Lēnā vakcinācijas tempa dēļ Latvijai pašlaik ir grūti cerēt uz jaunām būtiskām ārvalstu investīcijām, jo investoru skatījumā Latvija tādējādi būs arī viena no pēdējām Eiropas valstīm, kurā atcels dažādos pandēmijas laikā ieviestos ierobežojumus, intervijā aģentūrai LETA atzina uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu konsultāciju kompānijas “Oaklins” partnere Latvijā un “Oaklins” globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe.
“Ja pandēmijas sākumā Baltijas valstis uz pārējās Eiropas fona izskatījās ļoti labi, tad tagad vakcinācijas kavēšanās dēļ mēs savukārt izskatāmies daudz sliktāk par citiem. Tā ir slikta zīme, jo tas nozīmē, ka mēs būsim vieni no pēdējiem, kuri izies ārā no ierobežojumiem. Arī investoru skatījumā šobrīd daudz labāk ir investēt Polijā nekā Latvijā.
Tādēļ tas, ka mēs nespējam tikt galā ar vakcinācijas programmu un esam nokavējuši visu, ko varējām nokavēt, mums ir liels mīnuss,”
sacīja Lieģe.
Vienlaikus viņa arī atzīmēja, ka investori, kuri Latvijā jau strādā, ar situāciju ir apraduši un turpinās strādāt, bet uz jaunu investīciju bumu šīs kavēšanās dēļ ir grūti cerēt.
Lieģe minēja, ka pašlaik nav redzama izteikta uzņēmēju vēlme izvietot ražotnes tuvāk noieta tirgiem Eiropā, par ko daudz tika runāts pandēmijas pirmā viļņa laikā, kad radās problēmas ar preču un izejvielu piegādēm no tālienes.
“Šobrīd nav gluži tā, ka būtu redzami investori, kuri nāktu un teiktu: “Mēs tagad gribam strādāt Latvijā, jo tā ir daudz tuvāk, tādēļ mēs te trīskāršosim darbības apjomu!”
Šobrīd mēs neko tādu neredzam,” atzina “Oaklins” pārstāve.
“Oaklins” pārskats liecina, ka Baltijas valstīs pērn noslēgti 148 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumi. Neskatoties uz pandēmijas radītājiem ierobežojumiem, kas gada vidū darījumu skaitu samazināja par 30%, rudenī un ziemā darījumu skaits pieauga, tāpēc gadā kopumā darījumu skaita samazinājums bija tikai 13%. Kopējā darījumu vērtība Baltijas valstīs pērn pārsniedza 1,4 miljardus eiro.
Latvijā lielākais darījums pērn bija valsts ieguldījums aviokompānijas “airBaltic” kapitālā. Tomēr Lieģe norādīja, ka šādu darījumu, kad akcionāriem vai investoriem pandēmijas dēļ ir nācies uzņēmumos ieguldīt papildu kapitālu, pērn nav bijis daudz.
“Faktiski nemaz tik daudz šādu “glābšanas” darījumu nav bijis. Bez “airBaltic”, kas bija skaidrs “glābšanas” darījums, Latvijā mēs šajā kategorijā varam vēl ielikt “Valmieras stikla šķiedru”, kurā ieguldīja fonds “Warwick Capital Partners”. Turklāt, manuprāt, šīs risināmās problēmas tik daudz nebija saistītas ar ražošanu, cik ar akcionāriem, un tās tika atrisinātas, fondam pārņemot uzņēmumu,” stāstīja Lieģe.
Tāpat Lieģe piebilda, ka viņa darbojas arī “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” izveidotā “Altum kapitāla fonda” komitejā.
“Šo fondu “Altum” izveidoja kopā ar pensiju fondiem, un tā mērķis ir palīdzēt pandēmijas seku pārvarēšanā. Man jāsaka, ka atrast uzņēmumus, kuros investēt šī fonda līdzekļus, nav nemaz tik viegli. Nav nemaz tik daudz lielu uzņēmumu, kuri nāktu un teiktu: mums vajag glābiņu! Ir dažas industrijas, kurās situācija ir ļoti slikta, – sabiedriskā ēdināšana, viesnīcas, arī ļoti tradicionāli mazumtirgotāji, kuri nepaspēja pārslēgties uz tirdzniecību internetā. Taču, kas attiecas uz pārējiem, tad es nebūt nevaru teikt, ka situācija būtu traģiska. Labi, ka šāds fonds ir, jo mēs vēl nezinām, kādas sekas ekonomikā būs otrajam pandēmijas vilnim, bet pašlaik, par laimi, mēs neredzam daudz gadījumu, kur šādi ieguldījumi būtu nepieciešami,” sacīja “Oaklins” partnere Latvijā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: TVnet
Laiks rit uz priekšu. Kopš 2020. gada 13. marta, kad Covid-19 sērga pārsteidza mūs nesagatavotus, mūsu dzīves mainījās līdz nepazīšanai. Pandēmijas ierobežojumi būtiski mainīja mūsu ikdienas dzīvi un paradumus. Šie ierobežojumi ir skāruši gan vecus, gan jaunus, gan bagātos, gan nabagos. Pašreiz ļaunais Covid-19 vīruss ir nolicis uz ceļiem visu pasauli. Krīze ir ne tikai Latvijas Republikā, bet gan visā pasaulē. Šajā sarežģītajā laikā Vakcinācijas birojs rūpējas par saprātīgu vakcinācijas loģistiku un vakcinācijas plānu izpildi. Paldies, Vakcinācijas biroja vadītājai Evai Juhņēvičai par viņas cēlo darbu! Bez Vakcinācijas biroja pūliņiem vakcinācijas process Latvijā noritētu krietni gausāk. Būsim pateicīgi Vakcinācijas birojam par… lasīt vēl »
Investīcijas iet gar degunu citu iemeslu dēļ, piem banku , izlūgto sankciju , korupciu un tā tālāk ……
Cirks
Savādi gan. Piemēram, Dānija pilnīgi oficiāli nu jau ne tikai uz laiku apturēja AstraZeneca potes saviem iedzīvotājiem, bet paziņoja, ka tieši šā ražotāja poti neizmantos vispār nemaz. Šajā paziņojumā arī teikts, ka valsts apzinās, ka tās potēšanās grafiks atpaliks vismaz par 3 mēnešiem, bet nez kāpēc neviens nelec uz ecēšām un nekliedz, ka nu nebūs investīciju.
Bez maz vai jāsaka tā, lai cik tas skumji nebūtu, latvietim nekad nav labi. Trūkst vakcīnu, vakcīnas ir, bet nevar izvēlēties un tā tālāk, iemeslu vienmēr atradīs, lai kādu piekārtu pie zvana par vainīgo un pie reizes paspodrinātu savas spalvas.
Jūs nopietni? Kur jūs investēsiet? Krematorijās vai nesen mirušo skaistumkopšanā? Tā vietā, lai ārstētu slimos, tagad visiem veseliem cilvēkiem liek potēties ar kaut kādu izmēģinājuma vakcīnu, kurai nav veikts pilns izmēģinājumu un pārbaužu cikls, kurai ir dota atļauja vien izņēmuma kārtā.
Pašsaprotami- bet kurai ministrijai- tas ir politiskajai partijai,lai paliktu pie siles un savervētu vēlētājus pašvaldībās, to visu vajag? Kādas investīcijas, ja taš nevar politkontrolēt ar padomēm?