Zv.advokāte: Radies iespaids, ka ģenerālprokurora Stukāna viedoklis netiek respektēts un viņa vietā lēmumus patiesībā pieņem kāds cits

Daiga Siliņa, zvērināta advokāte, ZAB “Davidsons un partneri” vadītāja

Ģenerālprokurora Jura Stukāna veiktās strukturālās izmaiņas Latvijas Republikas prokuratūrā nav uzlabojušas kopējo iestādes darba kvalitāti un likumā noteikto funkciju īstenošanu.

Turpinās nekritiska FID pozīcijas pieņemšana

Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultātā izdarītie secinājumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem prokuratūras darbībā diemžēl ir palikuši tikai „uz papīra”.

Šīs stagnācijas spilgts piemērs ir prokuratūras piekoptā prakse noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā, kur joprojām notiek nekritiska Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) pozīcijas pieņemšana un klaja tiesību jomas ekspertu kritikas un ierosinājumu ignorēšana.

Pašreizējā kriminālprocesu norise noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā pēc FID ziņojumiem sāk atgādināt „čaulas” procesus, kam nav nekā kopīga ar krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Jau pagājušā gada septembrī Stukāna kungs LTV raidījumā “1:1” un oktobrī prokurors Juris Juriss LTV raidījumam “De Facto” minēja, ka aptuveni puse no uzsākto lietu beigsies bez rezultāta, jo tajās visdrīzāk nebūs iespējams pierādīt noziedzīga nodarījuma faktu. Tas nozīmē, ka FID ir virzījis kriminālprocesa uzsākšanai lietas bez pietiekama pamatojuma. Diemžēl, pat apzinoties šo problēmu,

prokuratūrā joprojām neviens nav gatavs objektīvi vērtēt FID rīkojumu un ziņojumu tiesiskumu.

Prokuratūra ieņem pasīvu pozīciju, rosinot tiesiskuma kontroles nastu par FID rīkojumiem uzlikt izmeklēšanas tiesnešiem, kuri uzsāktajos kriminālprocesos spiesti akceptēt lēmumus par aresta uzlikšanu mantai, vadoties no FID sagatavotajām „ziņām par faktiem”. Šāda situācija rada apstākļus, kuros tiesu sistēmā noslodzes dēļ iestrēgst lietas, izmeklēšanas tiesnešiem tiek radīta nesamērīga noslodze, kas atsaucas uz darba kvalitāti.

Prokuratūrai kā institūcijai, kas atrodas starpposmā starp FID “tiesisko nihilismu” un tiesu sistēmu, būtu jāuzņemas lielāka loma jau pašā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu sākuma fāzē. Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats jāvērtē daudz kritiskāk, nekā tas tiek darīts šobrīd, un jāpanāk, ka uz tiesu tiek nosūtītas pilnībā izmeklētas lietas ar konkrētiem tiesas sēdē pārbaudāmiem pierādījumiem, nevis subjektīviem pieņēmumiem, kas balstīti publiskajā telpā atrodamā, selektīvi atlasītā informācijā.

Sistēma ir aplama jau pašos pamatos

Rodas sajūta, ka FID ziņojums ir kļuvis par nozīmīgāko dokumentu Latvijā, kas stāv pāri Satversmei, praktiski visām tiesību normām un likumiem, noliedzot tiesības uz aizstāvību. Tomēr FID ziņojumam nevajadzētu būt mandātam, kas nodrošina automātisku kriminālprocesa uzsākšanu, lai novestu to līdz vienkāršotai mantas konfiskācijai. Savukārt prokuratūrai nevajadzētu būt tikai kā priekštelpai, caur kuru iziet tukši konverti bez satura, kas pēcāk pārpilda tiesu un padara to par pasta nodaļu, kurā nonāk visi FID sūtījumi.

Kriminālprocesi tiek ierosināti bez jebkāda racionāla un pierādījumos balstīta seguma. Tālāk sākas ķēdes reakcija – uzraudzības atbildība tiek pārlikta uz citiem, lietas tikmēr krājas kaudzēs uz prokuroru un tiesnešu galdiem, neticami īsos termiņos mantas īpašniekiem tiek sniegta iluzora iespēja atbildēt uz jautājumiem, kas nemaz netiek uzdoti, un cīņa par savu godu, taisnību un mantu ieilgst gadiem. Aizskartajam mantas īpašniekam praktiski nav izredžu uz objektīvu kriminālprocesa izmeklēšanu un taisnīgu tiesu, jo nereti pat nav skaidrs, kas ir jāpierāda. Un ir vēl sliktāk – pat ja tiek savākti atbilstoši pierādījumi, tos nereti nepieņem vai “cenšas” nepieņemt.

2020. gada oktobra beigās FID organizētajās mācībās tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, prokuroriem un tiesnešiem Ilze Znotiņa pauda cerību, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā nokļūs strupceļā, ja tiesas procesā aicinās uz tiesu lielu skaitu lieciniekus vai nozīmēs apjomīgas ekspertīzes.

