Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmas jautājumiem izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas
komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne (“KPV LV”) pavēstījusi, ka viņas rīcībā esot informācija saistībā ar OIK, kas varot novest pie jaunām krimināllietām.
Deputāti pirmdien, 15. jūlijā, nolēmuši sūtīt jautājumu vēstules ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (“KPV LV”), iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (“KPV LV”), kā arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”).
Vēstulēs ir jautājumi ministriem, un atbildes ir nepieciešamas, lai varētu veikt tālāko izmeklēšanas darbu. Komisijā nolemts, ka atbilžu iesniegšanas termiņš tiks noteikts viena mēneša garumā. Pēc tam deputāti 19. augustā sanāks uz nākamo sēdi. Izskanēja arī priekšlikums turpmākajās sēdēs piesaistīt prokuratūras pārstāvjus. Tas saistīts ar komisijas priekšsēdētājas, “KPV LV” pārstāves Krapānes aizdomām par to, ka komisijas gaitā varētu atklāties pamati jauniem kriminālprocesiem. Viņa to balstīja sev pieejamā informācijā.
Pēc sēdes Krapāne gan šo paziņojumu plašāk nekomentēja. “Mums ir pamatotas domas, ka ir iespējamas krimināllietas. Mums ir aizdomas, un par šīm aizdomām es pašreiz nerunāšu,” norādīja Krapāne. Komisijas vadītāja esot tikusies ar “cilvēkiem, un šie cilvēki nevēlas, lai par viņiem runātu. Viņi no privātā sektora”. Vēl Krapāne norādīja, ka “šādus tādus dokumentus redzējusi, kur ir dažādi paraksti no amatpersonām un, [..] šie dokumenti tiks nodoti tālāk izvērtēšanai”.
Tikmēr politiķis Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Radio pauda, ka nav līdz galam apmierināts ar to, kā notiek parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs. Valainis norādīja, ka negrib būt opozicionārs minētajā komisijā, taču tās vadītāja pati dara visu iespējamo, lai tas tā notiktu.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Minerālmēsli un indes labi ja kāda 15 daļa no šodien lietoto daudzuma uz 1ha. Labību arī žāvēja labības kaltēs, ne vis ar raundapu . Līdz ar to jūru mazāk piesārņoja ar lauksaimniecības ķīmikālijām. teiksim, menca, kas skaitās plēsoņa, šodien jūrā ķerta, sasniedz tikai kā tiko dzimumgatavību sasniegusi, bet mēs savulaik pat lauku bodītē varējām pirkt lielas, skaistas un garšīgas žāvētas mencas. Un laikam nelīdzēs arī plānotie mencu zvejošanas aizliegumi, jo plēsēji daudz ātrāk uzkrāj visas indes savos organismos. Šodien valdību piekoptā strausa politika dažādu globālu un ar naudas maisiem saistītu nebūšanu novēršanā nes varen rūgtus augļus dabas postīšanas un cilvēku… lasīt vēl »