Kas var mainīt V. Putina uzņemto kursu Ukrainas karā?

Sargs.lv/Stars and Stripes

Tā kā Krievijas diktators Vladimirs Putins jau otro mēnesi turpina karu pret Ukrainu, pieaug jautājumi par to, ar kādiem ierobežojumiem viņš varētu saskarties, turpinot iebrukumu, kas jau ir radījis lielus zaudējumus Krievijas militārajiem spēkiem un atstājis šo valsti dziļā izolācijā.

V. Putins gadiem ilgi ir apspiedis disidentus, apklusinājis neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus un stiprinājis diktatūru, lai nepieļautu protestus, kas nozīmē, ka viņam ir daudz mazāk iekšzemes ierobežojumu šāda kara vadīšanā nekā demokrātiskas valsts vadītājam. Neskatoties uz Rietumu sankcijām, viņam palīdz ieņēmumi no naftas un gāzes pārdošanas ārvalstīs, kas palīdz mazināt bargo ekonomisko sankciju triecienu savā valstī.

Tomēr Krievijas diktators saskaras ar noteiktiem taktiskiem ierobežojumiem kaujas laukā, kā arī ar dažiem ģeopolitiskiem un ekonomiskiem ierobežojumiem. Visi šie faktori, iespējams, apgrūtinās viņa spēju ilgstoši risināt karu Ukrainā, taču nebūt nepadara to neiespējamu.

“Laiks nav Putina pusē,” sacīja Krievijas politikas analītiķe Tatjana Staņavaja, konsultāciju uzņēmuma, kas nodarbojas ar Krievijas novērošanu, dibinātāja. Viņa norādīja, ka, karam turpinoties un sankcijām uzsākot darbību, kara radītās sekas Krievijai, visticamāk, palielināsies.

Sestdien Varšavā ASV prezidents Džo Baidens, šķiet, krasi paplašināja Vašingtonas konfrontāciju ar Putinu, paziņojot, ka Krievijas diktators “nevar palikt pie varas”. Šī Dž. Baidena uzruna noslēdza viņa ceļojumu Eiropā, kura laikā galvenā uzmanība tika pievērsta sarunām ar NATO sabiedrotajiem.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens svētdien sacīja, ka Džo Baidens neaicināja uz “režīma maiņu”, bet gan norādīja, ka V. Putins “nevar tikt pilnvarots sākt karu”.

Kaujas laukā Krievija ar lielām izmaksām ir atkarojusi kontroli pār lielu daļu Ukrainas dienvidu teritorijas, gandrīz pabeidzot “sauszemes tilta” izveidi no Krievijas teritorijas uz Krimu, ko Krievija 2014. gadā piespiedu kārtā anektēja no Ukrainas. Taču centieni ieņemt Kijivu un Harkivu, divas lielākās Ukrainas pilsētas, ir apstājušies. Tāpat izgāzušies arī mēģinājumi paplašināt Ukrainas dienvidu zemju sagrābšanu rietumu virzienā, iekļaujot Nikolajevu un Odesu.

Virdžīnijā bāzētās “CNA” Krievijas militārais analītiķis Maikls Kofmans sacīja, ka ievērojami Krievijas zaudējumi ne vienmēr ir politisks ierobežojums V. Putinam savās mājās, bet gan kavē viņa vienību efektivitāti kaujās. Kādā brīdī liels nogalināto vai ievainoto Krievijas karavīru skaits ietekmēs morāli un komandieru spēju turpināt kampaņu.

Krievijas armijā jaunais karavīru iesaukums sāksies 1. aprīlī, un V. Putinam tuvākajās dienās būs jāizdod dekrēts par to, cik daudz jaunu karavīru Krievijas Aizsardzības ministrijai jāuzņem dienestā. Viņam būs arī jāizlemj, vai ilgāk paturēt dienestā jau iesauktos, ņemot vērā Krievijas armijas lielos zaudējumus Ukrainā. Vairākās frontēs kara turpināšanai ilgtermiņā būs nepieciešams ievērojami lielāks karaspēks un plašāka mobilizācija, ko līdz šim Kremlis nav veicis.

