Stāsts par jauno koronavīrusu 2019 – nCoV un tā radītajām aktivitātēm pasaulē

Pēteris Apinis, ārsts

Pērnā gada 31. decembrī, proti, gada pēdējā dienā Ķīna oficiāli ziņoja Pasaules Veselības organizācijai par jauna koronarovīrusa izraisītiem pneimonijas gadījumiem vienā no lielākajām Ķīnas pilsētām Uhaņā (Wuhan – 11 miljoni iedzīvotāju, kopā ar aglomerāciju– 24 miljoni iedzīvotāju), Hubei provincē. Šis vīruss tika nosaukts par 2019. gada jauno koronavīrusu (to latviski varētu tulkot arī par kroņa vai vainaga vīrusu –  2019 – nCoV). Ķīna 7. janvārī izdalīja jauno koronavīrusu, bet vēl pēc trim dienām starptautiskajai sabiedrībai nodeva vīrusu genoma datus. Līdz šim nav noskaidrots konkrēts infekcijas avots. Globālajā literatūrā atrodams viedoklis, ka zoonoze cilvēkam atnākusi no čūskām – parastās Ķīnas bungaras (Bungarus multicinctus) vai Ķīnas kobras (Naja atra), ko ķīnieši labprāt ēd tirgū un nacionālos restorānos kā delikateses viegli termiski apstrādātas.

Ir pierādīta transmisija starp cilvēkiem, tātad – cilvēks var nodot vīrusu viens otram, lielākoties gaisa pilienu ceļā – kārtīgi uzklepojot.

Šis koronavīruss uzreiz kļuva par gada notikumu, aizēnojot karus, zemestrīces, Trampa izteicienus un Putina jauno konstitūciju. Vīruss kļuva par pasaules galveno tēmu, līdz ar to – par vīrusu raksta un izsakās visi. Šķiet, ka rakstot un lasot par vīrusu, cilvēki izbauda zināmu prieku – vīruss ir tālu, taču bīstams. 

Neesmu infekcionists un epidemiologs, un manā rakstā atradīsiet lietas, kas ir netīkamas lasītājam – tam, kas alkst lasīt sensāciju un no satraukuma iegūt patīkamas trīsas vēdera lejas daļā. Visiem rakstiem par jauno koronarovīrusu piemīt īpašība – tie noveco nevis pa dienām, bet pa stundām, jo strauji pieaug gan saslimušo, gan mirušo skaits, pie kam saslimšanas gadījumi tiek atrasti arvien jaunās pasaules vietās, pie kam arvien tuvāk Latvijai, un neziņas pārdzīvojums pieaug. 

Tātad 2020. gada 31. janvārī Eiropas slimību kontroles un prevencijas centrs (plkst. 11.00 pēc Latvijas laika) ziņoja, ka ir konstatēti 9 834 laboratoriski apstiprināti jaunā koronavīrusa (2019 – nCoV) infekciju gadījumi, ieskaitot 17 veselības aprūpes darbiniekus, un šie gadījumi kopā izraisījuši 213 nāves gadījumu. Šie saslimšanas gadījumi reģistrēti galvenokārt Āzijā: Ķīnā – 9 723, Taizemē – 14, Japānā – 14, Singapūrā – 13, Taivānā – 9, Malaizijā – 8, Dienvidkorejā – 7, Apvienotos Arābu Emirātos – 4, Vjetnamā – 5 Kambodžā – 1, Nepālā – 1, Filipīnās –, Indijā – 1, Šrilankā – 1.  Eiropā saslimšanas gadījumi reģistrēti Francijā – 6, Vācijā – 5, Itālijā – 2, Somijā – 1, bet citos kontinentos – Austrālijā – 9. Amerikas Savienotajās valstīs – 6 un Kanādā – 3. Vjetnama identificējusi pirmo cilvēka – cilvēka pārnesi ārpus Ķīnas.

Koronavīrusi – SARS, MERS un jaunais koronavīruss 2019 (2019 – nCoV) 

Šobrīd zināmi vairāk nekā 200 koronavīrusu, no kuriem daļa ir cilvēkam patogēna un mēdz izraisīt elpceļu slimības, sākot no iesnām, beidzot ar pneimoniju. Dažkārt dzīvnieku koronavīrusi transmitē uz cilvēku, un izraisa smagāku vai vieglāku slimību. Smagākie gadījumi bijuši SARS (severe acute respiratory syndrome) un MERS (Middle East respiratory syndrome). Ar SARS 2002. – 2003. gadā saslima 8094 un nomira 774 cilvēku. MERS infekcija izplatījās 2012. – 2013. gadā. SARS vieglāk tika nodots no cilvēka cilvēkam, bet MERS bija bīstamāks saslimšanas gadījumā. Jaunais koronavīruss (2019 – nCoV) ierosina SARS līdzīgu sindromu, bet ar vieglāku klīnisko gaitu. Visbiežāk jaunais koronavīruss izpaužas kā drudzis (temperatūra virs 38 grādiem), klepus, aizdusa, elpas trūkums, pneimonijas aina skatāma rentgenuzņēmumā vai datortomogrāfijas izmeklējum., 

Ar jauno 2019. gada koronavīrusu (2019 – nCoV) slimo vairāk, bet slimības gaita nav tik bīstama un nāves gadījumu skaits proporcionāli ir mazāks. 28. janvārī bija vairāk nekā 4500 apstiprinātu gadījumu, turklāt 98% Ķīnā, pie kam vairāk nekā 100 nāves gadījumu. Piebildīšu, ka mirušie galvenokārt ir Uhaņas jūras velšu tirgus darbinieki un apmeklētāji, vecāka gadagājuma vīrieši, kaislīgi smēķētāji.

Apzinātais slimnieku skaits pieaug eksponenciāli, iespējams, tādēļ, ka pieaug saslimšanas gadījumu skaits, bet drīzāk tādēļ, ka plašāka kļūst diagnostika un pieaug zināšanas un izpratne par vīrusa izpausmēm. 

Jaunajam koronavīrusam (2019 – nCoV) ir inkubācijas periods ir no 2 līdz 14 dienām ar iespējamu asimptomātisku transmisiju. Tas nozīmē ne tikai to, ka pirmās 2 līdz 14 dienas slimniekam var nebūt simptomu, bet arī to, ka pēc tam var nebūt simptomu, vai simptomi ir tik vāji, ka nav lāga pamanāmi – piemēram, nelielas iesnas, apsārtums rīkles rajonā, aizsmakusi balss. Taču šāds pacients var vīrusu nodot tālāk. Ir konstatēti gadījumi, kad slimība nodota pēc kārtas četriem pacientiem, bet ķēdē vairākiem nav bijuši redzami slimības simptomi. 

Tātad mums jāpieņem, ka patiesā saslimstība gan visā Ķīnā, bet īpaši 11 miljonus lielajā Uhaņas pilsētā ir daudzkārt lielāka. 

Jaunais koronavīruss, sanitārais kordons Ķīnas Hubei provincē un ķīniešu lielākie svētki – Jaunais gads pēc mēness kalendāra

Ķīna Hubei provincē radīja kordonus – apsargātas teritorijas, kuras nevienam neļauj atstāt. Tas radīja globālas diskusijas par šī sanitārā kordona īstenošanu un efektivitāti. Interesanti, ka Ķīna ir stingri ierobežojusi pārvietošanos pāri Hubei provinces robežām 16 pilsētās, un šie pārvietošanās noteikumi ietekmē vairāk nekā 50 miljonus cilvēku. Vīrusa uzliesmojums notika janvāra beigās, kad ķīnieši atzīmēja Jauno gadu pēc mēness kalendāra, un aptuveni 200 miljoni Ķīnas iedzīvotāju bija plānojuši doties svinēt svētkus citā provincē – pie draugiem, radiem, dzimtajā pusē utt.. Jaunais gads pēc mēness kalendāra ir lielākais ikgadējais masu ceļojumu pasākums visā pasaulē, skaita ziņā ievērojami pārsniedzot svētceļnieku plūsmu uz Meku. Un šajā cilvēku masveida ceļojumu laikā Ķīnas varas iestādes ievērojami sašaurināja iespējas pārvietoties ar lidmašīnām, vilcieniem un starppilsētu autobusiem, kas lika ķīniešiem pārsēsties savās mašīnās un radīt fantastiskus sastrēgumus. 

Neatkarīgi no ierobežojumiem, vismaz 5 miljoni cilvēku pamanījās aizbraukt no Hubei provinces svinēt ķīniešu jauno gadu uz citām Ķīnas provincēm, un pilnīgi noteikti šo 5 miljonu vidū bija arī cilvēki, kas inficēti ar jauno koronavīrusu. 

