Šā gada maija beigās valsts parāds nominālvērtībā veidoja 13,4 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2020.gada beigām, ir par 909 miljoniem eiro jeb 7,3% vairāk, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.
Ministrijā skaidro, ka valsts parāda pieaugumu pamatā noteica šā 10.martā starptautiskajos finanšu tirgos veiktā desmit gadu eiroobligāciju emisija 1,25 miljardu eiro apmērā, kā arī šogad iekšējā finanšu tirgū veiktās eiroobligāciju papildu emisijas 227,25 miljonu eiro apmērā.
“Aizņemšanās tika īstenota, lai nodrošinātu resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, tai skaitā finansējot atbalsta pasākumus Covid-19 seku mazināšanai, tāpat valsts parāda saistību izpildei,” atzina FM.
Vienlaikus šā gada janvārī tika veikta 2014.gadā starptautiskajos finanšu tirgos emitēto eiroobligāciju dzēšana viena miljarda eiro apmērā un februārī iekšējā aizņēmuma desmit gadu obligāciju dzēšana 87,1 miljona eiro apmērā.
Atbilstoši Valsts kases prognozēm, vispārējas valdības parāds šogad sasniegs 48,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2022.gadā – 50,3% no IKP.
FM arī atgādināja, ka šā gada 14.maijā starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Moody’s” apstiprināja Latvijas kredītreitingu “A3” līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu.
“Kredītreitinga saglabāšanu augstajā “A3” līmenī “Moody’s” pamatoja ar Latvijas ekonomikas relatīvo izturību pret Covid-19 pandēmijas radītajiem satricinājumiem un spēcīgu ekonomikas izaugsmes potenciālu,” skaidro ministrijā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Leta
Nu sen bija laiks ar kāju pa to vietu ,kur beidzās mugura un prom uz cietumu!
Šo plānprātīgo valsti var glābt tikai defolts, bet tad pietuvināto bandai vairs nebūs siles.
Kamēr netiks tiesāti tādi kā Godmanis, kas Latviju iegrūda 10 miljardu parāda bedrē, te viss ies uz leju lavīnveidīgi. Vissmagāk cietīs pensionāri, jo valsts (patiesībā politiķu banda) pēc Krievijas parauga pasludinās:
– Naudas nav, bet turpiniet balsot par mums.
Ar šādu valdību pa birbuli – droši un pārliecinoši! Latvija rullē!
Vai šos miljardu “ņēmājus” gadījumā nevajag likt cietumā?
Miljards izpļeckāts – tas šīs valdības pamata sauklis- izpļekāsim vēl un vēl! Jebkuru summu!
Vienkārš jautājums – kā tas sadalās pa nozarēm un kā tās nozares arī atdos atpakaļ šīs dāvanas? Pašsaprotami, ka uz pusi ir jāsamazina valst un pašvaldībās strādājošo skaits, bet tomēr kā ar to nozaru parāda atdošanu?