Valsts kancelejas direktora amata konkursa trešajā, noslēdzošajā kārtā iekļuvis Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) darbiniece, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Valsts kanceleja kandidātu vārdus neatklāj un nekomentē, un to nevēlējās darīt arī Gorkšs un Kalviņa, bet ar Jaunzemi aģentūrai LETA sazināties pagaidām nav izdevies.
Konkursa trešajā kārtā tiek vērtētas pretendentu vadības kompetences – stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, pārmaiņu vadība un komandas vadīšana. Visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents vai pretendenti tiks ieteikti Ministru prezidentam virzīšanai apstiprināšanai Ministru kabinetā. Valsts kancelejas direktoru iecels amatā uz pieciem gadiem.
Konkursā tika saņemti 18 pieteikumi, bet līdz pēdējai kārtai tika trīs kandidāti.
Šis ir otrais konkurss uz Valsts kancelejas direktora amatu dažu mēnešu laikā. Pirmajā konkursā sešu pretendentu vidū piemērotu kandidātu neizdevās atrast, tādēļ augusta sākumā izsludināja jaunu konkursu.
Salīdzinājumā ar pirmo atkārtotajā konkursā būtiski pazeminātas vairākas pretendentiem izvirzītās prasības.
Valsts kancelejas vadītāja mēnešalga ir 7255 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) paudis viedokli, ka iepriekšējais konkurss beidzās bez rezultāta, jo bija noteikti nesamērīgi augsti kritēriji. Viņaprāt, konkursa kritēriji radīja apstākļus, kas liedza pieteikties daudziem pretendentiem.
Iepriekšējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs maijā tika aizturēts tā dēvētajā kokrūpnieku lietā. Vispirms viņu no amata atstādināja, bet vēlāk puses vienojās, ka Kronbergs pametīs amatu.
Valsts kanceleja ir Latvijas valdības centrs – institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt valdības darba funkcionēšanu un, nodrošinot datu analīzi, izvērtējot dažādus rīcības scenārijus un piesaistot ekspertus no dažādām jomām, sniegt datos un izpētē balstītu informāciju Ministru prezidentam un valdībai, tādējādi palīdzot pieņemt precīzākus, faktos balstītus lēmumus. Valsts kancelejas darbu vada direktors, kurš ir visaugstākā ranga ierēdnis.
Kopš 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja.