Nepieciešamības gadījumā apmaksājot izdevumus par izmitināšanu viesnīcās, rosinot pabalstu izmaksu un citus pasākumus iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai, Latvija varētu atvēlēt līdz 34,7 miljoniem eiro.
Iekšlietu ministrija (IeM) izskatīšanai valdībā sagatavojusi pasākumu plānu personu no Ukrainas masveida ierašanās gadījumā Latvijā. Patlaban plāns ir nosūtīts saskaņošanai 13 ministrijām.
IeM skaidro, ka Krievijas radītais drošības apdraudējums Ukrainai, koncentrējot savu karaspēku pie Ukrainas robežām, kā arī piedaloties militārajās mācībās Baltkrievijā, izraisījis ticamus militārā iebrukuma Ukrainā draudus, kas tā realizēšanas gadījumā var izsaukt Ukrainas iedzīvotāju došanos bēgļu gaitās, tai skaitā masveidā nonākot arī Latvijā.
Prognozēts, ka Latvijā varētu ierasties aptuveni 10 000 personu no Ukrainas, ja tur sāktos karadarbība.
Pasākumu plānā noteikti pasākumi divās sadaļās – pirmā sadaļa attiecas uz masveidā ieradušos personu no Ukrainas uzņemšanu, otrā sadaļa – uz izmitināšanu.
Pasākumu plāna mērķis ir noteikt valsts institūciju, pašvaldību un komersantu īstenojamos pasākumus un iesaistāmos resursus, nodrošinot saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt un izmitināt 10 000 personu, kas masveidā varētu ierasties no Ukrainas.
Plānā iekļautos pasākumus koordinētu un nepieciešamības gadījumā papildus pasākumus noteiktu Valsts civilās aizsardzības plānā atrunātais Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs, kuru vada IeM valsts sekretārs.
Attiecībā uz ukraiņu uzņemšanu plāns ietver personu uzņemšanas centru noteikšanu un nepieciešamības gadījumā to nodrošināšanu ar inventāru, personu uzskaites sistēmas izveidi, bezmaksas informatīvā diennakts tālruņa ieviešanu, robežpārbaužu nodrošināšanu, aptaujas veikšanu par personu veselības stāvokli, personu informēšanu par likumīgās uzturēšanās iespējām, izmitināšanas vietām un iespējamo atbalstu.
Attiecībā uz izmitināšanu plāns ietver izmitināšanas vietu – viesnīcās, viesu namos – noteikšanu un to kapacitātes apzināšanu, nepieciešamo vienošanos noslēgšanu, kā arī transporta nodrošināšanu personu nogādāšanai uz izmitināšanas vietām.
Plāns arī paredz personu nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm, neatliekamās medicīniskās palīdzības, primārās, sekundārās un ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšanu.
Nepieciešamības gadījumā plāns paredz drošības pasākumu īstenošanu, sabiedriskās kārtības un drošības pasākumus, sociālo pakalpojumu sniegšanu bēgļiem, kā arī bērnu ievietošanu izglītības iestādēs, tostarp, dārziņos.
Nepieciešamības gadījumā valsts bēgļu ierašanās gadījumā arī rosinātu lemt par pabalstiem mājsaimniecībām, kurās dzīvo personas no Ukrainas, kā arī par šo pabalstu izmaksas ilgumu, kas būtu trīs mēneši. Konkrēts iespējamā pabalsta apmērs gan plānā nav minēts.
Tāpat plāns nepieciešamības gadījumā ietver lēmuma pieņemšanas ierosināšanu par viesnīcu apmaksas maksimālo summu vienai personai, kā arī viesnīcas pakalpojumu sniegšanas ilgumu, kas būtu trīs mēneši. Šajā pozīcijā izdevumi atkarīgi no valsts noteiktās izmitināšanas atbalsta programmas. 10 000 personu izmitināšana trīs mēnešu periodam vienai personai varētu būt 30 eiro dienā, līdz ar to kopējās izmaksas varētu veidot 27 miljonus eiro.
Valdības lēmuma projekts paredz, ka plāna īstenošanai papildu nepieciešamā finansējuma avots ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Indikatīvi pasākumu plāna īstenošanai papildu nepieciešamais finansējums nepārsniegtu 34 797 781 eiro.
Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna ieviešanā, būtu jāiesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projekts par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamo izdevumu apmēram. Savukārt pašvaldību institūcijām nepieciešamos līdzekļus plāna ieviešanai pieprasītu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Plāns būs jāapstiprina valdībā un pēcāk arī Saeimā.
Jau ziņots, ka Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv
Nau naudas savus vēža slimniekus ārstēt, bet bēgļiem miljoni protams atradīsies.