Noraida Gobzema priekšlikumus pandēmijas laikā atvieglot jaunu partiju dibināšanu

Mārtiņa Bondara vadītā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien noraidīja deputāta Alda Gobzema priekšlikumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas atvieglotu jaunu partiju dibināšanu pandēmijas apstākļos.

Tieslietu ministrijas piedāvātais un pirmajā lasījumā atbalstītais regulējums paredz, ka politiskās partijas dibinātājam ir pienākums desmit dienu laikā pēc dibinātāju sapulces norises dienas pie jebkura zvērināta notāra apliecināt parakstu par piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu.

Savukārt Gobzems piedāvāja paredzēt, ka dibinātājam ir pienākums desmit dienu laikā pēc dibinātāju sapulces norises dienas parakstīt piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu ar drošu elektronisko parakstu vai pie jebkura zvērināta notāra apliecināt parakstu par piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu.

Gobzems uzsvēra, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos, kuru dēļ ieviesti arī pārvietošanās ierobežojumi, ir būtiski ierobežotas pilsoņu iespējas dibināt politiskās partijas. Viņš arī akcentēja, ka prasība par notariāli apstiprinātu parakstu ir novecojusi, jo minētās darbības mērķis ir tikai identificēt personu, ko patlaban ļauj izdarīt arī e-paraksts.

Gobzems arī rosināja likumā paredzēt, ka, ja pulcēšanās ierobežojumu dēļ nav iespējams klātienē sasaukt politiskās partijas dibināšanas sapulci ar vismaz 200 dibinātāju piedalīšanos, to varētu sasaukt un noturēt klātienē tik politiskās partijas dibinātāji, cik pulcēšanās ierobežojumu dēļ ir noteikts maksimālais pieļaujamais cilvēku skaits, kuri var pulcēties vienuviet. Tāpat piedāvāts noteikt, ka, ja starp politiskās partijas dibinātājiem ir iespējams ievērot divu metru distanci, politisko partiju var dibināt Politisko partiju likumā noteiktajā kārtībā.

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Iveta Brīnuma pauda, ka notāra apstiprinātam parakstam ir oficiāls spēks, savukārt e-parakstu var atsaukt vai ķēdītē pārsūtīt vēstuli tās elektroniskai parakstīšanai. Viņa arī skaidroja, ka šāds mehānisms ļauj izvairīties no strīdiem, kuros personas uzsver, ka nav bijušas starp dibinātājiem. TM pārstāve arī pauda, ka notārs pārliecinās par personas rīcībspēju.

Politiķis Vjačeslavs Dombrovskis atgādināja, ka saskaņā ar Satversmi ikvienam ir tiesības apvienoties organizācijās. “Savukārt tagad pret partijas dibināšanu ir visai dīvaina prasība. Vēsturiski kaut kā tas bija ielobēts, ka nepieciešams notariāls apstiprinājums. Notāra pakalpojumu izmantošana ir mākslīgi radīts apgrūtinājums,” pauda politiķis.

“Kā tad cilvēks to nedara savā gaišajā prātā, ja izvēlas piedalīties partijā? Šajos apstākļos cilvēkam vajag ne tikai maksāt notāram, bet arī fiziski jādodas pie notāra, kas ir vēl viens papildus radīts mākslīgs apgrūtinājums. Tas, ko saka TM, ir antikonstitucionāli,” pauda politiķis.

Gobzems akcentēja, ka esošais regulējums neļauj partijas dibināšanā piedalīties arī “tūkstošiem Latvijas pilsoņu” ārzemēs, kas vēlētos piedalīties minētajā procesā, jo viņi nevar klātienē desmit dienu laikā aiziet pie notāra, jo pēc ierašanās Latvijā minētais dienu skaits jāpavada pašizolācijā. “Tas ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums!” uzsvēra politiķis.

Brīnuma gan akcentēja, ka runāt par to, ka ārzemnieki nevarēs piedalīties, neesot korekti, jo jau tagad likums nosaka, ka partijas dibināšanas sapulcei jānotiek klātienē un personai tajā jāierodas un jāapliecina sava identitāte.

“Ierobežojums izraisīs tiesvedības pret valsti, jo tūkstoši valstspiederīgo nevar piedalīties politiskajā procesā. Ja valsts vara, TM patlaban cilvēkus ne tikai aicina, bet arī pieņem lēmumus saistībā ar epidemioloģiskajiem riskiem, tad pieņemt grozījumu, kas liek simtiem cilvēku apmeklēt notārus… Vai paši saprotat, kas tas ir par vājprātu? Es varu garantēt 1500 procentīgi, ka, pieņemot šādus grozījumus, jūs dabūsiet tiesvedību pret Latvijas valsti par morālo kaitējumu,” brīdināja Gobzems.

Viņš arī piebilda, ka Saeima katru ceturtdienu pieņem likumus, izmantojot e-parakstus, taču neviena deputāta rīcībspēja, ko TM vēloties pārbaudīt partijas dibinātāju vidū, netiek vērtēta.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Gatis Melnūdris stāstīja, ka iepriekš Drošības policija vērsās TM ar “diezgan lielu pastāvošu problēmu”. “Valstij diezgan nedraudzīgas personas dibināja partijas, tās nevarēja dabūt nepieciešamo pilsoņu skaitu. Izveidojās situācija, ka partijas tika nodibinātas, neesot 200 personām, pēc tam staigāja pa mikrorajonu cilvēki un savāca parakstus, tādējādi noformējot nepieciešamo skaitu. Un bija personas, kas nemaz nezināja, ka ir iekļautas partijas dibinātāju rindās,” stāstīja Melnūdris. Viņš pauda, ka Partiju likumā kā vienīgo iespējamo risinājumu toreiz, lai konstatētu, ka persona apzinās, ka iesaistās partijas dibināšanā, noteica notāra klātbūtni, tādējādi nodrošinot, ka partijas biedri nav “mirušās dvēseles”, kas dibina partiju.

Atkārtoti solot ne tikai tiesvedības, bet arī uzvaru tajās, Gobzems uzsvēra, ka pats partiju plāno dibināt 8.janvārī, atzīstot, ka viņa iesniegtie priekšlikumi faktiski saistīti ar paša vēlmi dibināt jaunu politisko organizāciju. Viņaprāt, mēģinājumi piedāvāto kārtību noraidīt, tikai vairojot viņa popularitāti.

Minētos Gobzema priekšlikumus komisijas vairākums noraidīja.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: nra.lv