Ārlietu ministrs šoreiz uzdevumu augstumos

Ārlietu ministrs atgādina, ka jau labu laiku Eiropas Savienības un arī NATO Eiropas sabiedroto dalībvalstu presē un diskusijās tiek jautāts, kāpēc šīm valstīm jāmaksā Austrumeiropai un Baltijai tiešmaksājumi zemniekiem un jāpiešķir Eiropas struktūrfondu līdzekļi, kā arī jāiegulda šo valstu enerģētikas neatkarības nodrošināšanā, jāsargā Latvijas debesis un robežas, ja šīs valstis nekādi nesaprot, ka “solidaritāte ir divvirzienu iela”.

Turklāt jāņem vērā tas, ka Latvijas pierobežā jau labu laiku radusies “jauna ģeopolitiskā situācija”, taču valsts nevar uzreiz atvēlēt finansējumu aizsardzībai 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), skaidro Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs atgādina, ka visās ārpolitikas debatēs Saeimā kopš 2012.gada ir uzsvēris nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu, taču šis priekšlikums nebija populārs līdz pat pagājušajam gadam.

“Itālijas Gaisa spēku iznīcinātāji patrulē Baltijas valstu gaisa telpu, līdz šim visas ES un NATO dalībvalstis ir atbalstījušas gan mūsu pozīciju par NATO klātbūtnes stiprināšanu reģionā, gan sankcijas pret Krieviju saistībā ar notikumiem Ukrainā, gan arī cīņu pret Krievijas propagandu,” uzskaita Rinkēvičs.

Viņa vērtējumā jautājums par to, kāpēc Latvija ignorē citu valstu problēmas, ir ļoti taisnīgs. “Kāpēc gribat tikt sadzirdēti, bet nevēlaties uzklausīt? Ja mēs ļausimies populisma vilnim, tad riskējam ar to, ka būs bumeranga efekts. Lieki teikt, ka tas mums atspēlēsies visās jomās,” norāda Rinkēvičs.

Gan migrācijas, gan eirozonas problēmu dēļ daudz tiek runāts par to, ka ES var piedzīvot negatīvu dinamiku, un daži pat priecājas, ka tā var sabrukt.

“Jautājums, ko no tā iegūst Latvija? Neko! Politiski un ekonomiski mēs paliksim vieni. Mūsu vēsture liecina, kur šis ceļš beidzās – Sibīrijā!” raksta Rinkēvičs, atgādinot parunu par to, ka gudrais mācās no svešām kļūdām, bet muļķis nemācās arī no savējām.

Jāņem vērā arī tas, ka gan Lietuva, gan Igaunija uzņems adekvātu bēgļu (imigrantu) skaitu, līdz ar to, ja Latvija neuzņems bēgļus, tā būs vienīgā, nerespektējot arī Baltijas solidaritāti, viņš min.

Lai arī citi kā izņēmumus min Ungāriju un Bulgāriju, Rinkēvičs rosina kārtīgāk izpētīt, cik daudz bēgļus no Balkāniem un Sīrijas šīs valsts ir uzņēmušas.

Komentējot situāciju Ukrainā, viņš norāda, ka pašlaik Ukrainas bēgļi pārvietojas šīs valsts teritorijā, taču Rinkēvičs nešaubās, ka tad, kad viņi ierastos Latvijā, “mūsu koalīcijas partneris teiktu, ka “tas nav labi un visai Eiropai ir jājūt sāpe””. Var tikai iedomāties, ko tad teiks pārējā Eiropa, uzsver Rinkēvičs.

Kā diskusijas vērtus jautājumus viņš min to, vai bēgļi-imigranti paliks Latvijā un, ja jā, kā viņus integrēt.

Kā zināms, NA gatavo pieteikumu Satversmes tiesā, kurā vēlas protestēt pret valdības lēmumu uzņemt 250 bēgļus.

Koalīcijā ietilpstošā NA jau vairākas reizes norādījusi, ka neatbalsta valdības lēmumu solidarizēties ar pārējo Eiropu, uzņemot 250 bēgļus.