Pedofiliem piespriestais maigais sods raisījis iedzīvotāju neapmierinātību un neizpratni: Liepājā notika plaša protesta akcija par varmākām saudzīgo Liepājas tiesas spriedumu lietā par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo, raksta nra.lv.
Protestā piedalījās vismaz 500 dažāda gadugājuma cilvēku, tostarp ģimenes ar bērniem. Kā jau bija sagaidāms, pie piketētājiem no tiesas neviens neiznāca.
Tostarp atbildīgās iestādes norāda, ka cilvēki izdara pārsteidzīgus secinājumus un gatavojas pat linča tiesai, nezinot lietas patiesos apstākļus.
Tomēr nevienam nevar pārmest šādu sabiedrisku iniciatīvu, jo nozieguma detaļas sabiedrībai netiek atklātas, jo tiesas process ir slēgts, taču varmāku vaina netiklu darbību izdarīšanā ir pierādīta un viņi paši ir atzinušies, kā dēļ tiesa skatīta bez pierādījumu pārbaudes. Iedzīvotājiem nāksies uzticēties atbildīgajām amatpersonām, kuras uzsāks lietas pārbaudi, tiklīdz būs pieejams pilnais tiesas spriedums, tas ir, pirmdien.
Ar pilno spriedumu šajā lietā solījušas iepazīties gan Tieslietu ministrija, gan Ģenerālprokuratūra, kas jau uzdevusi veikt pārbaudi par prokurora darbu, tāpat ar spriedumu iepazīsies vardarbībā cietušās meitenes pārstāvji tiesas procesā Liepājas bāriņtiesa un Valsts bērna tiesību aizsardzības inspekcija.
Policija izmeklēšanu šajā lietā sākusi pēc tam, kad Liepājas bāriņtiesai radās aizdomas par meitenes izmantošanu. Meitene tika izņemta no savas ģimenes, kur viņas aprūpētāja bija vecmāmiņa, taču, tā kā sieviete nespēja parūpēties par bērnu, bāriņtiesa meiteni nodeva audžuģimenē, un tikai pēc diviem mēnešiem, ko meitene jau bija pavadījusi audžuģimenē, radās aizdomas par to, kas ar meiteni noticis agrāk. Bērns saņēma rehabilitāciju pie psihologa, savukārt bāriņtiesa vērsās policijā. Pašlaik meitene ir adoptēta uz ārzemēm un jaunā ģimene ir informēta par bērnam nodarīto.
Lietā iesaistījies arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš nosūtījis vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei ar lūgumu izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Krimināllikumā, nosakot, ka personai, kas izdarījusi dzimumnoziegumu pret nepilngadīgu personu, neiestājas kriminālatbildības noilgums, kā arī papildus paredzot atbildību par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo, nosakot bērna vecumu kā kvalificējošu pazīmi. J. Jansons norāda, ka Krimināllikuma 162. pants paredz atbildību par tādas personas pavešanu netiklībā, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu (tieši pēc šā panta tiesāja abus Liepājas varmākas). Lielāka atbildība iestājas, ja nodarījuma rezultātā cietušajam ir iestājušās smagas sekas. Taču var būt situācijas, ka mazam bērnam nozieguma seku ietekmi nākotnē ir neiespējami noteikt, tādēļ kā papildu kvalificējošo pazīmi tiesībsargs iesaka noteikt arī bērna vecumu – ja pavešana netiklībā ir notikusi pret mazgadīgo. Tāpat tiesībsargs uzskata, ka dzimumnozieguma gadījumos pret bērnu, it īpaši pret mazgadīgu bērnu, nedrīkst noteikt nozieguma noilgumu.
Kā Puaro.lv jau rakstīja, Liepājas tiesa pedofiliem par bērna pavešanu netiklībā piesprieda spaidu darbus.
Avots: nra.lv