Reira un Jaunzemes kašķis nerimst: FM pārsūdz tiesas lēmumu par VID ģenerāldirektorei piemērotā disciplinārsoda atcelšanu

Finanšu ministrija (FM) pārsūdzējusi pirmās instances tiesas lēmumu, ar kuru tika apmierināts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pieteikums, atzīstot par prettiesisku un atceļamu finanšu ministra Jāņa Reira (JV) pērn 30. oktobrī viņai piemēroto disciplinārsodu – rājienu, norāda tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa apelācijas kārtībā šo lietu rakstveida procesā izskatīs 17. novembrī.

Iepriekš Administratīvā rajona tiesa 30.aprīlī nolēma Jaunzemes pieteikumu apmierināt. FM tiesas lēmumam nepiekrita un lēma iesniegt apelācijas sūdzību.

Pagājušajā gadā nu jau kādreizējais VID Personāla pārvaldes darbinieks Māris Knoks bija izvēlējies četrus no kopumā 74 iestādes struktūrvienību ziņojumiem. Knoks ziņojumus nosūtījis FM, apgalvojot, ka VID ģenerāldirektore atteikusies izmeklēt lietas pret amatpersonām.

FM, veicot pārbaudi, konstatēja, ka trijos no četriem gadījumiem nav bijis pamata ierosināt disciplinārlietu, bet par vienu gadījumu uzskatīja, ka disciplinārlieta bija jārosina, un par tās neierosināšanu finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izteica Jaunzemei rājienu.

Jaunzeme tika sodīta par to, ka nav rosinājusi disciplinārlietu pret VID amatpersonu par to, ka viņa 2019.gadā sarīkojusi darba sanāksmi attālināti nevis klātienē. VID ģenerāldirektore, nepiekrizdama piemērotajam sodam, vērsās tiesā.

Administratīvā rajona tiesa secināja, ka Sabiedriskā labuma komisijas 2019. gada 15. augusta sēdes organizēšanas forma elektroniskās sarakstes veidā neatbilda normatīvo aktu prasībām, tomēr šāds pārkāpums nebija būtisks un neradīja tiesiskas sekas. Jaunzeme novērtēja pārkāpuma raksturu, pārrunāja apstākļus ar iesaistīto amatpersonu un aktīvi risināja šo jautājumu ar VID pieejamiem līdzekļiem.

Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka Jaunzemes rīcība bija situācijai atbilstoša un saskanēja ar amatpersonai piešķirtām pilnvarām racionāli izvērtēt disciplinārlietas ierosināšanas lietderību. Disciplinārlietas ierosināšana nav pašmērķis, iestādes vadītājs ir atbildīgs par iestādes darba funkcionēšanu un mērķu sasniegšanu un katru situāciju izvērtē individuāli, norādīja tiesa.

Avots: delfi.lv