Izrādās, ka arī ārvalstu tūristu pieplūdums Ķīnā vislielākais ir tieši janvāra beigās – gan eiropieši, gan amerikāņi mīl apmeklēt svinības un baudīt Ķīnas bagātīgās svētku tradīcijas. Šogad Ķīna ar likumu aizliedza ārvalstu tūristu grupu ieceļošanu lielā daļā Ķīnas, un tūkstošiem tūristu palika Eiropas un Amerikas lidostās, neielaisti lidmašīnās ceļojumam uz Ķīnu. 

Bet atgriezīsimies pie sanitārā kordona, kas ierobežo Hubei provinces iedzīvotājus. 

Pasaules pieredze ar kordoniem nav viendabīga. Kad Rietumāfrikā 2013. – 2016. gadā izplatījās Ebolas vīruss, Libērijas valdība izveidoja sanitāro kordonu 120 000 iedzīvotāju valsts rietumdaļā Monrovijā un izprovocēja nemierus un vardarbību. 

Būtiski, ka sanitārie kordoni ne tikai palīdz samazināt slimības izplatīšanos, bet arī apgrūtina slimnieku aprūpi, apgādi ar iekārtām un zālēm kordona iekšpusē. 

Šādu kordonu izveidošana, kā likums, pārblīvē tā iekšienes slimnīcas un klīnikas, ierobežo sanitāro transportu un aizkavē ārstēšanu primārajā aprūpē.

Kordonu ieviešana parasti mēdz pārkāpt cilvēktiesības, arī tiesības uz cieņu, privātumu un pārvietošanās brīvību. Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos ir aicināts nevajadzīgi neiejaukties starptautiskā ceļošanā un tirdzniecībā, kā arī uzturēta prasība ievērot ceļotāju cilvēktiesības. Dažādi pārspīlēti ierobežojumi globālās situācijās parasti ir vietējo varas iestāžu pārspīlētas rosības izraisīti. Neapšaubāmi izcils piemērs ir 6000 pasažieru liela kruīza kuģa atstāšana jūrā, jo kādam no pasažieriem (Honkongas iedzīvotājam) sācies klepus un paaugstinājusies temperatūra.

Starptautiska mēroga ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā

Ķīnas Finanšu ministrija ir izdalījusi 1 miljardu dolāru, lai finansētu jaunu slimnīcu ātru būvniecību Uhaņā, kā arī lai ārstētu slimniekus.  

Pasaule ir visai atšķirīgi reaģējusi uz jauno koronavīrusu. 

Honkonga pirmā izsludināja visaugstākā līmeņa ārkārtas situāciju, ierobežoja sabiedriskos pasākumus un aizliedza iebraukt ceļotājiem no Hubei provinces. Honkonga slēgusi skolas un augstskolas vismaz līdz februāra vidum.

Ziemeļkoreja aizliegusi iebraukšanu visiem Ķīnas ceļotājiem, bet Kirgizstāna ir slēgusi savu robežu ar Ķīnu. 

Austrālija, Taizeme, Dienvidkoreja, Japāna, Indija, Itālija, Singapūra, Malaizija un Nigērija ir uzsākušas temperatūras pārbaudi, simptomu skrīningu un/vai anketēšanu visiem ceļotājiem vai tūristiem no Ķīnas. Te nu jāsaka – šie pasākumi gandrīz nemaz neiedarbojas uz vīrusa nēsātāju prodromālajā periodā, proti, pirmajās 14 dienās pēc inficēšanās.

ASV 20 lielākajās lidostās uzsākuši pastiprinātu, neinvazīvu Uhaņas ceļotāju pārbaudi. ASV Valsts departaments tagad iesaka cilvēkiem „pārdomāt ceļošanu” uz visu kontinentālo Ķīnu. Beigu beigās ASV federālā valdība izdalīja 145 miljonus dolāru cīņai ar jauno koronavīrusu, bet pavalstis sekoja valsts piemēram. 

Jau kopš janvāra sākuma aktīvi un precīzi darbojas Pasaules Veselības organizācija (PVO) un katru dienu var uzzināt jaunāko informāciju no PVO ziņām.    

Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektoram ir pilnvaras pasludināt starptautiska mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā par ārkārtas notikumu, kas rada risku citu valstu veselībai. Tas dod iespēju samazināt slimības starptautisku izplatību, kā arī reaģēt starptautiski koordinēti. 30. janvārī PVO ģenerāldirektors Tedros Gebreisus (Dr. Tedros Adhanom Ghebreyesus) to arī paveica un ārkārtas komitejas sanāksmē paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir pasaules mēroga ārkārtas situācija veselības jomā. Šāda ārkārtas situācija līdz šim deklarēta piecas reizes – sakarā ar „putnu gripu” H1N1 2009. gadā, polio 2014. gadā, Ebolas vīrusu Rietumāfrikā 2014. gadā, Zikas vīrusu 2016. gadā un Ebolas vīrusu Kongo Demokrātiskajā Republikā 2019. gadā. Pasaules mēroga ārkārtas situācijas pasludināšana veselības jomā ir spēcīgs signāls starptautiskajai sabiedrībai, lai tā varētu sākt intensīvi risināt sabiedrības veselības jautājumus, stimulētu politisko darbību un mobilizētu finansējumu. Ģenerāldirektors un PVO ir snieguši arī virkni ietekmīgus, taču nesaistošus ieteikumus. 

Ko PVO gaida no starptautiskās sabiedrības? No zinātniekiem – lai tie pilnībā raksturo jauno koronavīrusu (un jādomā, tas tiks izdarīts tuvāko divu nedēļu laikā), no epidemiologiem –  lai tie veic intensīvu kontaktu izmeklēšanu, no pētniekiem – lai tie strauji izstrādā medicīniskos pretlīdzekļus, bet globālajiem ražotājiem un tirgotājiem jāspēj apmierināt cilvēku vajadzības pēc pārtikas, ūdens, medikamentiem un medicīnas ierīcēm.  

Kā saslimt ar jauno koronavīrusu?

Šobrīd, šķiet, ka efektīvākais veids, kā kādam interesentam saslimt ar koronavīrusu, būtu aizbraukt uz Ķīnu, Uhaņas pilsētu, apmeklēt Wuhan South China Seafood City (sauktu arī par Hua Nan Seafood Market), kur pieejamas ne tikai jūras veltes, bet arī dažādi dzīvnieku izcelsmes produkti. Tur vajadzētu pusdienās izvēlēties vietējo delikatesi – termiski vāji apstrādātu, tikko turpat uz vietas nogalinātu kobru. Tomēr cilvēks, kam pietiek uzņēmības braukt uz Uhaņu epidēmijas laikā un ēst kobru, ar lielāko varbūtību ir relatīvi vesels, un dabūs bronhītu vai pneimoniju, bet diez vai nomirs – lielākā daļa no jaunā koronavīrusa upuriem ir bijuši vecāka gadagājuma vīrieši ar nopietnām hroniskām slimībām un īpaši lielu dienā izsmēķētu cigarešu skaitu.

Iespēja saslimt ar koronavīrusu Latvijā vismaz šobrīd man šķiet neiespējama, visā pārējā pasaulē, izņemot Ķīnu – minimāla.

Kas notiks, ja Latvijā tiks atvests un izplatīsies jaunais koronavīruss? 

Nav nekāda pamata panikai. Nenotiks nekas īpašs. Čakli strādās epidemiologi, infektologi un pulmonologi. Ar lielāko varbūtību slimnieks tiks izolēts, bet mediķi ap viņu staigās tērpušies priekšautos, cimdos, brillēs un respiratoros – NIOSH– sertificētos N95, EU FFP2 vai līdzīgos (parastās maskas diez ko nelīdz). Tiesa, globālajā piedāvājumā tieši respiratoru un vīrusa masku sākt pietrūkt. Pasaules Ārstu biedrība šodien aicinājusi pasaules valdības atbalstīt Āzijas valstis ar šiem aizsarglīdzekļiem un veidot dažādas piegādes ķēdes. Tātad – ja pie mums atnāks koronavīruss, masku un respiratoru nepietiks.

Es ceru, ka Latvijas iedzīvotāji paklausīgi ievēros dažas pamattēzes higiēnai un ar ziepēm mazgās rokas (biežāk lietos šņabi roku, nevis kuņģa dezinfekcijai), nebāzīs nemazgātas rokas ne sev, ne bērniem pie mutes un acīm. šķaudīs kabatlakatā un salvetē, nevis tramvajā, bet ja nu nebūs salvetes līdzi, šķaudīs sev elkonī, nevis plaukstā. Tie, kas saslimuši ar augšējo vai dziļo elpceļu slimību, zvanīs ārstam.

