WSJ: Ukrainas ieroču rūpniecība sasniegusi rekordu, taču nespēj konkurēt ar Krieviju

Kara trešajā gadā Ukrainas aizsardzības rūpniecība ražo vairāk ieroču nekā jebkad iepriekš, taču tā joprojām nav spējīga vienatnē stāties pretī Krievijas militārajai mašinērijai. Kā norāda “The Wall Street Journal”, sabiedroto atbalsts Ukrainai joprojām ir kritiski nepieciešams.
Ja 2022. gada sākumā, Krievijas pilna mēroga iebrukuma brīdī, Ukrainai bija tikai viens pašu izstrādāts haubices “Bohdana” prototips, tad 2023. gadā Kijiva jau paziņoja, ka ražo vairāk artilērijas ieroču nekā visas NATO valstis kopā.
Saskaņā ar WSJ datiem, Ukrainas aizsardzības nozares potenciāls pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami audzis – ieroču ražošanas vērtība pieaugusi no viena miljarda ASV dolāru 2022. gadā līdz 35 miljardiem dolāru. Tas noticis, neskatoties uz to, ka Krievija regulāri apšauda Ukrainas rūpnīcas ar raķetēm.
Pašu rūpniecība kā izdzīvošanas un nākotnes pamats
WSJ uzsver: ņemot vērā neskaidrību par ASV un citu rietumvalstu turpmāko atbalstu, Ukrainas pašu militārā ražošana kļūst par galveno faktoru valsts spējā turpināt karadarbību vai nodrošināt savu suverenitāti, ja tiktu panākta vienošanās par mieru.
“Jo vairāk ieroču Ukraina varēs saražot pati, jo mazāk tā būs atkarīga no starptautisko politisko vētru un piegādes ķēžu svārstību ietekmes,” raksta WSJ. Tāpat Ukraina cer nākotnē pārvērst aizsardzības nozari par nozīmīgu ienākumu avotu un iespēju integrēties Rietumu ekonomikā kā uzticams piegādātājs.
Prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka vairāk nekā 40% ieroču, kas šobrīd tiek izmantoti frontē, ir ražoti Ukrainā. Attiecībā uz droniem, sauszemes bezpilota sistēmām un radioelektroniskās cīņas līdzekļiem šis rādītājs tuvojas 100%. Ukrainas uzņēmumi palielina arī klasisko ieroču ražošanu – artilērijas sistēmas, bruņutehniku, mīnas un dažādu kalibru munīciju.
“Informatīvajās nozarēs Rietumos pastāv milzīga konkurence par labākajiem IT un datorzinātņu speciālistiem. Ukrainā daudzi no šiem talantiem tagad strādā aizsardzības industrijā,” norāda Robs Lī, Ārpolitikas pētījumu institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.
Plaisa finansējumā un sabiedroto loma
Neraugoties uz panākumiem militārajā ražošanā, Ukrainas budžets ir uz sabrukuma robežas. Kā skaidroja prezidenta padomnieks un bijušais stratēģisko nozaru ministrs Oleksandrs Kamišins, valdība 2025. gadā varēs iegādāties mazāk nekā pusi no tā, ko spēj saražot vietējie aizsardzības uzņēmumi.
“Sāpīgi, ja tev nav ko ražot un nav ar ko karot. Bet vēl sāpīgāk, ja tu vari ražot, bet nevari atļauties to nopirkt,” viņš atzina.
Lai izmantotu brīvās ražošanas jaudas, dažas Rietumu valstis īsteno tā dēvēto “Dānijas modeli” – tās nevis piegādā Ukrainai savus ieročus, bet finansē to iegādi no Ukrainas ražotājiem. Karš Ukrainā ir arī kalpojis kā izmēģinājuma poligons jaunajiem ieročiem, sniedzot NATO valstīm vērtīgas atziņas par to efektivitāti kaujas apstākļos.
Militārie izdevumi: Ukraina pret Krieviju
Saskaņā ar SIPRI datiem, 2024. gadā Ukraina pēc militārajiem izdevumiem bija 8. vietā pasaulē. Ukrainas kopējie aizsardzības izdevumi sasniedza 64,7 miljardus dolāru, kas ir 43% no Krievijas tēriņiem, un veido 34% no valsts IKP – lielāko militāro slogu starp visām valstīm.
Savukārt Krievijas aizsardzības budžets 2024. gadā bija 149 miljardi dolāru – par 38% vairāk nekā iepriekšējā gadā un divreiz vairāk nekā 2015. gadā.
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
-
Korupcijas skandāla ēnā atlūgumu iesniedzis Ukrainas ģenerālprokurors 3
-
Zalužnijs gatavs kandidēt Ukrainas prezidenta vēlēšanās, ziņo mediji 7
-
Stoltenberga memuāri: slepenas sarunas ar Krieviju par Baltijas valstīm kā “buferzonu” un NATO spēku atvilkšanu; NATO vadības komandā tobr… 12
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (4)
Nu ko es teicu. Deflots – lasam Reuters. Ukraina atsakās maksāt 665 miljoni Usd aizdevējiem. Valsts bankrots.
Tāpēc nāk palīgā NATO valstis, īpaši Vācija, Francija, Lielbritānija, Zviedrija, u.c.
Valsts visu laiku ir kreditēta no ārpuses. Tagad 75% valsts struktūrvienību dzīvo no ES un SVF kredītiem. Neskaitot aizsardzību. 2 jūnijā jāsniedz procentu maksājums SVF beneficiāriem 542 miljonu Eur apmērā. Publiskajā telpā to visu var atrast. Deflots.
Kas tur slikts? Jo otra alternatīva būtu pāriet Maskavas verdzībā.