemeļos vai Rietumberlīni Aukstā kara laikā”.

Jaunā “stratēģiskā koncepcija”, kuru alianses līderi parakstīs samitā Madridē, definēs NATO mērķus un pieeju nākamajos desmit gados. Tajā panākta vienošanās par paplašinātu plānu alianses austrumu flanga valstu aizsardzībai, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākto iebrukumu Ukrainā.

Plānā paredzētas jauni veidi, kā NATO sabiedrotie, piemēram, ASV, Lielbritānija un Francija, solītu savu karavīru, kuģu un militāro lidmašīnu gatavību izvietošanai konkrētās teritorijās alianses austrumu flangā pakāpeniskai reakcijai no jebkura uzbrukuma pirmajām stundām.

Jaunā pieeja, kurā iekļauti elementi no NATO Aukstā kara plāniem iespējama Padomju Savienības uzbrukuma gadījumā, ļaus NATO komandieriem jau laikus apzināties, kuri spēki ir gatavi un cik ātri tie var nonākt kaujas laukā.

Krievija tiks atzīta par “vistiešāko un tuvāko mūsu drošības apdraudējumu,” atzinis Stoltenbergs.

Samits Madridē otrdien sāksies laikā, kad Maskava pastiprina draudus pret Lietuvu saistībā ar tranzīta ierobežojumiem Kaļiņingradas apgabalā, kuru NATO jau ilgstoši uzskata par iespējamu izcelsmes vietu plašākam konfliktam reģionā.

Stoltenbergs atteicies spekulēt, vai Krievijas agresīvie izteikumi ir saistīti ar NATO samitu.

“Realitāte nemainās, vai tas notiek tieši pirms, tūlīt pēc vai ilgi pēc NATO samita,” atzinis alianses ģenerālsekretārs, uzsverot, ka “mums jābūt sagatavotiem”.

Iespējama iebrukuma savaldīšanai NATO pašlaik Baltijas valstīs ir izvietojusi ap 8000 ārvalstu karavīru Lielbritānijas, Kanādas un Vācijas vadībā. NATO amatpersonas atzīst, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mēroga ir skaidrs, ka tas nav pietiekami.

Stoltenbergs uzsvēris, ka par šiem jautājumiem tiek runāts ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līderiem.

“Tās gadu desmitiem ir bijušas padomju varā. Tām ir vēsture, kur viņi grūtā ceļā ir iemācījušies, ko nozīmē būt okupētiem un piedzīvot iebrukumu,” par Baltijas valstu bažām teicis Stoltenbergs.

Komentējot Kallasas paustās bažas, Stoltenbergs teica, ka pieņem Igaunijas premjerministres vēlmi nodrošināt lielāku NATO klātbūtni. Viņš solījis, ka tā tiks nodrošināta.

“Mūsu galvenā atbildība ir novērst jebkādus uzbrukumus Igaunijai vai jebkurai citai sabiedrotajai,” paziņojis NATO ģenerālsekretārs.

NATO samita Madridē laikā tiks pieņemti “lieli un nozīmīgi lēmumi”, lai turpinātu pastiprināt kolektīvo aizsardzību un aizsargāt “katru NATO teritorijas collu, kā esam to darījuši 72 gadus”, viņš piebildis.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: TV3