Lielākā daļa koronavīrusa infekciju pārslimos, neuzzinājuši, ka pārslimo tieši šī vīrusa infekciju. Nomirs smēķētāji. 

Pieredze liecina, ka koronavīruss ir nāvējošs vecākiem vīriešiem – vecākiem par 55 gadiem, kas ir smēķētāji, un kam jau no smēķēšanas ir hroniska obstruktīva plaušu slimība. Šajā gadījumā vīruss ir tikai nāves paātrinātājs, bet ne iemesls. Vainīgais pie šā pacienta nāves ir tabakas ražotājs un izplatītājs, bet Latvijā – arī finanšu ministrs Jānis Reirs, kas ir kategorisks visu smēķēšanas ierobežojumu ienaidnieks, kā arī visējādi jaukā Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča, kas būdama kaislīga smēķētāja un Saeimas Sociālo un Darblietu komisijas priekšsēdētāja, gadiem ilgi cīnījās pret jebkādām aktivitātēm tabakas ierobežošanā. 

Godātie smēķētāji – jaunais koronavīruss ir jums nāvējošs!

Ir pienācis laiks atmest smēķēšanu. Atmešana attiecas arī uz jaunajām nikotīnu saturošām un nesaturošām ierīcēm, no kurām ar smalku sejas izteiksmi dūmus pūš jaunietes un jaunieši, kas šo smēķēšanu nepareizi uzskata par veipošanu.

Tieši pseidoveipošana jaunajam vīrusam rada plašu ceļu uz plaušām, bet pacientam – uz mūža mājām.

Secinājumi. Ko pasaule var iemācīties no jaunā koronavīrusa epidēmijas?

Ķīnai šobrīd ir milzīgi resursi un tehniskā kompetence, no Ķīnas ražotnēm Uhaņas pilsētai var piegādāt miljons mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtu mēneša laikā. Ķīna ir lielākais globālais gatavo zāļu formu ražotājs pasaulē. 

Lai gan Ķīnai ir ievērojami resursi un tehniskā kompetence, jaunā koronavīrusa (2019 –nCoV) ierobežošanai ir vajadzīga saskaņota starptautiska rīcība. 

Jaunais koronavīruss ļauj cilvēcei Pasaules Veselības organizācijas vadībā pārdomāt rīcības stratēģiju un taktiku, radīt globālu rīcības plānu jauniem uzliesmojumiem, īpaši to uzraudzībai, kontaktu izmeklēšanai, pārbaudēm un ārstēšanai. Būtiski, lai epidēmijas apkarošana veicinātu sabiedrības uzticību un sadarbību, nevis mazinātu to. Būtiski būtu apmainīties ar zinātnisko informāciju, bet šobrīd jaunākā informācija elektroniskajos medicīnas žurnālos pieejama, ja tā rakstīta hieroglifos. Nāksies saprast un pieņemt, ka liela daļa globālo medicīnas zinību attīstās Āzijas kontinentā. 

Būtiski ir mudināt akadēmiskās aprindas, zinātniekus un farmācijas nozari strauji izstrādāt vakcīnas un jaunus pretvīrusu medikamentus. Vēl ir pāragri prognozēt, cik plaši un patogēniski 2019 – nCov kļūs, vai to – cik agresīvāks būs nākamais vīruss, kas cilvēkam pārnāks no kāda dzīvnieka. Arī attiecībā uz 2019 – nCov labāk rīkoties izlēmīgi tagad, nevis gaidīt, lai redzētu, kā uzliesmojums izzūd globāli. 

Šis globālais veselības apdraudējums māca, ka daudz labāk ir ieguldīt gatavībā novērst, ātri identificēt un ierobežot slimības uzliesmojumus to izcelsmes vietā. Reakcija pēc tam, kad infekcija ir plaši izplatījusies (iespējams, pārmērīgi reaģējot ar ceļošanas aizliegumiem un karantīnām), izmaksā dzīvības, saimnieciskos resursus un miljoniem cilvēku labklājību (īpaši to, kuri pašlaik atrodas slimības skartajā zonā).

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!