Latvijā pagājušajā gadā turpinājusies tendence samazināties kopējam noziegumu skaitam, tomēr pieaudzis seksuāla rakstura noziegumu un krāpšanu skaits, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija.
Lai gan sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu kopskaits pērn krities, tomēr pieaudzis izvarošanu skaits, proti, pērn reģistrētas 46 izvarošanas, kas ir par 22 noziegumiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Tāpat pērn reģistrēti 37 noziegumi par nepilngadīgā pamudināšanu, iesaistīšanu, piespiešanu piedalīties vai izmantošanu pornogrāfiskā priekšnesumā vai pornogrāfijas izgatavošanā, un tas ir par deviņiem noziegumiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Pērn pieaudzis pavešanu netiklībā skaits, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja tas izdarīts ar mazgadīgo. Pērn reģistrēti 37 šādi noziegumi, kas ir par 11 vairāk nekā 2018.gadā.
Par krāpšanu personu grupā pērn reģistrēti 133 noziegumi, kas par 91 vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn reģistrētas 165 krāpšanas lielā apmērā, kas ir par 37 krāpšanām vairāk nekā gadu iepriekš.
Mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu jomā pērn pieaudzis noziegumu skaits par šaujamieroču aprites noteikumu pārkāpšanu, alkoholisko dzērienu realizāciju, kā arī datu iegūšana vai izplatīšana, kas dod iespēju izmantot finanšu instrumentu vai maksāšanas līdzekli.
Pērn būtiski pieaudzis gadījumu skaits, kad personas sauktas pie atbildības par izvairīšanos no alimentu maksāšanas.
VP informācija liecina, ka pagājušajā gadā nedaudz palielinājies noziegumos cietušo bērnu skaits. Pērn noziegumos cietuši 546 bērni, kas ir par 21 vairāk nekā gadu iepriekš. Noziegumos pret tikumību un dzimumneaizskaramību cietuši 197 bērni, kas ir par 32 mazāk nekā 2018.gadā.
No cietsirdības un vardarbības pērn cietuši 105 nepilngadīgie, kas ir par 13 vairāk nekā gadu iepriekš. Neliels samazinājums pērn fiksēts to bērnu vidū, kas cietuši no mantiskiem noziegumiem un nodarījumiem pret dzīvību un veselību, proti, pērn šajos noziegumos cietuši 71 un 67 nepilngadīgie.
Policija apkopotā informācija liecina, ka bērni no noziegumiem visbiežāk cieš mājās un pilsētvidē, bet vismazāk – skolās.
Pērn valstī reģistrēti 39 906 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 7,8% mazāk nekā 2018. gadā. Noziegumu skaits samazinājās arī 2017. un 2016. gadā.
Kopumā pērn VP par aizdomās turētajām atzinusi 11 159 personas, kas ir par 639 personām mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn aizturētas 339 noziedzīgas grupas. Šīs grupas pamatā iesaistījušās narkotiku biznesā, akcīzes preču nelikumīgā apritē, zādzībās, krāpšanās, laupīšanās un naudas atmazgāšanā.
Pērn aizturētas arī sešas starptautiskas mobilas noziedzīgas grupas, kas pamatā nodarbojās ar auto zādzībām un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Pagājušajā gadā, apkarojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, policija panākusi 315,2 miljonu eiro arestēšanu.
Ķuzis žurnālistiem klāstīja, ka saskaņā ar globālām tendencēm arī Latvijā veidojas jauni nozieguma veidi un daudzi noziedzīgi nodarījumi tiek veikti virtuālajā vidē.
“Patīkami, ka fiziskajā vidē noziegumu skaits mazinās, taču policijai ir jābūt modrai, kur noziedzība palielinās,” piebilda Ķuzis.
To, ka noziegumi arvien biežāk tiek izdarīti kibervidē, apliecina nodarījumi, kas saistīti ar tikumību un dzimumneaizskaramību pret bērniem. “Pedofili šodien pa ielām neskraida, bet veido bērniem līdzīgus profilus internetā un tur meklē savus upurus,” norādīja Ķuzis.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!