“Aprīlī viņiem būs jāpieņem lēmums par to, ko viņi darīs ar karavīriem un cik lielā mērā viņi ir gatavi uzturēt šāda mēroga karu krietni ilgāk, nekā bija iecerējuši,” sacīja M. Kofmans. “Vai viņi gatavojas iesaistīties lielā karā, vai arī skatīsies, kur viņi var nokļūt tuvāko pāris nedēļu laikā?”

Ukrainas spēku pretestība un pat veiksmīgas ofensīvas, lai dažviet atgūtu teritoriju no krieviem, varētu arī ierobežot to, ko V. Putins uzskata, ka viņš var sasniegt, un piespiest viņu pārkvalificēt savus mērķus. Tajā pašā laikā Krievijas spēki saskaras ar grūtībām nodrošināt apgādes līniju darbību vairākās frontēs.

V. Putina lēmumu pieņemšana lielā mērā ir atkarīga no tā, kādu informāciju viņš redz un ko viņam saka. ASV izlūkdienesti, gatavojoties karam, regulāri fiksēja, ka Krievijas līderis no sava padomnieku loka saņem vāju informāciju.

“Galvenais jautājums ir, ko V. Putins patiesībā zina par šo karu?” M. Kofmans skaidroja. “Kāda ir viņa izpratne par kaujas lauka realitāti? Ko militārā vadība viņam stāsta par savām izredzēm gūt panākumus? Jautājums ir šāds: Vai viņš tic, ka, turpinot izmantot spēku, var sasniegt kādu no viņa politiskajiem mērķiem Ukrainā?”

Londonā bāzētā “Karaliskā Apvienoto dienestu institūta” pētnieks Niks Reinolds sacīja, ka Kremlis arvien vairāk saskarsies ar ierobežojumiem attiecībā uz munīciju, personālu un morāli, kā arī loģistiku. Un šīs realitātes var piespiest V. Putinu mainīt savu mērķi no Ukrainas valdības gāšanas uz Ukrainas politiskās nostājas maiņu vai kara koncentrēšanu tikai uz vienu fronti.

“Ir skaidrs, ka Krievija ļoti intensīvi meklē personālu,” sacīja N. Reinolds. “Runa ir ne tik daudz par karavīriem, bet par apmācītiem un augsti motivētiem karavīriem.”

Paātrinātās ieroču piegādes Ukrainai no ASV un Eiropas arī radīs vairāk ierobežojumu V. Putina spēkiem kaujas laukā. To vidū ir arī bezpilota lidaparāti “Switchblade” no ASV, kas varētu būt īpaši bīstami Krievijas spēkiem pilsētu kaujās.

V. Putins līdz šim ir spējis pārdzīvot Krievijai noteiktās sankcijas, turpinot pārdot naftu un gāzi ne tikai Eiropai, bet arī tādiem klientiem kā Ķīna un Indija, un piespiežot Krievijas enerģijas eksportētājus par šiem ieņēmumiem pirkt rubļus, tādējādi novēršot pilnīgu Krievijas valūtas kursa sabrukumu. Ņemot vērā augstās enerģijas cenas pasaulē un rubļa mēreno devalvāciju, V. Putina rīcībā, iespējams, vēl būs skaidra nauda, lai segtu Krievijas valdības izdevumus ekonomikas stimulēšanai.

Tomēr, visticamāk, krīze Krievijā pastiprināsies, jo iekšzemes kopprodukts samazināsies un bezdarbs palielināsies, turklāt katra jauna eskalācija kaujas laukā var izraisīt jaunas sankcijas.