Turpat Znotiņa norādīja, ka tiesas procesam ir jābūt ātram, to pamatojot ar rūpēm par nelegālu līdzekļu izņemšanu no ekonomikas, piebilstot, ka „tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums, un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam”. Šāda retorika no dienesta vadītājas puses rada nopietnu apdraudējumu taisnīgai procesa norisei tiesā. Ar saviem paziņojumiem Znotiņa ir darījusi zināmu savu vēlmi, lai lietas tiesā tiktu iztiesātas ātri, tām netērējot daudz laika – formāli un neiedziļinoties faktiskajos apstākļos. Ja reiz procesa virzītājs, pamatojoties uz FID ziņojumu, ir pieņēmis lēmumu uzsākt procesu par noziedzīgu mantu, tad viss ir skaidrs, pārējais, tā teikt, ir tikai tehnikas jautājums. 11.maijā LV portālā publicētajā viedoklī FID vadītāja savā bezkaunībā ir gājusi vēl tālāk, paužot cerību no jaunās Ekonomisko lietu tiesas “sagaidīt vislabākos rezultātus” un, ka tiesneši ir jāiedrošina strādāt virzienā, “kurā kā valsts esam definējuši”, proti, pieminot NILL apkarošanas jomu, nevis tiesiskumu kā galveno kritēriju jebkuras tiesas darbībā.

Ātra lietu iztiesāšana uz procesuālo tiesību ignorēšanas rēķina nav pieļaujama. Nesenā vēsture ir pierādījusi, ka „efektīvi, ātri un pareizi” lietas var iztiesāt tieši „troikas”. Arī advokāti šādā procesā netraucēs, varbūt nemaz nebūs vajadzīgi.

Divus gadus tiesību jomas eksperti cenšas apelēt pie amatpersonu un ierēdņu veselā saprāta, kuri diemžēl izvēlas to nedzirdēt. Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, izskatot NILLTPFN grozījumus, jebkurš priekšlikums, kas ļautu uzlabot situāciju, ieviešot izmaiņas šajās procedūrās, no FID puses tiek agresīvi noraidīts, pamatojoties ar FID autonomijas un valsts drošības apdraudējumu. Tomēr FID nav privāta kompānija, tā ir valsts un sabiedrības interešu aizstāve, un valsts pienākums ir nodrošināt, ka tās paspārnē notiekošie procesi ir tiesiski un likums kalpo kā ietvars, lai lemtu taisnīgu tiesu, nevis apmierinātu atsevišķu ierēdņu ambīcijas.

Nav skaidrs, kurš patiesībā vada prokuratūru

Ir radies iespaids, ka ģenerālprokurora Stukāna viedoklis netiek respektēts un viņa vietā lēmumus patiesībā pieņem kāds cits.

Īpašu izbrīnu izraisa fakts, ka uz zvērinātu advokātu atklāto vēstuli, kas pagājušā gada decembrī tika adresēta Stukāna kungam un kurā bija norādīts uz būtiskām procedūru nepilnībām, uzdoti konkrēti jautājumi par iestādes vadītāja plānoto rīcību trūkumu novēršanai, atbildi sniedza prokurors Juris Juriss. Turklāt augstprātīgi izglītojot advokātus par dažādiem tiesiskajiem aspektiem un to, kā prokurora ieskatā advokātiem vajadzētu šos likumus lasīt.

Saņemtā prokurora atbilde, ko drīzāk varētu nosaukt par slavas dziesmu FID, ir virkne atsauču uz dažādiem NILLTPFN pantiem, kas it kā izskaidro un attaisno prokuratūras neizdarību. Tomēr tieši šajos pantos arī slēpjas galvenā problēma, jo valsts ir pieņēmusi, ka nepilnīgā procedūra un nekorektās normas, par kuru neadekvātu piemērošanu neviens neuzņemas atbildību, ir kā attaisnojošs iemesls nekompetencei. Nav šaubu, ka ir likuma burts, ir likuma spēks un likums ir kā spēles noteikumi, pēc kuriem vadīties. Tomēr, kā mēs varam spēlēt spēli, ko sauc demokrātija un tiesiskums, ja noteikumi ir sagatavoti negodīgi un ja uzvarēt var tikai viens, jau iepriekš izraudzīts, spēlētājs? Tad varbūt nav jēgas nemaz spēlēt – likvidējam tiesas, konfiscējam privātīpašumu un dzīvojam kā dzīvojam!

Saņemtajā atbildē vairākas normas no prokurora puses pat pēc likuma burta tika skaidrotas absurdi,

piemēram, ka 2019. gada 1. janvāra grozījumi Prokuratūras likumā nosaka, ka tā nav tiesīga vērtēt FID darbību. Prokuratūrai kā procesā iesaistītajai pusei pirms kriminālprocesu uzsākšanas ir jāvērtē FID rīkojumu pamatotība. Prokuratūras likums plaši pilnvaro iestādi veikt tiesiskuma uzraudzību valstī, tāpēc nav pieļaujama aizbildināšanās ar formālu kompetenču sadalījumu. Spēles laukums ir jāredz plašāk.

Atklātā vēstule ģenerālprokuroram Stukānam tika adresēta personīgi, jo viņa kompetence atbilstoši Prokuratūras likuma 23. pantam ir daudz plašāka un neaprobežojas vien ar ikgadēju ziņojumu Saeimai par iepriekšējā gadā paveikto un nākamajā gadā plānoto. Diemžēl ģenerālprokurors nav atbildējis uz viņam uzdotajiem jautājumiem un joprojām nav arī iesaistījies problēmas risināšanā. Bet, iespējams, viņam to kāds neļauj darīt.

Pārsteidz arī tas, ka publiskajā telpā diskusijās par noziedzīgi iegūtas mantas jautājumiem iesaistīties izvairās Tieslietu ministrija, kaut gan tai tika uzdots izvērtēt kārtību par sūdzībām, kas saistītas ar FID pieņemtajiem lēmumiem, un izstrādāt atbilstošus normatīvo aktu grozījumus, nepieļaujot cilvēktiesību aizskārumu.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: nra.lv