ES dalībvalstīs pieaug bažas par kara iespējamību kontinentā

Uzstājoties Eiropas Parlamentā (EP), Francijas prezidents Emanuels Makrons norādīja – Eiropa patlaban piedzīvo demokrātijas, brīvības un drošības satricinājumus, “mēs piedzīvojam kara atgriešanos”, viņš teica – piebilstot, ka “dažu nākamo nedēļu laikā” nepieciešams izstrādāt jaunu “drošības ietvaru”, vēsta TV3 ziņas.

Emanuels Makrons, Francijas prezidents: ”Tas jāizveido starp mums, eiropiešiem, jādalās ar to ar mūsu sabiedrotajiem NATO un jāpiedāvā sarunām ar Krieviju. Eiropai ir vienotā skaļā balsī jārunā par stratēģisko bruņošanos, jāizstrādā jauna drošības un stabilitātes kārtība. Visi kopā pret tirāniju, visi kopā pret Eiropas sadalīšanu. Mūsu kontinenta drošības arhitektūra ir apdraudēta. Mēs pilnībā noraidām spēka pielietošanu un esam pret jebkāda veida spēka pielietošanu pret Ukrainu.”

To, ka kara draudi ir reāli, atzīst arī parlamenta lielākā politiskā spēka prezidents.

Viņaprāt gan situāciju sarežģītu padara tas, ka atsevišķās valstīs nav izpratnes par situācijas bīstamību.

Manfrēds Vēbers, Eiropas Tautas partijas prezidents: ”Situācija ir ārkārtīgi nopietna un visai Eiropai tas ir jāsaprot. Baltijas valstis un citi Austrumeiropā to apzinās, bet diemžēl mūsu vidū ir valstis, kuras nesaprot, ka mēs esam reāla kara draudu priekšā. Tas visu ļoti, ļoti sarežģa. Un tas, ko es prasu mūsu līderiem Eiropas Padomē, – stingru nostāju, skaidru sankciju plānu un īstenot to nekavējoties, jo tas ir tas kā mēs varam atturēt Krieviju no militāras eskalācijas.”

Vēbers uzsver, ka nav pieļaujama situācija, kad par Eiropu runā, Eiropai nemaz klāt neesot.

”Eiropai tagad ir jābūt vienotākai nekā jebkad.

Eiropai slikts signāls bija sarunas Ženēvā, kur runāja ASV un Krievija, bet tur nebija klāt Eiropas politiķu, un tas nav pieņemami. Eiropai ir jāsēž pie galda, nevis jābūt uz galda. Tas bija mums kā modinātāja zvans, lai beidzot izveidotu spēcīgu ārlietu un aizsardzības stratēģiju. Un šeit nav runa tikai par Franciju un Vāciju, kas varētu sēsties pie galda, bet par visu Eiropu.

Tieši tāpēc mums ir vajadzīgs spēcīgs Eiropas ārlietu ministrs, kurš spētu aizstāvēt mūsu intereses starptautiskajā arēnā,” TV3 Ziņām teica Eiropas Tautas partijas prezidents.

Bažas par reālu militāru intervenci Ukrainā un Krievijas centieni pārzīmēt Eiropas robežas īpaši jūtamas arī mūsu kaimiņu politiķos.

Rasa Jukņevičiene, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partija: ”Ultimāti, kas bija likti galdā Rietumiem, saliedēja Eiropas Savienību (ES), arī mūsu Baltijas valstis – tā ir labā ziņa. Es neticu, ka kāds Rietumos būs gatavs iet uz to, ko vēlas Putins. Molotova-Ribentropa pakts vai kas cits, ko piedzīvojām pagājušajā gadsimtā, un tas, kas notiek šobrīd, ir kaut kas līdzīgs, Putins cenšas iet Staļina ceļu. Mums ir jāatbalsta Ukraina, ja nepieciešams, arī militāri.

Tas, ko Putins cenšas izdarīt, ir atjaunot Padomju Savienību un to mēs nevaram pieļaut.

Tas, kas būtu rietumiem jāsaprot, ka mēs kopā esam spēcīgi – ne atsevišķi ASV un Eiropa, bet kopā.”

Latvijas politiķis Ivars Ījabs uzsver: militāras karadarbības iespējamību vēl vairāk pastiprina fakts, ka Krievija izvedusi savus diplomātus no Ukrainas teritorijas.

Ivars Ījabs, Eiropas Parlamenta deputāts (”Renew Europa”): ”Mums stāv priekšā viena eskalācija, tas ir skaidrs, ka rietumi – NATO un ES, nebija gatavi piekrist, un tā bija vairāk provokācija no Kremļa puses. Tas, kas mūs uztrauc, – militārā konfrontācija ir arvien reālāka, izvesti diplomāti, kas ir viens diezgan bēdīgs signāls – jautājums, vai viņi “spēlē uz nerviem”, vai tiešam kaut ko plāno, kas īstenībā nekāds brīnums nebūtu.”

Nupat Eiroparlamenta viceprezidenta amatā ievēlētais Roberts Zīle tikmēr sola, ka parlamenta jaunā vadība izdarīs lielāku spiedienu gan uz Eiropas Komisiju, gan augsto pārstāvi ārlietās.

“Lai šī loma tiktu spēcināta, lai par mums nelemj – nevis mēs sēžam pie galda, bet mēs esam uz galda, es domāju, ka liela daļa cilvēku saprot NATO lomu un nevajag pārspīlēt Eiropas lomu šajās sarunās, bet spiediens uz ES būs no parlamenta,” pauda Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: TV3 Ziņas