Maskava preču un tehnoloģiju iegūšanā būs arvien vairāk atkarīga no Ķīnas, Turcijas, Izraēlas un citām valstīm, kuras nav noteikušas sankcijas Krievijai saistībā ar iebrukumu. V. Putina spēja noturēt šīs valstis, jo īpaši Ķīnu, savā pusē, karam turpinoties un, iespējams, saasinoties, ietekmēs to, ko krievi varēs iegādāties, kam piekļūt un ko ražot.

“Maskavas Kārnegī centra” vecākais pētnieks Aleksandrs Gabujevs, kurš specializējas Krievijas un Ķīnas attiecībās, sagaida, ka Pekina nevēlēsies, lai viņu uzskata par V. Putina kara mašīnas atbalstītāju, kas apdraudētu tās uzņēmējdarbību Rietumos, tāpēc, iespējams, nepārkāps sankcijas.

Amerikas un Eiropas amatpersonas jau nedēļām ilgi ir vērojušas, vai karš nerada šķelšanos Krievijas elitē, jo īpaši izlūkdienestu un militārajā aprindās ap V. Putinu, kas varētu ierobežot bijušo KGB virsnieku.

Neraugoties uz ziņām un pārmetumiem Krievijas drošības iestādē un jautājumiem par aizsardzības ministra Sergeja Šoigu un ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova publisku prombūtni, nekādas acīmredzamas nesaskaņas publiski nav apstiprinātas. Līdz šim vienīgā augstākā Krievijas amatpersona, kas pameta valsti kara dēļ, ir Anatolijs Čubais, Putina ilgtspējīgas attīstības sūtnis.

Krievijas politikas analītiķe Tatjana Staņavaja noraidīja pieņēmumu, ka valsts stingrās līnijas drošības elite, ko bieži dēvē par “silovikiem”, varētu sacelties pret V. Putinu, jo īpaši pašreizējos apstākļos, kad viņiem ir milzīga vara.

“Šodien kaut ko tādu nav iespējams iedomāties,” T. Staņavaja sacīja. “Drošības dienestu vidū nav neapmierinātības. Tās visas ir pasakas.”

Plašās sankcijas pret Krievijas eliti mazina jebkādu publisku šķiršanos no V. Putina, sacīja T. Staņavaja, jo sankcijām pakļautajiem elites pārstāvjiem nav acīmredzamas vietas, kur doties, piemēram, lai lūgtu patvērumu citviet Eiropā.

Gadiem ilgi V. Putins piedāvāja krieviem stabilitāti un ekonomisko izaugsmi, pat ja viņi iemainīja savas politiskās brīvības pret autoritārāku sistēmu. Sankciju izraisītā ekonomikas lejupslīde, iespējams, neļaus patērētāju labklājību un dzīves līmeni pasniegt kā sasniegumu.

“Tagad V. Putinam būs jāpiedāvā Krievijas iedzīvotājiem kaut kas cits. Viņam vairs nav ekonomikas,” sacīja Krievijas neatkarīgā laikraksta “Novaja Gazeta” politiskais redaktors Kirils Martinovs. “Un izskatās, ka tas, ar ko viņš var pabarot krievus, ir sava veida politiskā varenība: Mēs vienkārši esam atgriezušies lielo valstu klubā. Katrs Eiropas līderis vēlas ar mani runāt, jo es esmu tik liels un bīstams.”

K. Martinovs skaidro, ka šī vēstījuma pievilcība mazināsies, ja ekonomiskie apstākļi kļūs īpaši smagi – lai gan valdība, iespējams, turpinās koncentrēties uz ģeopolitiskajiem notikumiem, lai novērstu uzmanību.

“Es gribu teikt, ja jūs neko nevarat izdarīt ar savu ekonomiku un neko nevarat izdarīt ar savu sabiedrību, vienīgais, ko jūs varat darīt, ir būt diezgan bīstams,” sacīja K. Martinovs. “V. Putins var sākt jebkuru karu, kādu viņš vēlas.”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!