“Esam secinājuši, ka rūpes par suni aizsargā no priekšlaicīgas nāves,” CNN atklājusi galvenā gandrīz 70 gadus ilga globālā pētījuma pārskata autore endokrinoloģe Dr. Karolīna Kramere.
Tika analizēti pētījumi par cilvēka labākā drauga ietekmi uz veselību, kuros piedalījušies gandrīz 4 miljoni cilvēku ASV, Kanādā, Skandināvijā, Jaunzēlandē, Austrālijā un Apvienotajā Karalistē.
“Suņu saimniekiem ir par 24% mazāka iespēja priekšlaikus nomirt,” sacīja Kramere.
Īpaši svarīgs šis atklājums ir tieši infarkta un insulta pacientiem, kuriem rūpes par mājdzīvnieku par 31% samazināja risku nomirt no sirds un asinsvadu slimībām, īpaši tiem, kuri dzīvo vieni. Šie dati ir svarīgi, jo sirdslēkmes un insults ir galvenie nāves cēloņi visā pasaulē, norāda Pasaules Veselības organizācija.
“Mēs zinām, ka vientulība un sociāla izolācija ir spēcīgi priekšlaicīgas nāves riska faktori, un mūsu hipotēze bija, ka mājdzīvnieks to var mazināt,” sacīja pētījuma autore Tove Fala, Zviedrijas Upsalas universitātes epidemioloģijas asociētā profesore.
“Vientuļiem suņu saimniekiem dienā vairākas reizes ir jādodas pastaigā ar mīluli. Fiziskās aktivitātes, kā zināms, rehabilitācijā pēc miokarda infarkta vai insulta ir ļoti svarīgas,” piebilda pētījuma autore.
Pētnieces gan atklāja, ka viņu darbs pierāda kādas savstarpējas saistības starp rūpēm par dzīvnieku un veselības uzlabošanos, tomēr gan Falas pētījums, gan Krameres pētījumu pārskats, neatbild uz jautājumu – kāpēc tas tā notiek. Vai veselību uzlabo dzīvnieka klātbūtne, vai rūpes par to, iespējams, ka suņu saimnieki ir turīgāki, līdz ar to viņiem ir labāka veselība. Pagaidām tie ir minējumi.
Ir gan atrodami neskaitāmi pētījumi par šo tēmu, kas veido ciešāku likumsakarību starp mājas mīluli un stipru veselību. Ir atklāts, ka suņu saimnieki ikdienā pastaigājas par 30 minūtēm ilgāk nekā cilvēki, kuriem nav mājdzīvnieku.
Tas gan nav nekas šokējošs – ķepainim vismaz trīs reizes dienā ir jādodas pastaigā, bet pat tik minimāla aktivitāte palīdz arī saimniekam izkustēties.
“Ir pētījumi, kas liecina, ka suņu saimniekiem ir labāks holesterīna līmenis un zemāks asinsspiediens,” saka Kramere.
Citi pētījumi atklāj, ka suņu draudzība un pieķeršanās mazina trauksmi un depresiju, kas ir īpaši svarīgi pēc nopietnas slimības, piemēram, sirdslēkmes vai insulta. “Tas ir viens no iemesliem, kāpēc suņu terapija ir tik efektīva,” atklāj pētniece.
Kaut arī šobrīd nav iespējams precīzi izskaidrot, kādēļ suņa klātbūtne mājās uzlabo saimnieka veselību, veiktie pētījumi vismaz liecina par šo saistību. Protams, tikai veselības uzlabošana vien nevar būt par iemeslu suņa iegādei – dzīvnieks ir jāmīl, jāspēj par viņu finansiāli rūpēties un ir jāveltī tam pietiekami daudz laika.
Ja šāda iespēja ir tad, īpaši ģimenēm ar bērniem, veselības uzlabojumi būs tikai bonuss. Suņi ietekmē bērna sociālo, emocionālo un kognitīvo attīstību, veicina aktīvu dzīvesveidu un šobrīd īpaši apmācīti suņi pat spēj atklāt tuvojošos epilepsijas lēkmes un palīdzēt slimiem saimniekiem ikdienas gaitās, vēlreiz pierādot, ka patiešām ir cilvēka labākā drauga titula cienīgi.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!