Latvijas iedzīvotāju optimisms par savu un valsts stāvokli ievērojami sarucis

Gada nogalē 19% Latvijas iedzīvotāju 2019.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, 16% uzskatīja, ka tas ir bijis sliktāks, bet 60% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais, liecina pētījumu centra SKDS decembrī veiktās aptaujas dati.

Kā informē SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, šie vērtējumi ir sliktāki nekā 2018. gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 10 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju – 29% iedzīvotāju 2018.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet tikai 10% to vērtēja kā sliktāku, kas bija mazāk nekā šī gada nogalē iegūtie 19% negatīvo vērtējumu.

Kaktiņš uzsvēra, ka kopumā 2018.gada gada nogalē tika iegūti pēdējā desmitgadē pozitīvākie aizvadītā gada vērtējumi. Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% – kā sliktāku.

Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003. gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003.gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% uzskatīja, ka tas bijis sliktāks. Tāpat ļoti pozitīvu vērtējumu valsts attīstība saņēma 2006.gadā, kad 34% uzskatīja, ka tas ir bijis labāks, bet 17% – ka sliktāks par iepriekšējo gadu.

Arī iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds Latvijai varētu būt 2020. gads, liecina par jūtamu optimisma sarukumu, salīdzinot ar atbildēm, kādas par tuvāko nākotni tika sniegtas pagājušā gada nogalē, liecina pētījuma dati.

Domājot par jauno gadu, iedzīvotāji ir ne tik optimistiski kā 2018.gada nogalē. Pētījumā 39% respondentu paredz, ka viņiem personīgi, bet 25% – ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu. Prognozējot, vai Latvijai 2020.gads būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads, tikai 14% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 49% domā, ka tas būs tāds pats kā 2019.gads.

Salīdzinoši pagājušā gada nogalē 30% iedzīvotāju prognozēja, ka 2019.gads Latvijai būs labāks, 8% domāja, ka sliktāks, bet 48% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais 2017.gads.

Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes savai valstij Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 11% iedzīvotāju prognozēja, ka jaunais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 52% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bijusi arī 2009.gada nogale, kad 12% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 43% paredzēja, ka tas būs sliktāks.

Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji nākotnē ir raudzījušies pagājušās desmitgades pirmajā pusē, kad 2002.gada un 2004.gada nogalēs attiecīgi 42% un 43% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet tikai 11% un 13% – ka sliktāks.

Pētījumā secināts, ka līdzīgi kā citos kopš 1999.gada veiktajos mērījumos, prognozējot savu personīgo nākotni, iedzīvotāji ir krietni optimistiskāki nekā domājot par valsti. Iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi būs 2020.gads, liecina, ka 39% paredz, ka nākamais gads būs labāks, tikai 7% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 36% domā, ka tas būs tāds pats kā 2019.gads.

Kaktiņš atgādināja, ka tas ir mazāks optimisms nekā pagājušā gada nogalē, kad 42% prognozēja, ka nākamais gads viņiem personiski būs labāks, 4% domāja – ka sliktāks, bet 36% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā 2018.gads.

“Apskatot aptauju datus retrospektīvā, ir vērojams, ka līdzīgi kā jautājuma par Latvijas nākotni arī jautājumā par personīgo nākotni optimisms sarūk jau otro gadu pēc kārtas,” pauda pētījuma centra vadītājs.

Vēsturiski vispesimistiskākās personīgas nākotnes prognozes Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 18% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet 36% prognozēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009.gada nogale, kad 22% iedzīvotāju prognozēja, ka viņiem personīgi nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet 31% paredzēja, ka tas būs sliktāks.

Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji savā personīgajā nākotnē ir raudzījušies 2004.gada nogalē, kad 56% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet tikai 9% – ka sliktāks.

SKDS aptauja notika no 2019.gada 30.novembra līdz 11.decembrim, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1007 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā.

Pilns pētījums ir izlasāms ŠEIT.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt Saeimas deputātu un ministru izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,  Twitter,  Youtube un Instagram!